Turcijas F-16 traucē ES ministriem

7. jūnija vakarā divi Turcijas F-16 iznīcinātāji pacēlās no lidostas, ko starptautiski neatzīst, un no attāluma sekoja lidmašīnām, ar kurām uz ES aizsardzības ministru sanāksmi devās Grieķijas, Francijas un Nīderlandes ministri. Radiosakaru traucējumi no Turcijas kontrolētās Kipras ziemeļu daļas apgrūtināja saziņu pilotu kabīnēs. Visas trīs lidmašīnas droši nolaidās Larnakā. Nākamajā rītā ministriem bija jārunā par Eiropas savstarpējo aizsardzību. Neviena no iesaistītajām valdībām publiski neatzina, kas bija noticis gaisā virs viņiem.

Incidents un klusums

Kipras Aizsardzības ministrija incidentu fiksēja divos posmos: plkst. 19:14 pēc vietējā laika pret Francijas un Nīderlandes lidmašīnām, bet plkst. 19:51 pret Grieķijas militāro lidmašīnu (Protothema, Newsit). Radiosakari nāca no Timbu lidostas okupētajos ziemeļos. Tā darbojas bez Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas, ANO civilās aviācijas struktūras, atzīšanas. Abi F-16 ministru lidmašīnām sekoja no attāluma, nepietuvojoties tieši.

Grieķija incidentu dokumentēja oficiālos kanālos. Francija, Nīderlande, Polija, Bulgārija, Īrija, ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite publisku paziņojumu nesniedza (EĀDD paziņojums medijiem; pēcsanāksmes materiālos nosodījums nav atrodams). Katram no šiem spēlētājiem attiecībās ar Turciju ir sava atkarība: ieroču darījumi, NATO koordinācija, migrācijas pārvaldība vai enerģijas tranzīts.

Dažas dienas iepriekš Eiropas Ārējās darbības dienests, ES ārpolitikas dienests, bija formāli nosodījis Maskavu par „neapdomīgu ES gaisa telpas pārkāpumu” (EĀDD). Kad Turcija traucēja trīs ES ministru lidmašīnām oficiālas ES aizsardzības sanāksmes laikā, institūcija klusēja.

Francijas dubultā spēle

Sanāksmes galvenais rezultāts šo pretrunu padarīja redzamāku. Dažas stundas pēc incidenta Francijas aizsardzības ministre Katrīna Votrēna ar Kipru parakstīja vienošanos par spēku statusu jeb SOFA. Tā ļauj Francijas karavīrus izvietot salā „humanitāriem mērķiem” un nosaka ietvaru kopīgām mācībām, izlūkošanas informācijas apmaiņai un jūras spēku sadarbībai (Cyprus Mail).

Vienlaikus Francija ar Turciju risina sarunas par SAMP/T pretgaisa aizsardzības sistēmas kopīgu ražošanu un tikko parakstījusi partnerību starp „Safran” un „Baykar”, bezpilota lidaparātu ražotāju, kura TB2 droni tiek izmantoti Turcijas militārajās operācijās (Opex360, Intelligence Online). Parīze apbruņo Turciju un vienlaikus garantē drošību valstij, kuru Turcija apdraud. Francijas parlamentā šī pretruna publiski nav izskaidrota.

Turcijas aprēķins

Ankara incidentu neatzīst. Turcijas valstij tuvā mediju telpa plašāko situāciju rāda kā aizsardzības reakciju: Turcija „cieši un uzmanīgi sekojot” Grieķijas un Kipras bruņošanās aktivitātēm (Daily Sabah). Turcijas interpretācijā Timbu lidosta pieder pašpasludinātajai Ziemeļkipras Turku Republikai. Radiosakari no šī torņa neesot traucēšana, bet suverenitātes īstenošana.

Laiks nebija nejaušs. Turcija jau bija palielinājusi aizsardzības finansējumu Ziemeļkiprai līdz 9,65 mljrd. liru, kas ir aptuveni 47 % no kopējās palīdzības paketes okupētajai teritorijai (Nordic Monitor). Ja tiks pieņemts likumprojekts par jūras jurisdikcijas zonām, tas „Zilās dzimtenes” doktrīnu nostiprinās likumā. Turcijas prasības gaisa telpā un jūrā tad kļūs ne tikai par politisku izvēli, bet par juridisku pienākumu valsts institūcijām.

Savstarpējās aizsardzības pārbaude, ko neviens nesauc vārdā

ES aizsardzības ministri nespēj kopīgi nosaukt incidentu, ko paši piedzīvoja ceļā uz sanāksmi par kopīgo aizsardzību. Nikosijā viņiem bija jāapspriež, kā praktiski iedarbināt 42.7. pantu — ES savstarpējās aizsardzības klauzulu, kas dalībvalstīm uzliek pienākumu palīdzēt valstij, kura piedzīvojusi uzbrukumu. Eiropas Ārlietu padome klauzulu raksturojusi kā „juridiski nozīmīgu, bet operacionāli nepabeigtu”: tai nav komandstruktūras, iepriekš sagatavota reakcijas plāna un eskalācijas procedūras (ECFR). Kipra, kas rotācijas kārtībā vada ES Padomi, virzīja konkrētus īstenošanas mehānismus.

42.7. pants sola solidaritāti. Gaisa telpa virs Nikosijas parādīja, cik maz no šī solījuma ir praktiski izmantojams. Kamēr Eiropas valdības nevar atzīt provokāciju pret pašu ministriem, vispirms nerēķinot divpusējo cenu attiecībās ar Turciju, savstarpējās aizsardzības klauzula paliek teksts līgumā. Pārbaudīts vēl pirms kara, un pārbaudi nav izturējis.