Trieciens Trypilska spēkstacijai draud ar atslēgumiem

Krievijas raķetes un droni naktī uz 30. septembri uzbruka 11 Ukrainas apgabaliem un sabojāja elektroenerģijas ražošanas iekārtas Trypilska termoelektrostacijā netālu no Kijivas (Hromadske). Centrenergo, valsts uzņēmums, kas pārvalda elektrostaciju, apstiprinājis bojājumus, bet nav atklājis, cik liela ražošanas jauda zudusi (Interfax Ukraine). Sākoties apkures sezonai, sabiedrībai nav zināms, cik lielu daļu iztrūkuma izdosies nosegt ar remontu vai elektroenerģijas importu no Eiropas.

Elektrostacija atjaunota, un atkal cietusi

Trypilska tika gandrīz pilnībā iznīcināta 2024. gada aprīlī. Ukrainas medijs Komersant ziņoja, ka 2025. gadā elektrostacija daļēji atsākusi darbu (Komersant). Nav publiskots, kuri energobloki darbojās pirms šā trieciena, tāpēc jebkurš skaitlis par no jauna zaudēto jaudu būtu minējums.

Uzbrukums skāra plašu teritoriju. Premjerministrs Serhijs Koreckis sacīja, ka tas esot pirmais tik plaša mēroga kombinētais uzbrukums Ukrainas enerģētikas sistēmai kopš iepriekšējās apkures sezonas (Hromadske). Krievijas Aizsardzības ministrija Trypilska minēja starp uzbrukuma mērķiem un apgalvoja, ka elektrostacija apgādājot Ukrainas aizsardzības objektus (BBC).

Centrenergo vadītājs Serhijs Isačenko sacīja, ka inženieriem vispirms esot jāapseko iekārtas un jānosaka nepieciešamie darbi. Remontu sākšot, tiklīdz to ļaušot drošības situācija, bet drošības apsvērumu dēļ uzņēmums plašāku informāciju nesniedza (Interfax Ukraine). Visticamāk, iemesls ir vienkāršs: publisks bojājumu uzskaitījums Krievijas militārajiem plānotājiem parādītu, cik iedarbīgs bijis trieciens. Taču šīs piesardzības dēļ sabiedrība nevar novērtēt zaudējumus.

Avārijas atslēgumi pāriet plānotos

Kijivā bojājumu sekas bija jūtamas pakāpeniski. Līdz rītam DTEK, pilsētas elektroenerģijas sadales uzņēmums, ziņoja, ka Dņipro kreisajā krastā elektrība esot atjaunota aptuveni 8 000 klientu (AFP). Šis skaitlis rāda, cik pieslēgumu atjaunots konkrētajā brīdī, nevis to, cik cilvēku palika bez elektrības.

Vakarā DTEK ziņoja, ka Ukrenergo, valsts elektrotīkla operators, ap plkst. 17:40 esot uzdevis Kijivā veikt avārijas atslēgumus. Līdz plkst. 18:15 ierobežojumi esot skāruši galvaspilsētas daļu, kā arī Kijivas, Čerņihivas un Žitomiras apgabalus (Ukrainska Pravda, Ukrainska Pravda). Ukrenergo skaidroja, ka atkārtotie uzbrukumi esot pārslogojuši iekārtas. Lai saglabātu visas energosistēmas darbību, operatoriem tādēļ jāatslēdz daļa lietotāju. Nav zināms, cik lielu slodzes pieaugumu izraisīja Trypilska un cik — bojājumi citās vietās.

Vēlāk tajā pašā vakarā pēc Ukrenergo norādījuma Kijivā atgriezās pie plānveida „stabilizācijas” atslēgumiem, publicējot grafikus katrai adresei (UNN). Mājsaimniecībām atšķirība ir praktiska: avārijas atslēgumi notiek bez brīdinājuma, bet pēc grafika cilvēki var tiem pielāgoties. Pāreja liecina, ka operatori atguvuši pietiekamu kontroli, lai pārvaldītu jaudas trūkumu. Tas nenozīmē, ka trūkums būtu mazinājies.

Ko Eiropas atbalsts var un nevar atrisināt

Eiropa Ukrainas energosistēmu atbalsta divos galvenajos veidos. Eiropas Komisija norāda, ka kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainas enerģētiskajai drošībai esot mobilizējusi vairāk nekā 4 mljrd. €, tostarp februārī izziņojusi 920 milj. € atbalsta paketi šai ziemai (Eiropas Komisija). Ar šo finansējumu iegādājas iekārtas un remontē elektrotīklu.

Otrs atbalsta veids ir elektroenerģijas imports no Ukrainas ES kaimiņvalstīm, taču to ierobežo gan pārvades līniju jauda, gan tirgus apstākļi. Polijas medijs Money.pl septembrī ziņoja, ka kopējā importa jauda no Polijas, Slovākijas, Ungārijas un Rumānijas atkarībā no energosistēmas apstākļiem esot no 1 700 līdz 2 600 MW (Money.pl). Tie ir maksimālie apjomi: brīva jauda pārvades līnijā vēl nenozīmē, ka kāds pirks elektrību un nosūtīs to pa šo līniju.

Šķērslis ir cena. Razumkov Centre eksperts tajā pašā publikācijā brīdināja, ka Ukrainas iekšzemes cenu griesti varot atturēt tirgotājus no importa, ja elektroenerģija ES maksā dārgāk (Money.pl). Pat tad, ja pārvades līnijas izmantotu pilnā apjomā, imports būtu atkarīgs no tā, vai šāds darījums atmaksājas.

Katrs atbalsta veids sedz citu problēmas daļu. Kamēr nav atklāts, cik daudz Trypilska saražotās elektroenerģijas zudis, sabiedrība nevar novērtēt, cik lielā mērā iztrūkumu nosegs remonts vai imports. Atbildi sniegtu Centrenergo un Ukrenergo rīcībā esošie dati: kuri energobloki bojāti un cik liela jaudas rezerve Kijivai paliek vakara maksimumslodzes laikā.