Trampa Ukrainas plānam vajag Eiropu

Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, prezidenta Donalda Trampa galvenie sarunvedēji Ukrainas jautājumā, sestdien dodas uz Maskavu tikties ar Vladimiru Putinu, bet svētdien — uz Kijivu sarunām ar Volodimiru Zelenski (Axios). Kijivas posms ir jauns. Abi emisāri ar Putinu tikušies vairākkārt, taču Ukrainu līdz šim nebija apmeklējuši, lai gan Kijiva viņus aicinājusi mēnešiem ilgi (Kyiv Independent). Tramps paziņoja, ka viņi vedot „priekšlikumu kara izbeigšanai”, bet tā saturu neatklāja (RFE/RL).

Dokuments nav publiskots. Iepriekšējo vienas lapas pamiera ietvaru, par kuru Zelenskis bija vienojies ar ASV amatpersonām, Kremlis dažu dienu laikā noraidīja (RBC-Ukraine, Kyiv Independent). Tāpēc nav skaidrs, vai jaunais teksts ir pārstrādāta versija, sarunu mandāts vai pavisam cita politiska konstrukcija.

Krievija šo diplomātiju uztver kā iespēju, nevis piekāpšanos

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs Putina prasību, lai Ukraina atdod visas četras Krievijas pieprasītās apgabalu teritorijas un atsakās no NATO ambīcijām, nosauca par „nesatricināmu” (Internazionale/Reuters). Ar Kremli saistīts avots aģentūrai Reuters sacīja, ka vienošanās par frontes līniju neesot iespējama, kamēr Krievija nebūs pabeigusi pārējās Doneckas apgabala daļas ieņemšanu. Maskava rēķinoties, ka militārais līdzsvars līdz gada beigām tai kļūs labvēlīgāks (Internazionale/Reuters). Lietuvā citētā Bloomberg izlūkinformācija nonāca pie tā paša secinājuma: izrāviena gaidas esot „ārkārtīgi zemas” (Delfi).

Maskava esot mēģinājusi panākt, lai Kijivas vizīte nenotiktu vispār (RBC-Ukraine). Krievijai izdevīgāks ir ASV un Krievijas kanāls, kurā Ukrainas pozīcija parādās vēlu vai jau filtrēta. Putins publiski runāja par „iespēju” panākt mieru, vienlaikus draudot ar plašiem triecieniem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai (BBC, Agerpres).

Kijiva atstāj sev izeju

Zelenskis nepauda atbalstu nezināmajam priekšlikumam. Viņš sacīja, ka Ukraina „redzēs, kādi priekšlikumi ir Stīvam un Džaredam un ko Maskava viņiem teiks” (Liga.net). Šāds formulējums saglabā Kijivai tiesības jebkuru tekstu noraidīt, pārstrādāt vai sasaistīt ar nosacījumiem pēc tam, kad būs dzirdēta Krievijas atbilde.

Ukrainai ir arī juridiskas veto iespējas. Ukrainas konstitūcija paredz, ka teritoriālām izmaiņām vajadzīgs visas valsts referendums, savukārt Ukrainas pilsoniskās organizācijas OPORA juridiskajā analīzē secināts, ka nevienai amatpersonai nav skaidra pilnvarojuma atteikties no teritorijas bez šāda referenduma (OPORA). Starptautisko tiesību pētnieki platformā EJIL:Talk atsevišķi norādījuši, ka līgumu, kas uzspiests ar spēku, varētu apstrīdēt kā nelikumīgu saskaņā ar Vīnes konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām (EJIL:Talk).

Pat vizīšu loģistika parādīja, cik sarežģīta būtu jebkuras vienošanās izpilde. Zelenskis piedāvāja apturēt Ukrainas triecienus laikā, kad emisāri atrodas Maskavā, un lūdza Krieviju rīkoties tāpat Kijivas tikšanās laikā (Censor.NET). Vašingtonai bija jāmeklē atsevišķas drošības garantijas no abām pusēm, jo tieša Krievijas un Ukrainas saziņas kanāla nav (Delfi). Ja divu dienu pārvietošanās pauzei vajadzīgas caur trešo pusi saskaņotas divpusējas garantijas, ilgstošam pamieram būs vajadzīgs daudz stingrāks uzraudzības un piespiešanas mehānisms.

Eiropa kontrolē sviras, kuras Vašingtona nevar apiet

Publiskajā vizīšu grafikā nevienai Eiropas valdībai nav paredzēta loma ne Maskavas, ne Kijivas sarunās (Axios). Taču praktiskās sviras, bez kurām vienošanos nevar īstenot, lielā mērā atrodas Eiropas rokās un ir sadalītas starp dažādiem spēlētājiem.

Pirmā ir sankciju politika. ES ierobežojošajiem pasākumiem pret Krieviju vajadzīgs ES Padomes lēmums, kurā vienbalsīgi jāvienojas visu dalībvalstu valdībām. Divpusēja ASV un Krievijas saprašanās to nevar atcelt (Consilium). Ja miera formula Maskavai sola sankciju atvieglošanu, jāpiekrīt katrai ES galvaspilsētai.

Otrā svira ir iesaldētie aktīvi. Aptuveni 210 mljrd. € Krievijas centrālās bankas līdzekļu atrodas galvenokārt Briselē bāzētajā finanšu norēķinu iestādē Euroclear, kas darbojas Beļģijas tiesību režīmā. Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevo publiski atteicies izturēties pret šiem līdzekļiem kā pret naudu, ko varētu izmantot konfiskācijai līdzīgā veidā (Euronews, Le Soir). Ja kāda vienošanās paredzētu Ukrainas atjaunošanu finansēt no Krievijas naudas, Beļģija viena pati varētu šo procesu bremzēt.

Trešā svira ir drošības garantijas. ES apstiprinājusi 6,1 mljrd. € maksājumu Ukrainas pretgaisa aizsardzībai (EEAS). Daudznacionālā „gribētāju koalīcija” gatavo karavīrus izvietošanai pēc pamiera, un kopīgas mācības plānotas šoruden (UK government). Abi virzieni prasa atsevišķu dalībvalstu lēmumus, nevis Vašingtonas rīkojumu.

Vašingtona var uzrakstīt tekstu. Tā nevar bez Eiropas nodrošināt sankciju mīkstināšanu, lēmumus par aktīviem vai Eiropas drošības garantijas. Tie, kuriem būs jāmaksā par jebkuru vienošanos un jāpanāk tās ievērošana, nav uzaicināti to veidot.