Divas bāzes, viens uzņēmējs

Bulgārijas parlaments nobalsoja par ASV degvielas uzpildes lidmašīnu izvietošanu. Kipra nekad nav izvēlējusies uzņemt RAF Akrotiri bāzi. Abas vietas tagad parādās ziņās par iespējamiem Irānas triecienu plāniem, un tieši šī atšķirība ir svarīgāka par pašu draudu.

Saskaņā ar „Financial Times” ziņoto, ko pārpublicējuši Al-Monitor un Saudi Gazette, Irānas režīmam tuvi cilvēki apgalvojuši, ka Irānas spēki esot vērtējuši iespējamos triecienus ASV vai sabiedroto militārajiem objektiem Dienvidaustrumeiropā, ja prezidents Donalds Tramps eskalētu karu. Atkārtoti minētas divas vietas: Bezmeras aviobāze Bulgārijā un RAF Akrotiri Kiprā. Neviens pārbaudītais avots nav uzrādījis apstiprinātu operatīvu pavēli vai atslepenotu izlūkošanas novērtējumu, kas šo apgalvojumu pamatotu (Fakti). Tātad runa ir par ārkārtas scenāriju apspriešanu, nevis pierādījumu par drīzu uzbrukumu. Tomēr Eiropas teritorija šādi nonākusi citas valsts mērķu sarakstā.

Bezmera: politiski atļauts risks

Bezmeras gadījums ir skaidrāks. Bulgārijas Nacionālā sapulce atļāva pagaidu ASV izvietojumu: līdz astoņām KC-135 degvielas uzpildes lidmašīnām un aptuveni 250 karavīriem un personāla locekļiem no 24. jūlija līdz 1. oktobrim (Stars and Stripes, Demócrata). Bulgārija ir NATO sabiedrotā. Bruņots uzbrukums Bezmerai nonāktu 5. panta tvērumā — NATO kolektīvās aizsardzības saistībās, kas uzbrukumu vienai dalībvalstij traktē kā uzbrukumu visām (NATO).

Sabiedrība var redzēt, kas šo risku apstiprināja. Lēmumu pieņēma parlaments, izvietojumam ir beigu datums, un militārā funkcija ir nosaukta.

Akrotiri: mantota ievainojamība

Akrotiri darbojas citādi. Bāze atrodas Apvienotās Karalistes suverēnajās bāzu teritorijās — teritorijā, ko Londona saglabāja, kad Kipra 1960. gadā kļuva neatkarīga, un ko tā joprojām pārvalda tieši (UK Government). Kipra ir ES dalībvalsts, bet nav NATO sabiedrotā. ES līgumi bāzu teritorijas regulē ar īpašu protokolu, nošķirot tās no parastas Kipras teritorijas (EUR-Lex).

Ja Akrotiri tiktu trāpīts, suverēnā atbildība būtu Londonai. Taču Kiprai, kas ģeogrāfiski ir pakļauta riskam, nav ne kontroles pār bāzi, ne tieša 5. panta ceļa uz kolektīvo aizsardzību.

Saskaņā ar Cyprus Mail, martā bāzei trāpījis drons, kas, iespējams, bijis Irānā ražots un palaists ar starpniekspēku palīdzību. Apvienotā Karaliste pēc tam noslēgusi līgumu par papildu gaisa trauksmes sirēnām bāzes teritorijā 800 000 sterliņu mārciņu vērtībā (UK Defence Journal). Tā ir pielāgošanās pēc notikušā, nevis pārliecinošs drošības mehānisms pirms riska.

Kipras valdība žurnālistiem paziņoja, ka republika „nav mērķis” un uztur sakaru kanālus ar Teherānu (Politis). Šāda pozīcija ir saprotama. Taču tā apiet būtiskāko: objekts, kas padara Kipru svarīgu šajā risku kartē, nav Nikosijas kontrolē.

Kur atbildība jau atšķiras

NATO paziņoja, ka ir „gatava reaģēt uz jebkuru apdraudējumu”, taču neizziņoja ne jaunu izvietojumu, ne formālas drošības konsultācijas saistībā ar šo ziņojumu (Al Jazeera). Bulgārijas iekšlietu ministrs Ivans Demerdžijevs sacīja, ka Sofija Bezmerā veikusi „visus iespējamos pasākumus”, pārsniedzot pašreizējos draudu novērtējumos prasīto (A News).

Vācija rāda, kā var izskatīties uzņemošās valsts uzraudzība, ja valdība uz to uzstāj. Federālās Administratīvās tiesas 2020. gada spriedums noteica: ja rodas nopietnas pazīmes, ka no Vācijas teritorijā esošām ASV operācijām varētu izrietēt starptautisko tiesību pārkāpumi, Berlīnei jāizmeklē situācija un jāpanāk, lai Vašingtona ievēro tiesības (BVerwG). Vācijas tiesas var piespiest valdību pārbaudīt, kas notiek bāzēs valsts teritorijā. Kipra to pašu attiecībā uz Akrotiri nevar izdarīt, jo operacionālā nozīmē bāze nav tās teritorijā.

Kā To Brief ziņoja pirms divām nedēļām, Irānas kara iztukšotie ASV ieroču krājumi jau liek jautāt par Amerikas drošības garantiju dziļumu. Tagad jautājums ir vietējāks. Irānas ārkārtas scenārijs var nekad nekļūt par operāciju. Taču tas jau parādījis, ka tad, ja ārvalstu militārā infrastruktūra pakļauj Eiropas iedzīvotājus riskam, pilsoņiem jāspēj izsekot, kurš atļāva funkciju, kas šo risku radīja. Bulgārijā risks tika politiski apstiprināts. Kiprā ievainojamība ir mantota no suverenitātes kārtības, ko lielākā daļa pilsoņu nevar mainīt.