Kipra bremzē Turcijas ES ieguvumus

Marija Anhela Olgina Kueljara, bijusī Kolumbijas ārlietu ministre un pašreizējā ANO sūtne, jau vairākus mēnešus brauc starp Nikosiju, Ankaru, Atēnām un Ņujorku. Viņas uzdevums izklausās šaurs: panākt, lai abas Kipras puses vienojas par jaunu sarunu formātu. Līdz noregulējumam vēl tālu. Tomēr šī diplomātiskā kustība kļuvusi par pārbaudi tam, kurš nosaka Eiropas attiecību nosacījumus ar Turciju. Vairāki Ankarai svarīgākie ES ieguvumi joprojām politiski piesaistīti progresam Kipras jautājumā (Eiropadome, Yeni Safak).

Atēnās un Nikosijā galvenās bažas ir par secību. Eiropai Turcija vajadzīga NATO ietvarā, migrācijas pārvaldībā un reģionālajā stabilitātē. Grieķijā un Kiprā baidās, ka lielākās Eiropas galvaspilsētas vispirms piešķirs Ankarai tirdzniecības un aizsardzības piekāpšanās, bet pēc tam spiedīs Grieķiju un Kipru pieņemt tādu noregulējumu, kāds būs palicis uz galda. Olginas Kueljaras process ir instruments, kam jānovērš tieši šāds iznākums: ANO sarunu trasei jāpaliek pietiekami ticamai, lai Kipra varētu argumentēt, ka atlīdzībai Turcijai jāgaida.

Turcijas ES ieguvumi joprojām iet caur Kipru

Šo sasaisti ES pati ierakstījusi savos lēmumos. Eiropadomes 2020. un 2024. gada secinājumos attiecību uzlabošana ar Turciju piesaistīta spriedzes mazināšanai Vidusjūras austrumos un konstruktīvai iesaistei Kipras jautājumā (Eiropadome). Mehānisms redzams divos piemēros. Muitas savienības modernizācijai vajadzīgs dalībvalstu apstiprinājums Padomē, kur balso ES valdības, un Kipra var padarīt šādu pilnvarojumu politiski dārgu. Bezvīzu režīms Turcijas pilsoņiem formāli virzās caur kritēriju izpildes procesu, ko pārrauga Eiropas Komisija, taču arī tur nozīme ir politiskajai gribai Padomē (Komisijas ziņojums par Turciju).

Kipra juridiski nevar nobloķēt katru ar Turciju saistītu lietu. Taču kā ES dalībvalsts tā var katru šādu lēmumu padarīt politiski smagu. Grieķija šo nostāju atbalsta. Kipras ārlietu ministrs Konstantinoss Komboss ir sacījis, ka vīzu liberalizācijai, muitas savienības modernizācijai un plašākām attiecībām jāpaliek piesaistītām Turcijas saistībām salā (ProtoThema).

Ne visas galvaspilsētas šo sasaisti uztver kā stingru slieksni. Vairākas lielākās valdības vēlas saglabāt iespēju sadarboties ar Turciju tirdzniecībā, migrācijā un drošībā, negaidot Olginas Kueljaras rezultātus. Francija vēlas nosacījumus saglabāt, bet vienlaikus nodrošinās arī divpusēji: ar Kipru parakstīti aizsardzības sadarbības darījumi, kuru vērtība, kā tiekot ziņots, ir ap 800 milj. €, un kas saistīti ar SAFE — ES jauno aizsardzības aizdevumu instrumentu militāro projektu finansēšanai dalībvalstīs (Cyprus Mail, Eiropas Komisija). Šīs valdības formāli atbalsta Kipru. Tās nevēlas, lai Kipra iesaldētu katru Turcijas lietu.

Sala kā svira un resurss

Pretruna šeit kļūst asāka. Kipra vienlaikus ir neatrisināts konflikts, kas bremzē ES un Turcijas integrāciju, un militārs mezgls, kurā ES aktīvi iegulda. Nikosija parakstījusi 1,18 mljrd. € SAFE aizdevuma līgumu, pozicionējot sevi kā aizmugures bāzi krīžu reaģēšanai un aizsardzības rūpnieciskajai sadarbībai (CNA). ES aizsardzības nauda padara Kipru noderīgāku Eiropas drošībai. Tas apgrūtina Kipras apiešanu, bet vienlaikus dod citām galvaspilsētām iemeslu uzturēt atvērtus kanālus ar Turciju to pašu stratēģisko mērķu dēļ.

Turcijas atteikšanās atzīt Kipras Republiku neaprobežojas ar noregulējuma sarunām. Tā izpaužas arī parastos starptautiskos forumos. ES nesen kritizēja Ankaru par Kipras izslēgšanu no COP31 klimata samita sagatavošanas (Reuters via Straits Times). Tomēr tās pašas galvaspilsētas, kas šajā jautājumā aizstāv Kipru, nevēlas ļaut tai bloķēt aizsardzības partnerības ar NATO sabiedroto, kas Eiropai ir vajadzīga.

Pēc būtības lielākā plaisa ir Turcijas nostājā. Turcijas ārlietu ministrs Hākans Fidans Olginai Kueljarai sacījis, ka Ankara atbalsta divu valstu risinājumu un prasa Kipras turku suverēnās vienlīdzības atzīšanu. Tas ir tālu no ANO ilgstoši uzturētā federāla noregulējuma ietvara (Yeni Safak). Ziņas par iespējamiem noregulējuma elementiem — „brīvu federāciju”, teritoriju atdošanu, tiešo tirdzniecību Kipras turkiem — neviena puse oficiāli nav apstiprinājusi. Tās drīzāk jālasa kā pārbaudes signāli (Kibris Postasi).

Kipras amatpersonas norāda, ka Olgina Kueljara kopā ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu turpina strādāt pie „5+1” sanāksmes sasaukšanas — abas Kipras puses, Grieķija, Turcija un Apvienotā Karaliste, kā arī ANO — iespējams, jūlija beigās vai augusta sākumā (Philenews, ANO). Olgina Kueljara var sasaukt šo formātu. Viņa nevar piespiest Eiropas lielākās galvaspilsētas izturēties pret progresu Kipras jautājumā kā cenu par darījumiem ar Turciju.