Turcijas F-16 izseko ES ministrus

7. jūnija vakarā no Turcijas kontrolētās Ziemeļkipras pacēlās divi Turcijas F-16 iznīcinātāji un no attāluma sekoja valdības lidmašīnām, ar kurām uz Nikosiju devās Grieķijas, Francijas un Nīderlandes aizsardzības ministri. Iznīcinātāji netuvojās līdz pārtveršanas distancei, taču vienlaikus Tīmbu lidostas dispečeri pa radio deva norādījumus ienākošajām lidmašīnām, traucējot to sakarus (iefimerida.gr, Euronews). Tīmbu lidostu neatzīst Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija, kas ir ANO civilās aviācijas iestāde, un ASV to neatzīst par likumīgu ieceļošanas punktu. Visas trīs lidmašīnas droši nosēdās.

Ministri devās uz Kipras rīkotu neformālu ES aizsardzības samitu. Kipra līdz jūnija beigām vada ES Padomi, kur dalībvalstu valdības nosaka bloka politiskās prioritātes. Darba kārtībā bija atbalsts Ukrainai, jūras drošība un jauns Francijas un Kipras aizsardzības līgums, kas izveido pastāvīgu juridisku pamatu Francijas militārajām operācijām salā (La Croix).

Līgums, kuru Ankara mēģināja apturēt

Šo līgumu — spēku statusa nolīgumu jeb SOFA — nākamajā dienā parakstīja Francijas aizsardzības ministre Katrīna Votrēna un Kipras aizsardzības ministrs Vasilis Palms. Tas pārvērš līdzšinējo Francijas epizodisko militāro klātbūtni Kiprā strukturētā kārtībā: kopīgas mācības, piekļuve loģistikai, aizsardzības tehnoloģiju apmaiņa un tiesības izmantot salu operācijām Vidusjūras austrumos (Cyprus Mail). Praktiski tas nozīmē, ka Kipra kļūst par Francijas priekšējo atbalsta punktu, no kura karavīrus var izvietot bez katras reizes jaunu sarunu sākšanas.

Ziemeļkipras turku premjerministrs Inals Istels līgumu uzreiz noraidīja, nosaucot to par draudu reģiona „trauslajam līdzsvaram” (Daily Sabah). Ankara noliedza jebkādu traucēšanu un apgalvoja, ka ES lidmašīnas esot pārkāpušas pašpasludinātās „Ziemeļkipras Turku Republikas” gaisa telpu. Šo veidojumu neatzīst neviena valsts, izņemot Turciju. Turcijas skaidrojumā F-16 pacelšana bijusi „piesardzības pasākums”. Taču laiks bija pats signāls: Francijas ministres lidmašīnas pavadīšana dažas stundas pirms militāra līguma parakstīšanas salā parādīja, ka Ankara pastāvīgu Rietumu militāro klātbūtni Kiprā uztver kā robežu, kuru nevēlas pieļaut.

Kāpēc Brisele nespēj atbildēt

Eiropas Komisija paziņoja, ka incidentu „izskata”. ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa publisku paziņojumu nesniedza.

Tam ir institucionāls, nevis noslēpumains iemesls. Saistošam ES ārpolitikas lēmumam Kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvarā vajadzīga vienprātība — jāpiekrīt visām 27 dalībvalstīm, un viena valsts var bloķēt lēmumu. Ungārija, kas uztur ciešas attiecības ar Ankaru, vairākkārt ir bloķējusi pret Turciju kritiskus soļus. Arī citām dalībvalstīm ir aizsardzības industrijas saites ar Turcijas piegādātājiem, kas konfrontāciju padara politiski neērtu (Modern War Institute). Kallasa nevar nosodīt Turciju, neiedarbinot vienprātības procesu, kura iznākums viņai jau iepriekš ir paredzams.

Francija iet divpusēju ceļu

Parīze no tā ir izdarījusi savu secinājumu. Tā vietā, lai meklētu ES ārpolitikas vienprātību, kuru Ungārija varētu bloķēt, Francija veido divpusēju spēku statusa nolīgumu tīklu ar Kipru, Grieķiju, Rumāniju un Poliju. Šādiem līgumiem nav vajadzīgs ES balsojums. Neviena dalībvalsts tos nevar apturēt. Nikosijas līgums ir jaunākais posms ķēdē, kas Briseli apiet pilnībā.

Votrēna publiski nenosodīja savas lidmašīnas traucēšanu. To nedarīja arī Nīderlandes ministrs. Tikai Grieķijas aizsardzības ministrs Niks Dendijs samitā oficiāli informēja ES kolēģus par notikušo (Euronews). Katras klusējošās valdības aprēķins ir divpusējs: attiecībās ar Turciju jāizvairās no sadursmes, kas var skart aizsardzības līgumus, NATO loģistiku vai sadarbību migrācijas jomā.

Kipra plāno iesniegt oficiālas sūdzības Kallasai un Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai (Philenews). Vai tas dos ko vairāk par saņemšanas apstiprinājumu, būs atkarīgs no tā, vai kāda dalībvalsts prasīs ES Padomes paziņojumu un vai Ungārija to ļaus pieņemt. ES runā par „stratēģisko autonomiju” — spēju aizstāvēt savas intereses bez ASV balsta. 7. jūnijā tā nespēja vienoties pat par paziņojumu, kas aizstāvētu pašas ministru lidmašīnas.