Trampa draudi atsedz Eiropas militāro atkarību

Donalda Trampa brīdinājums bija tiešs: viņš paziņoja, ka kādai vārdā nenosauktai NATO sabiedrotajai esot teicis, ka ASV to neaizsargās pret Krieviju, ja tā nepildīs aizsardzības izdevumu saistības, un ka viņš mudinātu Maskavu darīt „ko vien tā grib” (AP). Juridiskais risks nav tas, ka NATO kolektīvās aizsardzības pants pazūd vienā naktī. Militārais risks ir cits: Eiropai paliek pants, bet zūd pārliecība par amerikāņu sistēmu, kas šo pantu padara ticamu.

Somijai un Zviedrijai, jaunākajām NATO dalībvalstīm, šaubas skar pašu pievienošanās iemeslu. Trampa citātam nebija jānonāk katras Eiropas avīzes pirmajā lapā, lai tas mainītu aprēķinus. Vācija un Polija jau plāno aizsardzību ap šo pašu problēmu, piesaistot sevi ASV sistēmām, jo Eiropa tās tuvākajā laikā nespēj aizstāt.

NATO 5. pants, kolektīvās aizsardzības norma, nenozīmē automātisku ASV lēmumu sākt karu. Līgums paredz, ka katra sabiedrotā veic darbības, ko tā „uzskata par nepieciešamām”, tostarp bruņota spēka lietošanu. NATO skaidrojumā izmantota tā pati rīcības brīvības valoda (Vašingtonas līgums, NATO skaidrojums par 5. pantu).

ASV prezidents var vājināt atturēšanu arī neizstājoties no NATO. Ja sabiedrotie šaubās, vai Vašingtona krīzes pirmajās stundās nodos izlūkdatus, pretgaisa aizsardzību, transporta aviāciju, komandvadības atbalstu vai kodolgarantiju, Maskavas aprēķins mainās vēl pirms pirmā šāviena.

Problēma nav kājnieku skaits

Eiropas galvenais trūkums nav karavīri. Bruegel aplēses par Eiropas aizsardzību bez ASV norāda uz grūtāku jautājumu: kodolatturēšanu, komandvadības sistēmām, pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, kā arī transporta tīklu, kas pārvieto spēkus, pirms fronte sabrūk. Ķīles institūts nonāk pie tā paša secinājuma: aizstāšanai vajadzētu ne tikai vairāk kaujas vienību, bet arī lidmašīnas, loģistiku un komandvadības sistēmas, kas ļauj šīm vienībām karot (Bruegel, Ķīles institūts).

Tie nav prestiža pirkumi. Izlūkošanas un novērošanas līdzekļi komandieriem pasaka, kas notiek. Degvielas uzpildes lidmašīnas notur aviāciju gaisā. Transporta aviācija un dzelzceļa koridori nogādā karaspēku tur, kur tas vajadzīgs. Komandvadības sistēmas nosaka, kurš rīkojas, kamēr iespēju logs vēl nav aizvēries.

Vācija šo atkarību parāda konkrēti. ASV Eiropas pavēlniecība atrodas Štutgartē, bet NATO Sabiedroto gaisa spēku pavēlniecība darbojas no Ramšteinas. Tas padara Vācijas teritoriju par daļu no komandstruktūras, kas Eiropai būtu vajadzīga jebkurā austrumu krīzē (EUCOM, Sabiedroto gaisa spēku pavēlniecība). Berlīnes F-35 iegāde arī piesaista Vāciju ASV pārvaldītai programmatūras, apmācības, rezerves daļu un misiju plānošanas ķēdei, kā redzams DSCA paziņojumā. Tā ir noderīga apdrošināšana. Tā nav autonomija.

Polija, atrodoties ievainojamākā flangā, izvēlējusies līdzīgu nodrošināšanos. Varšava grib vairāk nacionālās ugunsjaudas un lielāku Eiropas kapacitāti, bet vienlaikus pērk F-35 un ASV pretgaisa aizsardzības kaujas vadības sistēmu, kas savieno sensorus, palaišanas iekārtas un komandierus (DSCA F-35, DSCA IBCS). Loģika nav naiva atkarība. Tā padara ASV aiziešanu grūtāku, jo Polijas aizsardzību kļūst sarežģītāk atdalīt no ASV platformām, plānošanas un klātbūtnes.

Aizdevumi var nopirkt tehniku, ne komandvadību

ES ir sākusi finansēt šo nodrošināšanos. SAFE, aizsardzības aizdevumu instruments, piedāvā 150 mljrd. € aizsardzības investīcijām. Padome to pieņēmusi kā kopīgu iepirkumu un rūpnieciskās jaudas rīku (Padome). Eiropas Komisijas programma „Gatavība 2030” kā steidzamus robus nosauc pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, dronus, militāro mobilitāti un atbalsta sistēmas (Komisija).

Taču aizdevumi spēj nopirkt aprīkojumu ātrāk, nekā tie spēj izveidot apkalpes, doktrīnu, komandēšanas ieradumus vai politisku atļauju lietot spēku. Eiropas pretgaisa aizsardzības baterija maz ko dod, ja valdības nav vienojušās, kurš drīkst pavēlēt tai šaut, kurš dalās ar mērķu datiem un kurš uzņemas eskalācijas risku, kad sāk lidot pirmās raķetes.

Komisijas Baltā grāmata virza kopīgus iepirkumus un rūpniecisku mērogu. Tā nerada NATO komandķēdi un neaizstāj kodollietussargu. NATO Stratēģiskā koncepcija joprojām nosauc ASV stratēģiskos kodolspēkus par alianses augstākās garantijas centrālo daļu.

Francija var apgalvot, kā Emanuels Makrons to darīja Sorbonnā, ka Eiropai pašai jāuzņemas lielāka atbildība par drošību. Tomēr Francijas kodolatturēšana paliek valsts kontrolē arī tad, kad Parīze doktrīnā saka, ka tās vitālajām interesēm ir Eiropas dimensija.

Eiropai tādēļ paliek smaga asimetrija. Vašingtonas spiediens var atslēgt budžetus, aizdevumus un iepirkumus. Tas vienlaikus var vājināt atturēšanu ātrāk, nekā Eiropa spēj aizstāt ASV sniegtās funkcijas.

5. pants joprojām pastāv. Neatbildētais jautājums ir, kuras amerikāņu funkcijas Eiropa spēj aizstāt, līdz kuram brīdim, kuras pavēlniecības pakļautībā, par kura naudu un ar kādu pilnvarojumu tās lietot. Kamēr valdības uz to publiski neatbildēs, katrs jauns Trampa drauds dažās galvaspilsētās skanēs kā troksnis, bet valstīm tuvāk Krievijai — kā gatavības problēma.