Divi centimetri notur Cernavodă tīklā

Rumānijas armijas ūdenslīdēji 3. augustā Donavā uzspridzināja klinšu veidojumu, paceļot ūdens līmeni pie Černavodes par aptuveni diviem centimetriem (Euronews România, Financial Intelligence). Černavodē atrodas Rumānijas vienīgā atomelektrostacija un lielākais stabilas elektroenerģijas avots. Šādā situācijā divi centimetri nav simbolisks skaitlis: tie var dot vēl vienu dienu dzesēšanas ūdens padevei. Upe bija kritusies par 2–3 cm dienā, un elektrostacijai līdz plūsmas līmenim, pie kura darbību vairs nevarētu uzturēt, bija palikušas aptuveni četras līdz piecas dienas (AGERPRES).

Ungārija jau parādīja, kas notiek, kad dzesēšanas ūdens pietrūkst. Pakšas AES, kas parasti saražo aptuveni pusi valsts elektroenerģijas (World Nuclear Association), no 27. jūlija pakāpeniski apturēja darbību, jo Donavas līmenis kļuva pārāk zems sūkņiem, kas ņem dzesēšanas ūdeni no upes. Līdz 2. augustam darbojās vairs tikai viens no astoņiem turbogeneratoriem (MVM). Abas valstis lūdza rūpnīcām samazināt patēriņu, lai mājsaimniecībām saglabātu elektroapgādi.

Upes pārbūve krīzes režīmā

Pāržoajas klints atradās vietā, kur Donava sadalās Vecajā Donavā, kas baro Černavodes dzesēšanas ūdens ņemšanas kanālu, un Balas atzarā, kas aizvilka prom lielu daļu atlikušās plūsmas. Spridzināšana bija redzamākā daļa plašākā pasākumu kopumā: strādnieki padziļināja aizsērējušo ūdens ņemšanas kanālu un nogremdēja četras ar akmeņiem piekrautas baržas, izveidojot pagaidu zemūdens sienu (Curs de Guvernare, Libertatea). Valdība šiem darbiem atvēlēja aptuveni 7 milj. leju. Ārkārtas hidrotehniskiem darbiem tā nav liela summa, un tā ir krietni mazāka par izmaksām, kas rastos, Černavodes jaudu aizstājot ar importu.

Enerģētikas ministrs Radu Miruca apgalvoja, ka pēc ūdens masas pārvietošanās lejup pa straumi pieaugums sasniedzis aptuveni +4 cm (Digi24). Visam pasākumu kopumam jāpanāk 10–12 cm ieguvums (HotNews). Taču upe turpina kristies. Hidrologi prognozē, ka Donavas caurplūdums pie Bazjašas līdz 10. augustam varētu samazināties līdz 1 350 m³/s, nokrītot zem 1 400 m³/s vēsturiskā minimuma, kas reģistrēts 1985. gadā (AGERPRES). Spridzināšana nopirka laiku. Tā nemainīja prognozi.

Ungārijas trūkstošie megavati kļuva par reģiona cenu problēmu

Vienā no 4. augusta maksimālā patēriņa stundām Ungārija importēja 3 195 MW, kamēr pašu elektrostacijas saražoja 3 049 MW. Vairāk nekā puse valsts elektroenerģijas tajā brīdī nāca no ārvalstīm (Portfolio).

Šāds pēkšņs pieprasījums paceļ cenas arī kaimiņiem. Centrālās un Dienvidaustrumeiropas elektroenerģijas tirgi ir savienoti ar pārrobežu izsolēm: ja vienai valstij vajag vairāk elektrības, nekā tā saražo, tā sola augstāku cenu par importu, un cena kāpj visās savienotajās zonās. Līdz 29. jūlijam nākamās dienas tirgus cenas, proti, cenas izsolēs dienu pirms elektroenerģijas piegādes, Ungārijas–Serbijas koridorā vidēji sasniedza 132 €/MWh, bet atsevišķās stundās uzlēca līdz 268 €/MWh (Serbia Energy). Nākamās nedēļas nākotnes līgumu cenas pakāpās līdz 250–263 €/MWh (Argus). Aizstāt 2 GW kodolenerģijas jaudas ar tūlītēju importu karstuma viļņa laikā, kad kondicionieri paaugstina patēriņu visā reģionā, ir dārgi. Nākotnes līgumu cenas rāda, ka tirgotāji gaidīja spriedzes turpināšanos.

Ne visas elektrostacijas ir vienādi ievainojamas

Bulgārijas Kozlodujas AES dzesēšanas ūdeni ņem caur sūkņu staciju dziļā līcī. Tas ir mazāk riskants risinājums nekā Černavodes atklātais kanāls. Bulgārijas Enerģētikas ministrija paziņoja, ka vismaz trīs nedēļas būtisku ražošanas samazinājumu negaida (BTA). Vēl skaidrāku pretstatu dod Austrija. Valsts lielākais hidroenerģijas operators VERBUND ziņoja, ka 2026. gada pirmajā pusgadā saražotais apjoms bijis par 9,8 % mazāks nekā gadu iepriekš (VERBUND), tomēr Austrija jūnijā joprojām eksportēja elektroenerģiju (APG). Tai pietika citu ražošanas jaudu un tīkla elastības, lai sausumu absorbētu bez līdzīga satricinājuma.

Rumānija ar baržām, padziļināšanu un spridzināšanu var nopirkt dažas dienas. Ja karstākas un sausākas vasaras atkārtojas, dzesēšanas ūdeni vairs nevarēs uztvert kā problēmu, ko katru reizi atrisina ārkārtas režīmā.