Trampa paziņojumam par Grenlandes kontroli trūkst juridiska pamata

Donalds Tramps 18. septembrī paziņoja, ka Amerikas Savienotās Valstis esot nodrošinājušas „pastāvīgu kontroli pār drošību un visām citām vajadzībām” Grenlandē (Politico). Dānija un Grenlande pavēstīja, ka esot panākta politiska vienošanās, taču saistošs tās teksts vēl nepastāvot. Paredzams, ka to parakstīs ANO Ģenerālās asamblejas laikā, bet pēc tam par vienošanos balsos Dānijas un Grenlandes parlamenti (Reuters). Četras dienas vēlāk nav publiskots ne parakstīts teksts, ne juridiski saistoši noteikumi. Tāpēc jāvaicā, vai Vašingtona patiešām ieguvusi pilnvaras, kuru tai līdz šim nebija.

Ko Vašingtonai jau ir

Atbilde sākas ar 1951. gada ASV un Dānijas aizsardzības nolīgumu, kas tika noslēgts NATO ietvaros. Tas jau piešķir Amerikas Savienotajām Valstīm plašas militārās pilnvaras Grenlandē: tiesības būvēt un izmantot infrastruktūru, izvietot karavīrus un aprīkojumu, kontrolēt nosēšanos un brīvi pārvietoties pa salu pa sauszemi, jūru un gaisu (US Government treaty scan, Avalon Project). Nolīgums ir spēkā tik ilgi, cik ilgi darbojas NATO dibināšanas līgums. 2004. gada papildinājumi Grenlandes valdībai piešķīra tiesības uz konsultācijām, taču nemainīja ASV piekļuves pamatnoteikumus (US State Department).

Dānijas Aizsardzības akadēmijas pētnieks Peters Viggo Jakobsens šo situāciju esot raksturojis visprecīzāk: Trampa paziņojums būtiski nemainot ASV militārās tiesības, jo pašreizējais regulējums jau nodrošinot ļoti plašas darbības iespējas (Ilta-Sanomat). Lielā mērā ASV klātbūtnes samazināšana pēc aukstā kara esot bijusi Vašingtonas izvēle, nevis Dānijas noteikts ierobežojums.

Ko tagad apgalvo Tramps — un kā trūkst

Kādam vārdā nenosauktam ASV Valsts departamenta ierēdnim piedēvētajā versijā jaunie noteikumi paredzot ASV pilnvaras bez noteikta termiņa, tiesības bloķēt pretinieku valstu bāzes un karaspēka izvietošanu, kā arī iespēju ietekmēt sensitīvus ārvalstu ieguldījumus (NBC News). Tramps esot piebildis, ka valstu, kuras nav NATO dalībvalstis, darbības Grenlandē nevarēšot notikt bez ASV rakstiskas atļaujas. Šis nepārbaudītais ierēdņa stāstījums ir vienīgais publiski pieejamais apraksts par vienošanās saturu.

Ja šie noteikumi tiešām pastāv, tie vienā būtiskā aspektā pārsniegtu 1951. gada regulējumu: ASV pilnvaras vairs neattiektos tikai uz militārajām operācijām, bet arī uz Grenlandes ekonomiskajām attiecībām. Pašreizējais nolīgums regulē aizsardzības teritorijas. ASV tiesības bloķēt ārvalstu ieguldījumus skartu jomas, kuras pati Grenlande pārvalda, tostarp derīgo izrakteņu resursus un infrastruktūru.

Neviens operatīvs punkts līdz šim nav publiskots, lai to apstiprinātu.

Kas pieņem lēmumu

Dānijas premjerministre Mete Frederiksena un Grenlandes premjerministrs Jenss Frederiks Nīlsens abi esot uzsvēruši, ka vienošanās saglabājot Dānijas suverenitāti un Grenlandes tiesības uz pašnoteikšanos (The Guardian, Reuters). Lai šīs garantijas iegūtu juridisku spēku, vajadzīgi divi atsevišķi apstiprinājumi. Dānijas konstitūcija paredz, ka nolīgumiem, kuri rada saistības vai prasa izdevumus, nepieciešama Folketinga — Dānijas parlamenta — piekrišana (Danish Constitution). Grenlandes 2009. gada Pašpārvaldes likums aizsardzības jautājumus atstāj Kopenhāgenas pārziņā, taču ārpolitikas jautājumos, kas Grenlandi īpaši skar, paredz tās „iesaisti” (Greenland Self-Government Act).

Grenlandes nostāja pati par sevi nav formāls veto attiecībā uz nolīgumu. Taču derīgo izrakteņu tiesības, vides regulējums un infrastruktūras plānošana ir jomas, kuras Grenlande jau pārvalda tai nodotās kompetences ietvaros. Kopenhāgena nevar šīs pilnvaras nodot citai valstij bez Grenlandes piekrišanas.

Ko tas nozīmē Eiropai

Divas nedēļas pirms Trampa paziņojuma Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena apmeklēja Nūku un izziņoja 200 milj. € vērtu paketi infrastruktūrai, savienojamībai un kritiski svarīgām izejvielām (EU Sustainable Energy Week, EU Perspectives). Brisele veido partnerības, kas tai varētu dot ietekmi pār Arktikas resursiem un piegādes ķēdēm. Grenlande Eiropas Kopienu atstāja 1985. gadā, taču ES finansē salu, izmantojot aizjūras zemju un teritoriju sistēmu, un grenlandiešiem ir Dānijas pilsonība.

Eiropas intereses ir ierobežotas, taču konkrētas. Ja nepublicētā vienošanās Vašingtonai piešķir tiesības pārbaudīt vai bloķēt ieguldījumus Grenlandē, tā varētu ierobežot ES finansētus projektus un Eiropas uzņēmumu darbību jomās, kuras citādi pārvalda Grenlande. Tieši uz šo punktu jāatbild nolīgumam — bet neviens ārpus sarunu telpas to nav redzējis.

Neviens publiskots dokuments Vašingtonai nepiešķir pastāvīgu kontroli pār Grenlandi. Konfidenciāls projekts var pastāvēt, taču trīs valdībām tagad sabiedrībai jāatklāj panti, kas noteiktu, kas ir mainījies un kam ir tiesības to bloķēt.