Turcija prasa daļu no ES aizsardzības fonda

ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa kopā ar augstām paplašināšanās un migrācijas jomas amatpersonām 30. jūnijā devās uz Ankaru, lai ar Turcijas ārlietu ministru Hakanu Fidanu runātu par tirdzniecību, migrāciju, vīzām un drošību. Tajā pašā nedēļā ANO sūtne Marija Anhela Olgina pārcēla Briselē plānoto sanāksmi par Kipru uz laiku pēc NATO samita.

Abas epizodes ir saistītas. Turcija savu atgriešanos sarunās par Kipras noregulējumu izmanto kā sviru vairākās attiecībās ar ES. Dalībvalstis savukārt nav vienisprātis, cik daudz šīs sviras Eiropai jāpieņem.

Ankaras vēlmju saraksts

Turcija vairākas prasības salikusi vienā sarunu paketē. Diplomātiskie avoti vēstīja, ka Fidans prasījis atcelt 2019. gada ierobežojošos pasākumus, kas saistīti ar Turcijas strīdīgajiem jūras urbumiem pie Kipras, sasaukt formālu ES un Turcijas Partnerības padomi, sākt sarunas par muitas savienības modernizāciju un virzīt vīzu liberalizāciju (Hurriyet Daily News). Oficiālajā kopīgajā paziņojumā apstiprinātas sarunas par muitas savienības modernizāciju, vīzu liberalizācijas dialogu, robežu pārvaldību, enerģētiku un jaunām augsta līmeņa sarunām līdz gada beigām (MFA Türkiye).

Prezidents Redžeps Tajips Erdogans pievienoja politiski jūtīgāko prasību: Turcijas iekļaušanu Eiropas aizsardzības iniciatīvās, tostarp SAFE — ES jaunajā 150 miljardu eiro aizsardzības izdevumu instrumentā (Marine & Océans/AFP, Council). Piekļuve ES atbalstītam aizsardzības finansējumam ir jutīgākais punkts. Tas nozīmētu Eiropas naudas novirzīšanu trešās valsts aizsardzības industrijai, un jebkura ES valdība to var bloķēt Padomē, kur aizsardzības lēmumiem vajadzīga vienprātība.

Katram šīs paketes punktam ir cita slēdzene. Muitas savienības modernizācijai vajadzīgs Padomes sarunu mandāts; Eiropas Komisija to ierosināja 2016. gadā, bet Padome to nav pieņēmusi (EU trade policy). Bezvīzu režīms atkarīgs no tā, vai Turcija izpilda jau pirms gadiem noteiktos kritērijus (Commission). Tehniskus dialogus par migrāciju vai tirdzniecību var atsākt ar daudz mazāku politisko berzi.

Kas ko var bloķēt

Kipra un Grieķija vēlas, lai katrs ES un Turcijas attiecību fails būtu atkarīgs no progresa Kipras jautājumā. Kipras prezidents Niks Hristodulidis un Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta vienojušies, ka ES un Turcijas attiecības nevar virzīties atsevišķi no Kipras jautājuma (Cyprus Mail). Grieķijas ārlietu ministra vietnieks Tass Hatdzivasiliu novilka sarkano līniju: valstij, kas uztur casus belli — pastāvīgu kara draudu Grieķijas teritoriālo ūdeņu jautājumā — pret ES dalībvalsti un okupē daļu tās teritorijas, nevar būt piekļuve ES aizsardzības finansējumam (Proto Thema). Premjerministrs Kiriaks Micotakis uzsvēra „pilnīgu koordināciju” starp Atēnām un Nikosiju (Newsit).

Viņu ietekme ir reāla, bet nevienmērīga. Muitas savienības un aizsardzības piekļuves jautājumos Atēnas un Nikosija var bloķēt Padomes lēmumus. Vīzu apstrādes, tirdzniecības dialoga un migrācijas sadarbības kanālus tās pilnībā apturēt nevar.

Šajā starpā ienāk citas galvaspilsētas. Kallasa pirms vizītes Ankarā raksturoja Turciju kā „galveno partneri drošības, migrācijas un enerģētikas jomā” (Euronews). Itālijas premjerministre Džordža Meloni pirms NATO samita ar Erdoganu apsprieda migrāciju un Lībiju; Itālijas mediji vēstīja, ka Roma dodot priekšroku elastīgiem risinājumiem, nevis stingriem termiņiem, kas piesaistīti Kipras jautājumam (Il Tempo). Bulgārijai, kuras robeža ar Turciju kopš 2025. gada janvāra ir pilnvērtīga Šengenas ārējā sauszemes robeža, vajadzīga Ankaras sadarbība migrācijā un tranzītā (Council).

Šīs valdības neatbalsta Ankaras nostāju Kipras jautājumā. Taču tām Turcija vajadzīga migrācijā, enerģētikā vai transportā, tāpēc tās pretojas tam, lai katrs ES un Turcijas attiecību virziens gaidītu izrāvienu Kipras sarunās.

Pirms ANO sanāksmes

Vasarā iecerētā ANO vadītā sanāksme pulcētu abus Kipras kopienu līderus, Grieķiju, Turciju un Apvienoto Karalisti, lai pārbaudītu, vai var atsākt formālas sarunas. Iepriekšējais mēģinājums 2017. gadā Kransmontanā sabruka (UN report S/2017/814, Cyprus Mail). Pamata domstarpības nav mainījušās. Kipras grieķi uzstāj uz bizonālu, bikomunālu federāciju. Turcija un Kipras turku puse virza suverēnas vienlīdzības vai divu valstu modeli. Olginas pārceltajai Briseles sanāksmei, kas gaidāma jūlija vidū, jāsagatavo politiskais pamats.

Eiropadomes formulējums paredz, ka ES un Turcijas attiecībām jāvirzās „pakāpeniski, proporcionāli un atgriezeniski”, Kipras progresu paturot kopējā rāmī (European Council). Šāda valoda izveidota, lai noturētu kopā abas nometnes. Līdzšinējā prakse rāda, ka ES var paturēt Kipru formulā uz papīra. Taču faktiski apturamas ir tikai dažas attiecību daļas, un Turcija liek likmi uz tām, kuras apturēt ir grūtāk.