Turcijas cauruļvads apiet Kipru

10. jūlijā Turcija un Ziemeļkipras varas iestādes, ko atzīst tikai Ankara, bet neviens cits ANO loceklis un arī ne ES, parakstīja vienošanos par zemūdens gāzes cauruļvadu starp Turcijas kontinentālo daļu un okupēto salas ziemeļu daļu (Cyprus Mail, Deutschlandfunk). Četras dienas vēlāk ES ārlietu ministri aicināja Turciju ievērot dalībvalsts suverenitāti. Starp tehnisku infrastruktūras projektu un diplomātisku paziņojumu ir jautājums, kas nosaka ES ticamību Vidusjūras austrumos: vai savienība spēj panākt, ka tās vārdiem ir cena, ja tos pārbauda valsts, kas tai pašai ir vajadzīgs partneris?

Infrastruktūra kā politisks fakts

Tuvākais mērķis ir vienkāršs — lētāka elektroenerģija Ziemeļkiprai, projektu paredzot pabeigt ap 2028. gadu. Taču cauruļvads plānots divvirzienu plūsmai. Tas nozīmē, ka gāze nākotnē varētu plūst arī no salas Turcijas virzienā un tālāk uz Eiropu (Türkiye Today).

Tieši šī detaļa pārvērš piegādes līniju politiskā prasībā. Tā iezīmē okupētos ziemeļus kā iespējamu nākotnes maršrutu, caur kuru salas enerģētikas politika tiktu piesieta Ankarai, nevis starptautiski atzītajai Kipras Republikai (Capital). Turcijas viceprezidents Dževdets Jilmazs projektu nosauca par „vēsturisku” un par „vēl vienu spēcīgu saikni” starp Turciju un salas ziemeļiem (Politis).

Ankara neatzītu politisku realitāti pārvērš fiziskā infrastruktūrā. Cauruļvadus ir grūtāk atcelt nekā memorandus.

Stingri vārdi bez cenas

Kipras Ārlietu ministrija vienošanos nosodīja kā nelikumīgu un norādīja, ka tā parakstīta nelikumīgas vizītes laikā okupētā teritorijā (Sigmalive). Ārlietu ministrs Konstantins Komboss jautājumu iesniedza ES Ārlietu padomē, kur 27 dalībvalstu ārlietu ministri vienojas par kopējām pozīcijām ārpolitikā. Viņa arguments: cauruļvads šķērsotu Kipras Republikas jūras zonas bez tās piekrišanas (Cyprus Mail). Grieķija šo pozīciju atbalstīja, Atēnām sasaistot progresu ES un Turcijas attiecībās ar regresijas nepieļaušanu Kipras jautājumā (RIK).

ES Augstā pārstāve Kaja Kallasa pēc padomes sēdes sacīja, ka Turcijai jāievēro visu ES dalībvalstu suverenitāte un suverēnās tiesības (EEAS). Formulējums bija stingrs. Praktiskas rīcības nebija.

Lielāko galvaspilsētu dalījums ir paredzams. Vācija atzīst tikai Kipras Republiku, taču Ankaru uzskata par nepieciešamu partneri NATO saliedētībai, migrācijas pārvaldībai un enerģētikas sadarbībai. Kanclera Frīdriha Merca nesenā iesaiste Ankarā priekšplānā izvirzīja alianses vienotību, nevis Kipru (Bundesregierung). Itālijai ir tieša rūpnieciska interese, jo ENI darbojas Kipras ūdeņu tuvumā, tomēr publiski pieejamajos avotos nav redzams Itālijas valdības paziņojums par pašu cauruļvadu (Formiche). Francija savukārt apstiprināja, ka turpinās tehniskais darbs ar Turciju pie SAMP/T pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tas rāda, ka aizsardzības industrijas saites Parīzei šobrīd ir svarīgākas par konfrontāciju Vidusjūras austrumos (Zonebourse).

Plaisa starp instrumentiem un politisko gribu

ES ir rīki, ko tā varētu izmantot. 2019. gadā Padome izveidoja sankciju režīmu tieši neatļautām Turcijas urbšanas darbībām Vidusjūras austrumos (Council, Eur-Lex). Eiropadomes secinājumos ES un Turcijas attiecību atjaunošana definēta kā „pakāpeniska, samērīga un atgriezeniska”, kas Kiprai dod politisku sviru bremzēt tirdzniecības, vīzu vai muitas savienības ieguvumus (European Council). Brisele nesen iecēla īpašo sūtni Kipras jautājumā, signalizējot, ka vēlas izmantot diplomātisku iespēju logu (Le Figaro).

Taču kopējās ārpolitikas un drošības politikas lēmumiem vajadzīga vienprātība, tātad viena valsts var bloķēt rīcību. Publiski pieejamajos avotos nav redzams sankciju priekšlikums, nav publicēta maršruta karte, kas parādītu, kuras jūras zonas cauruļvads šķērsotu, un nav pazīmju, ka Berlīne, Parīze vai Roma būtu gatavas panākt Turcijai jūtamas izmaksas par Kipras ignorēšanu.

Šis modelis ES nav jauns: savienība aizstāv principu, bet praktisko rīcību no tā nodala. Kipra un Grieķija uztur robežlīniju. Lielākās galvaspilsētas piekrīt formulējumos, vienlaikus saglabājot stratēģiskos kanālus ar Ankaru. ES garantija Kiprai pagaidām paliek paziņojuma, nevis ietekmes instruments. Vai to pārvērst par sviru, ko Turcija tiešām sajustu, jāizlemj Berlīnei, Parīzei un Romai. Neviena no tām atbildi vēl nav devusi.