Turkish F-16s pāriet uz Baltijas aizsardzību

Pieci Turcijas F-16 iznīcinātāji un 76 militārpersonas 1. augustā ieradās Emari aviobāzē Igaunijā, sākot četru mēnešu NATO rotāciju, kas ilgs līdz novembrim (Igaunijas Aizsardzības spēki, ERR). Turki nomainīja Portugāles kontingentu. Turcijai tā ir pirmā šāda izvietošana Igaunijā.

Pati rotācija ir ierasta. Neierasts ir tas, kā Igaunija tagad apraksta misijas jēgu.

Igaunijas Aizsardzības spēki nodošanu raksturo kā pāreju: Baltijas misija vairs neesot tikai aizdomīgu lidaparātu pārtveršana pie sabiedroto gaisa telpas. Tai tagad jāpalīdz apturēt gaisa uzbrukumus, iekļaujoties NATO integrētajā pretgaisa aizsardzības sistēmā (Igaunijas Aizsardzības spēki). ERR to sauc par pārvēršanos no Baltijas gaisa patrulēšanas par Baltijas pretgaisa aizsardzību (ERR).

Atšķirība izklausās tehniska, bet tā skar spēka lietošanu. Gaisa patrulēšana nozīmē iznīcinātāju pacelšanu, lai identificētu un pavadītu nezināmu lidaparātu. Pretgaisa aizsardzība nozīmē gatavību to notriekt.

Kas komandē, kas paceļ, kas šauj

Misiju kontrolē NATO, nevis Igaunija. Turcijas iznīcinātāji Emari bāzē pakļauti NATO Apvienotajam gaisa operāciju centram Ūdemā, Vācijā, kas pārvalda ziemeļu gaisa patrulēšanas zonu (Allied Air Command). Ūdemas centrs savukārt ir pakļauts Sabiedroto gaisa spēku pavēlniecībai Ramšteinā (BMVg). Tieši Ūdemas komandieris lemj, vai pacelt ātrās reaģēšanas lidmašīnas. Pēc tam kontroles centrs tās vada uz mērķi.

Igaunija, Latvija un Lietuva NATO pievienojās 2004. gadā, bet neviena no Baltijas valstīm nav uzturējusi pastāvīgu iznīcinātāju floti. Tāpēc sabiedrotie rotācijas kārtībā izmanto Baltijas bāzes, lai nodrošinātu nepārtrauktu gaisa telpas uzraudzību (NATO, Allied Air Command).

Turcija līdzīgas rotācijas veikusi Polijā un Rumānijā, un Turcijas avoti ziņo, ka no decembra esot plānota vēl viena izvietošana Rumānijā (Daily Sabah). Tas rāda, ka Ankara NATO gaisa komandstruktūrā tiek izmantota visā austrumu flangā.

Pilnvaru plaisa

Gaisa patrulēšanas gadījumā lidmašīnu pacelšanas ķēde ir nostiprināta. Sarežģītāks jautājums sākas tur, kur misijai pievienots pretgaisa aizsardzības nosaukums.

Ja Turcijas pilotam virs Baltijas jūras vai Baltijas reģiona jāreaģē uz ienākošu apdraudējumu, kurš dod atļauju šaut? Kādas NATO iesaistes normas un kādi nacionālie ierobežojumi tad darbojas? Publiski nav zināms ne Ziemeļatlantijas padomes, NATO augstākās politiskās institūcijas, lēmums, ne iesaistes noteikumu dokuments, kas izskaidrotu šo operacionālo detaļu. Modernizācija pastāv Igaunijas un sabiedroto lietotajā valodā, bet pilnvaru ķēde spēka lietošanai pretgaisa aizsardzības situācijā paliek nepubliska.

Apdraudējums, kura dēļ šāda pārklasificēšana kļuvusi aktuāla, nav teorētisks. Rumānijas Aizsardzības ministrija ziņoja par 33 Krievijas dronu ielidojumiem Rumānijas gaisa telpā kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, aptuveni 50 gadījumiem, kad Rumānijas teritorijā atrastas dronu atlūzas, un 34 gaisa patrulēšanas pacelšanām 2026. gadā līdz 26. jūlijam (AGERPRES).

Krievijas droni ir šķērsojuši sabiedroto gaisa telpu. NATO lidmašīnas ir paceltas atbildes režīmā. Vecā patrulēšanas misija bija paredzēta identificēšanai un pavadīšanai. Vai jaunā pretgaisa aizsardzības misija dod pilnvaras darīt ko vairāk, un kura pavēlniecība to drīkst atļaut, ir jautājums, uz kuru NATO publiski nav atbildējusi.

Turpinājums, nevis pārvērtība

Līdzīgs rotācijas modelis redzams arī citur austrumu flangā. Itālija pārņēma NATO gaisa patrulēšanas misiju Lietuvā (LRT). Spānija izvietoja F-18 iznīcinātājus Rumānijas Mihaila Kogelniceanu bāzē (HotNews). Polijas militārie analītiķi pastiprinātu gaisa patrulēšanu vērtē kā atturēšanas korekciju, nevis stratēģisku lēcienu (Bankier).

Pieci F-16 pagaidu rotācijā nav reģionāla pretgaisa un pretraķešu aizsardzība. Tie neatrisina sensoru, pretdronu spēju un sauszemes pretgaisa aizsardzības trūkumus, ar kuriem saskaras Baltijas valstis.

Rotācijas dod ko citu: reālas lidmašīnas reālā dežūrā, nepārtrauktu pārklājumu un politiski dažādus sabiedrotos, kas kopīgā pavēlniecībā uzņemas vienu pienākumu. NATO Baltijas misiju ir aprakstījusi ambiciozāk nekā līdzšinējo gaisa patrulēšanu. Taču tā nav publiski izskaidrojusi svarīgāko daļu: kurš pretgaisa aizsardzības situācijā drīkst pavēlēt lietot spēku un pēc kādiem noteikumiem.