Trampa Krievijas gāzes iecere saduras ar ES aizliegumu

Donalda Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners esot mudinājuši Ukrainu apsvērt to cauruļvadu darbības atjaunošanu, pa kuriem agrāk uz Eiropu plūda Krievijas gāze. To varētu piedāvāt kā pamudinājumu panākt vienošanos par kara izbeigšanu, ziņo laikraksts New York Times. ES jau ir noteikusi, ka šī tirdzniecība jāizbeidz: jaunus līgumus par Krievijas gāzi slēgt nedrīkst, bet esošo darbības termiņi beidzas pēc noteikta grafika. Vašingtona var šo ideju izvirzīt sarunās, taču Eiropā gāzes pirkšanu atļauj vai aizliedz ES institūcijas.

New York Times atsaucas uz anonīmiem avotiem, kas pārzina sarunu gaitu. Viņu stāstītais attiecas uz sarunām ar Volodimiru Zelenski Kijivā septembrī un ar Ukrainas un Eiropas amatpersonām Maiami oktobra sākumā (New York Times). Ziņojumā nav minēts ne gāzes apjoms, ne cauruļvads, ne pircējs, ne termiņš.

Oficiālās reakcijas bija izvairīgas. Baltais nams paziņoja vien to, ka izstrādā miera plānu ar ekonomiskiem stimuliem abām pusēm. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atjaunotu enerģētisko sadarbību esot nodēvējis par izdevīgu Krievijai un, iespējams, arī Eiropai (New York Times). Tas pats laikraksts ziņo, ka Eiropas amatpersonas pret šo ideju esot asi iebildušas.

Vācijas raidorganizācija n-tv ziņoja, ka kanclera Frīdriha Merca padomnieks drošības jautājumos šo ieceri asi kritizējis. Tas ir sarunu atstāsts; Berlīne oficiālu nostāju nav paudusi.

Ne Zelenskis, ne Eiropas Komisija šo ieceri nav oficiāli komentējuši. Priekšlikums izskanējis pēc tam, kad Tramps īsi pirms to stāšanās spēkā apturēja jaunu ASV sankciju noteikšanu Krievijas enerģētikas ieņēmumiem (To Brief).

Likumā noteiktā kārtība

Praktiskais noteikums ir vienkāršs: Eiropā nedrīkst slēgt jaunus līgumus par Krievijas gāzi — ne cauruļvadu gāzi, ne sašķidrināto gāzi, ko piegādā ar kuģiem. Arī esošajiem līgumiem noteikts beigu termiņš. Regula (ES) 2026/261 kopš 2026. gada 3. februāra ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Līgumiem, kas noslēgti pēc 2025. gada 17. jūnija, pārejas perioda nav, bet pēdējie ilgtermiņa līgumi par gāzes piegādi pa cauruļvadiem beigsies 2027. gada 30. septembrī (EUR-Lex).

Tātad daļa Krievijas gāzes joprojām tiek piegādāta likumīgi. Vecie līgumi 2025. gadā nodrošināja 36 miljardus kubikmetru jeb 12 % ES gāzes importa, galvenokārt pa TurkStream cauruļvadu uz Eiropas dienvidaustrumiem (Eiropas Komisija). Taču šo līgumu termiņi tuvojas beigām. Jebkurai papildu gāzes piegādei miera vienošanās ietvaros būtu vajadzīgi jauni līgumi, un tieši tos likums aizliedz.

Lai šo kārtību mainītu, jāiesaistās trim institūcijām. Eiropas Komisijai, ES izpildvarai, būtu jāierosina grozījumi. Tos apstiprināt vajadzētu gan Eiropas Parlamentam, gan Eiropas Savienības Padomei, kurā balso dalībvalstu valdības.

Abas institūcijas šogad balsoja pretējā virzienā. Janvārī aizliegumu atbalstīja 24 valdības; Ungārija un Slovākija balsoja pret, bet Bulgārija atturējās (ES Padome). Lēmumu pieņēma ar kvalificētu balsu vairākumu, kurā viena valdība nevar aizliegumu nobloķēt, tāpēc divu valstu iebildumi to neapturēja. Eiropas Parlaments aizliegumu apstiprināja ar 500 balsīm pret 120 (Eiropas Parlaments).

Likums paredz vienu šauru izņēmumu. Ja izsludināta gāzes piegāžu ārkārtas situācija, Eiropas Komisija var apturēt aizliegumu uz laiku līdz četrām nedēļām vienā reizē; tas attiecas tikai uz īstermiņa līgumiem (EUR-Lex). Šis noteikums paredzēts piegāžu krīzei. Regulāras piegādes, kas iekļautas miera noregulējumā, tā nosacījumiem neatbilstu.

Kas šo gāzi pirktu?

Cauruļvadu darbības atjaunošanai vajadzīgs arī pircējs, bet agrākie Eiropas klienti no Krievijas piegādēm ir atteikušies. Austrijas enerģētikas uzņēmums OMV 2024. gada decembrī izbeidza piegādes līgumu ar Gazprom Export, kam bija jādarbojas līdz 2040. gadam (OMV).

Lai piegādes atsāktu, būtu vajadzīgs līgums ar Krievijas piegādātāju, tranzīta vienošanās ar Kijivu, rezervēta jauda cauruļvados un Eiropas uzņēmums, kas gatavs parakstīties. Taču šādu jaunu līgumu regula aizliedz.

Izmaksas un ieguvumi sadalītos nevienmērīgi. Kijiva varētu saņemt tranzīta maksu, bet Maskava — atgūt eksporta ieņēmumus. Eiropa atkal nonāktu atkarībā, no kuras vairākus gadus centās atbrīvoties, ieguldot tajā laiku un naudu. Vācijas tīklu regulators dokumentējis, ka Krievija 2022. gadā pakāpeniski samazināja piegādes pa Nord Stream, līdz tās pilnībā pārtrauca (Bundesnetzagentur).

Pēc publiski izskanējušās informācijas tā pagaidām ir ASV sarunu ideja bez nosaukta Eiropas pircēja un bez plāna grozīt ES tiesību aktus. Lai to īstenotu, būtu vajadzīgs Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un ES Padomes atbalsts, taču neviena no šīm institūcijām nav rosinājusi šādas izmaiņas.