Trumpa enerģētikas pamiers bez Maskavas piekrišanas

Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka Krievija un Ukraina esot vienojušās par „ENERĢĒTIKAS PAMIERU”, kas stājoties spēkā nekavējoties, un brīdināja abas puses: „Nepārkāpiet to!” (Truth Social). Dienas beigās Kremlis nebija apstiprinājis vienošanos un nebija atbildējis uz preses jautājumiem (Wall Street Journal). Dažas stundas pēc ieraksta kāda vārdā nenosaukta Baltā nama amatpersona paziņoja, ka Krievija vēl apsverot šaurāku priekšlikumu (Axios).

Kijiva piekrita ar nosacījumiem

Kijiva savu nostāju bija paudusi vēl pirms Trampa ieraksta. Intervijā, ko pārraidīja tajā pašā rītā, Volodimirs Zelenskis piedāvāja pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un dīzeļdegvielas ražotnēm, ja Krievija pārtrauktu uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai (ABC News). Tramps ierakstu publicēja plkst. 17:16 pēc Kijivas laika, 14:16 pēc UTC. Tam nebija pievienots vienošanās teksts (post archive).

Zelenskis sacīja, ka šis paziņojums viņam esot bijis jaunums (Axios). Viņš pauda nosacītu piekrišanu: Ukraina pārtraukšot uguni, ja to darīšot arī Krievija, taču Kijivai jāzina, kad pamiers stājas spēkā.

Vakara uzrunā Zelenskis sacīja, ka Ukraina esot gatava pārtraukt triecienus Krievijas enerģētikas infrastruktūrai un bruņotajiem spēkiem esot doti attiecīgi rīkojumi (Ukrainian presidency). Šie rīkojumi nav publiskoti. Bez kopīga pamiera sākuma laika un aizsargājamo objektu saraksta neviena no armijām nevar precīzi zināt, kuri triecieni tai jāpārtrauc.

Divas viena pamiera versijas

Baltā nama amatpersonas sniegtais apraksts maina ainu. Sākumā priekšlikums aptvertu tikai triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām abās pusēs, bet elektrostacijas un elektrotīklus, iespējams, apspriestu vēlāk.

Svarīgāks par tvērumu ir priekšlikuma statuss. Amatpersona sacīja, ka Krievija to vēl apsverot, tātad Maskava nav piekritusi. Trampa apgalvojums, ka „abas puses ir vienojušās”, un viņa administrācijas paustais, ka Krievija „vēl apsver priekšlikumu”, nevar būt patiesi vienlaikus.

Ja amatpersonas apraksts ir precīzs, šāda apmaiņa būtu nevienlīdzīga. Ukrainas galvenais spiediena instruments ir triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām — tieši šos triecienus Zelenskis piedāvāja apturēt. Krievijas uzbrukumi elektrostacijām un apakšstacijām, kas piegādā elektrību apkaimēm, tuvojoties ziemai, atstāj ukraiņu ģimenes bez gaismas un siltuma. Ja sākumā apturētu tikai triecienus rūpnīcām, Ukraina būtu piekāpusies, bet tās elektrotīkls vēl nebūtu aizsargāts.

Jautājums par triecienu pārtraukšanu naftas pārstrādes rūpnīcām jau iepriekš bija strīdīgs. Financial Times, atsaucoties uz Eiropas amatpersonām, ziņoja, ka Vašingtona esot draudējusi ierobežot izlūkošanas informācijas apmaiņu un NATO pārvaldītu kanālu, pa kuru Ukraina iegādājas ASV ieročus, ja Kijiva nepārtrauks triecienus rūpnīcām. Reuters šo ziņu nevarēja apstiprināt (Reuters). Kopš Polijas medijs pirmoreiz aprakstīja šos draudus, nav apstiprināta ne izlūkošanas informācijas apmaiņas, ne ieroču iegādes kanāla pārtraukšana (To Brief). Pieejamā informācija šo ziņojumu nesaista ar Trampa svētdienas ierakstu.

Kas tika apšaudīts pēc paziņojuma

Apmēram plkst. 20:00 pēc Kijivas laika Zelenskis paziņoja, ka triecienā „tikko” cietusi Harkivas termoelektrocentrāle CHP-5, kas pilsētai piegādā gan elektrību, gan karsto ūdeni daudzdzīvokļu namu apkurei (Kyiv Independent). Viņa birojs ziņoja, ka pēc ASV paziņojuma Shahed drons trāpījis arī Kijivas elektrostacijai, atstājot bez elektrības daudzus rajonus (Ukrainian presidency).

Šie ziņojumi apliecina, ka uzbrukumi turpinājās, taču nepierāda pamiera pārkāpumu. Vienošanās nosacījumi nav publiskoti, un Krievija nav paziņojusi, ka būtu tiem piekritusi.

Eiropa maksā par infrastruktūras atjaunošanu, ko pamiers aizsargātu. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs 4. oktobrī solīja aptuveni 350 milj. € Ukrainas ģeneratoriem, apakšstaciju aprīkojumam un remontdarbiem (German government). Svētdien Emanuels Makrons atbalstīja „īstu enerģētikas pamieru” un sacīja, ka Krievija no tā joprojām atsakoties (Le Monde). Līdz šim publiskotā informācija nevienai Eiropas valdībai nepiešķir lomu pamiera nosacījumu noteikšanā vai uzraudzībā.

Svētdienas vakarā nebija pierādījumu, ka abas puses būtu kopīgi apstiprinājušas enerģētikas pamieru. Pēc Baltā nama amatpersonas teiktā, Krievija vēl apsvēra šaurāku priekšlikumu. Kijiva apgalvo, ka rīkojumi bruņotajiem spēkiem jau doti. Kamēr Maskava neapstiprinās vienošanos un tās nosacījumi nebūs publiskoti, trieciens Ukrainas elektrostacijai apliecina tikai to, ka karš turpinās.