Divpadsmit valstis prasa lielāku oglekļa fondu

Polija laikus veido koalīciju nākamajai sarunai par Eiropas zaļās pārkārtošanās naudu. Divpadsmit valdības vēlas, lai Modernizācijas fonds pēc 2030. gada tiktu saglabāts un paplašināts. Šo nostāju atbalsta Polija, Čehija, Rumānija, Grieķija un citas pārsvarā zemāku ienākumu vai no oglēm vairāk atkarīgas valstis (Bankier, Reuters caur Investing.com). Strīda kodols ir vienkāršs: kam pienākas nauda, ko Eiropa iekasē, liekot uzņēmumiem maksāt par piesārņojumu.

Kā piesārņojums kļūst par publisku naudu

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma jeb ETS liek uzņēmumiem turēt kvotas par savām emisijām saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK. Praktiski tas nozīmē, ka oglekļa cena sadārdzina emisijas, bet kvotu izsoles daļu šo izmaksu pārvērš valsts ieņēmumos.

Modernizācijas fonds daļu šīs naudas novirza energotīkliem, efektivitātes projektiem, tīrākai elektroenerģijai un rūpniecības modernizācijai valstīs, kur ieguldījumu vajadzības ir lielākas, skaidro Eiropas Komisija savā fonda aprakstā. Tieši šo politisko darījumu Polijas vadītā koalīcija grib pagarināt: ja oglekļa izmaksas atgriežas jaunās enerģētikas sistēmās, ETS izskatās taisnīgāka; ja neatgriežas, valdībām ar vecāku infrastruktūru ir pamats to saukt par slogu.

Summas jau ir pietiekami lielas, lai par tām cīnītos. 2024. gadā ETS izsoles Inovāciju fondam ienesa gandrīz 3 mljrd. €, bet Modernizācijas fondam vairāk nekā 6 mljrd. €, liecina Komisijas izsoļu dati. Bankier vēsta, ka Varšava 2021.–2030. gadā no fonda gaidot aptuveni 14 mljrd. €, jeb ap 60 mljrd. zlotu. Tas izskaidro, kāpēc Polija organizējas vēl pirms nākamo noteikumu rakstīšanas (Bankier).

Kuru aizsargā

Koalīcijas valstis neprasa vienu un to pašu. Polijai vajadzīga liela un prognozējama naudas plūsma elektroenerģijas sektora pārveidei. Čehijas problēma ir tuvāka ikdienas budžetiem: oglekļa izmaksas var sist pa apkuri, rūpniecību un valsts finansēm vēl pirms ieguldījumi samazina rēķinus.

Mājsaimniecībām šī atšķirība ir būtiska. Eiropas Investīciju banka Modernizācijas fondu raksturo kā dalībvalstu investīciju instrumentu, nevis tiešu kompensāciju iedzīvotājiem (EIB). Tiešāks spiediens uz mājsaimniecībām nāks no ETS2, atsevišķa oglekļa tirgus ēkām un autotransportam. Čehijas mediji citē aplēsi, ka ETS2 vidējai Čehijas mājsaimniecībai mēneša izmaksas varētu palielināt par apmēram 477 Čehijas kronām, savukārt galvenais aizsargmehānisms mājsaimniecībām ir Sociālais klimata fonds, nevis Modernizācijas fonds (Aktuálně.cz).

Rumānija parāda infrastruktūras argumentu. Digi24 gaidāmo enerģētikas programmu sasaista ar vairāk nekā 5 000 MW jaunas vēja un saules jaudas un 3 000 MWh uzkrāšanas jaudas, izmantojot atveseļošanas plāna un Modernizācijas fonda kanālus (Digi24). Ziņojums neatbild, cik liela daļa ir jau finansēta, līgumiski nostiprināta vai tikai iecerēta. Taču tas parāda, kāpēc tīkli un uzkrāšana ir post-2030 strīda centrā.

Viena kvota nevar samaksāt visiem

Spiediens uz ETS naudu jau ir redzams. Komisija paziņoja, ka 8 mljrd. € mērķis REPowerEU kvotu izsolēm, kas saistītas ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, ir sasniegts pēc 111 455 000 kvotu pārdošanas, tāpēc šīs izsoles tiks apturētas līdz 2026. gada augustam (Komisijas paziņojums). Viena oglekļa naudas plūsma jau ir izmantota atveseļošanai, enerģētiskajai drošībai un klimata investīcijām.

Tāpēc turīgākās dalībvalstis Modernizācijas fonda diskusiju dzird plašāka budžeta spiediena kontekstā. Frīdrihs Mercs sacīja, ka pašreizējās ES budžeta idejas neesot finansiāli panesamas un esot nesabalansētas; pēc viņa teiktā, tās Vācijas gada iemaksu varētu palielināt par 15 līdz 20 mljrd. € (Vācijas valdības stenogramma). Lielāks Modernizācijas fonds automātiski nekļūtu par Vācijas čeku. Taču tas nonāk tajā pašā sarunā: kam jāmaksā, ja aizsardzība, Ukraina, konkurētspēja un klimats vienlaikus prasa naudu.

Polijas koalīcijas spēcīgākais arguments ir praktisks. Eiropa nevar ilgstoši iekasēt maksu par oglekli, ja nabadzīgākām enerģētikas sistēmām nepietiek līdzekļu pārkārtošanai. Tikpat praktisks ir iebildums: katra kvota, kas rezervēta vienam mērķim, vairs nevar vienlaikus mīkstināt mājsaimniecību izmaksas, finansēt rūpniecību, atbalstīt inovācijas vai mazināt spiedienu uz ES budžetu.

Lielākie jautājumi vēl nav atbildēti. Citētajos medijos minētā koalīcijas vēstule nav publiski pieejama, tāpēc apgalvojumi par kodolenerģijas iekļaušanu jāvērtē piesardzīgi. Nav pārbaudāma finansējuma apjoma pēc 2030. gada, nav sadales formulas un nav valstu investīciju deficīta salīdzinājuma. Pārbaudījums Briselei būs spēja saglabāt oglekļa cenu politiski ticamu, nepārvēršot katru kvotu cīņā starp rūpniecību, mājsaimniecībām, nabadzīgākām valstīm un ES budžetu.