Tramps draud ar 100% tarifiem

Francijas digitālo pakalpojumu nodoklis gadā ienes aptuveni 700 milj. € (Francijas Nacionālā asambleja). ES preču eksports uz ASV 2025. gadā sasniedza 554,9 mljrd. € (Eiropas Komisija). Donalds Tramps grib izmantot otro skaitli, lai piespiestu atteikties no pirmā.

ASV prezidents piedraudējis ar 100 % muitas tarifiem importam no jebkuras Eiropas valsts, kas apliek ar nodokli amerikāņu tehnoloģiju uzņēmumu digitālos pakalpojumus (New York Times). Eiropas Komisija draudu noraidīja, uzsverot dalībvalstu tiesības aplikt ar nodokļiem saimniecisko darbību savā teritorijā (Reuters/WHTC).

Šā strīda risks slēpjas neatbilstībā starp nodokli un atbildes instrumentu. Vašingtona uz digitālo nodokli var atbildēt ar tarifiem pilnīgi citām precēm. ASV Tirdzniecības likuma 301. pants ļauj noteikt tarifus jebkuram importam pēc ASV izvēles (Cornell Law). Nodoklis Google var kļūt par problēmu Francijas vīndariem. Iepriekšējos digitālo pakalpojumu nodokļa strīdos ASV gandrīz ieviesa 25 % tarifus vīnam, rokassomām un kosmētikai, līdz starptautiskās nodokļu sarunas tos apturēja (Vinetur).

Mazi ieņēmumi, milzīgs risks

Digitālo pakalpojumu nodokļi iekasē daļu no ieņēmumiem, ko lielās platformas gūst no vietējiem lietotājiem reklāmā, tirdzniecības platformās vai lietotāju datos. Francijā nodokļa likme ir 3 % uzņēmumiem, kuru globālie digitālie ieņēmumi pārsniedz 750 milj. € un Francijā gūtie ieņēmumi pārsniedz 25 milj. € (Legifrance). Spānijā darbojas līdzīgs 3 % nodoklis ar 3 milj. € iekšzemes slieksni (BOE).

Šie likumi vārdā nenosauc Google, Meta vai Amazon. Taču ieņēmumu sliekšņus pārsniedz gandrīz tikai lielākās platformas, tāpēc nodokļi faktiski skar galvenokārt amerikāņu tehnoloģiju milžus. Uz papīra tie ir neitrāli; praksē, kā apgalvo Vašingtona, tie ir diskriminējoši.

Aplēse par iespējamu ES mēroga digitālo pakalpojumu nodokli paredzētu aptuveni 5 mljrd. € ieņēmumu gadā (Robēra Šūmana fonds). ES preču tirdzniecības pārpalikums ar ASV 2024. gadā bija 198 mljrd. € (Eiropas Parlaments). Daži simti miljonu eiro nodokļu ieņēmumu katrā valstī var izraisīt tarifus, kas skar simtiem reižu lielākas tirdzniecības plūsmas.

Likumā maksā platformas. Rēķinā — citi

Platformas izmaksas jau pārceļ tālāk. Meta reklāmdevējiem piemēro ar atrašanās vietu saistītas piemaksas, kas atbilst katras valsts digitālo pakalpojumu nodokļa likmei: 3 % Francijā, Itālijā un Spānijā, 5 % Austrijā (Wprost). Amazon līdzīgu piemaksu iekasē no tirgotājiem savā platformā (Go2Market). Juridiski nodoklis gulstas uz platformu. Praktiski rēķins nonāk pie Eiropas uzņēmumiem, kas tajās reklamējas vai pārdod preces.

Ja stāsies spēkā tarifi, zaudētāju loks kļūs plašāks un ar digitālo nodokli nesaistīts. Vācijas preču eksports uz ASV 2024. gadā sasniedza aptuveni 161,4 mljrd. €; galvenās pozīcijas bija automobiļi, iekārtas un farmācija (Rohlig). Vācijai pašai digitālo pakalpojumu nodokļa nav, un Bundestāgs nesen šādu priekšlikumu noraidīja (Bundestag). Plašu tarifu gadījumā Vācijas autoražotāji ciestu no strīda, kuru paši nav sākuši.

Tas apgrūtina vienotu ES atbildi. Francija un Spānija digitālo nodokli aizstāv kā valsts tiesības noteikt, kas tiek aplikts ar nodokļiem tās teritorijā. Vācijai, kuras eksports uz ASV ir daudz lielāks un kurai šāda nodokļa nav, ir spēcīgs iemesls meklēt spriedzes mazināšanu. Īrija, kur ārvalstu īpašumā esošie starptautiskie uzņēmumi pērn samaksāja 87 % uzņēmumu ienākuma nodokļa (RTÉ), ir īpaši atkarīga no ASV korporatīvajām investīcijām, ko transatlantisks tirdzniecības konflikts varētu satricināt.

ES šādai situācijai ir juridisks instruments. 2023. gadā tika pieņemts Pretpiespiešanas instruments — regula, kas ļauj blokam atbildēt, ja cita valsts izmanto tirdzniecības spiedienu, lai piespiestu mainīt politiku (EUR-Lex). Taču tā izmantošana nozīmētu eskalāciju, un izmaksas nesadalītos vienmērīgi: Vācijas eksportā balstītā ekonomika ciestu daudz vairāk nekā Francijas ekonomika.

Pašlaik digitālo nodokļu piemaksas klusām maksā reklāmdevēji un platformu tirgotāji. Ja nāks tarifi, rēķins pāries pie eksportētājiem, kuriem nav nekādas saistības ar tehnoloģiju uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem. ES jāizšķiras, cik tālu aizstāvēt ieņēmumus, kas katrā valstī mērāmi simtos miljonu eiro, ja prettrieciens var skart tirdzniecību simtos miljardu.