Drona trieciens Kijivas Zinātņu akadēmijai: divi bojāgājušie

2026. gada 28. septembra vēlā vakarā glābēji no Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas galvenās ēkas drupām Kijivā izcēla vēl viena cilvēka mirstīgās atliekas. Krievijas drona triecienā darba dienas vidū bojāgājušo skaits pieauga līdz diviem (TSN, Hromadske Radio). Ēka atrodas aptuveni 100 metru no Vācijas vēstniecības (Deutschlandfunk). Čehijas ziņu aģentūra ČTK un Polijas ziņu aģentūra PAP par triecienu ziņoja dažu stundu laikā (ČTK, PAP). Ir labi dokumentēts, ko drons nopostīja. Taču nav pierādīts, kāpēc tas trāpīja tieši šai ēkai.

Darba dienā aizdegās biroju ēka

Glābšanas dienesta pārstāvis portālam Liga sacīja, ka drons ēkai tieši trāpījis ap 13:30 pēc vietējā laika un daļēji nopostījis otro un trešo stāvu. Associated Press reportieri redzēja, kā dega augšējie stāvi un darbinieki pa ugunsdzēsēju auto kāpnēm nokāpa no ēkas. Zinātnes vadītāja vietniece Vira Jevhrafova pastāstīja, ka viņas kabinets otrajā stāvā ir sagruvis: „Mana kabineta vairs nav” (AP).

Vēsturiskajā ēkā atrodas akadēmijas Prezidijs — tās vadības struktūra, kas organizē un koordinē pētniecību visā Ukrainā. Viena no bojāgājušajām bija Natālija Bukalo, akadēmijas pirmā viceprezidenta palīdze (Liga). Viceprezidents Volodimirs Horbulins guva vieglus ievainojumus.

Akadēmija triecienu dēvē par uzbrukumu Ukrainas zinātnei un kultūrai. Tās galvenajā ēkā atrodas vadības biroji, nevis laboratorijas. Neviens nav publicējis sarakstu ar zaudētajiem arhīviem, iekārtām vai projektiem, kā arī aplēsis, cik ilgi ēka nebūs izmantojama. Svētdien Ukraina zaudēja kolēģus, darba telpas un vismaz pagaidām arī funkcionējošu pētniecības sistēmas vadības centru.

Kāpēc šī ēka?

Notikuma vietā akadēmijas prezidents Anatolijs Zagorodnijs sacīja, ka nezina, kāpēc Krievija trāpījusi ēkai. Viņš uzsvēra, ka akadēmijai nav saistības ar militāro jomu. The Guardian ēku raksturoja kā civilo zinātnes centru (Guardian).

Tajā pašā ziņojumā minēti divi fakti, kas ainu sarežģī. Akadēmijai ir senas saites ar Ukrainas aizsardzības nozari, un Horbulins savulaik ieņēma augstu amatu drošības struktūrās. Taču neviens no šiem faktiem neliecina, ka tieši šajā ēkā būtu notikušas militāras darbības.

Šī atšķirība ir būtiska no tiesību viedokļa. Ženēvas konvenciju I papildprotokola 52. pants — līguma noteikumi par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā — paredz, ka ēka ir likumīgs militārs mērķis tikai tad, ja tā efektīvi sekmē militāras darbības un tās iznīcināšana dod konkrētu militāru priekšrocību. Ja rodas šaubas, ēku, ko parasti izmanto civilām vajadzībām, uzskata par civili izmantotu (ICRC).

Nav publisku pierādījumu, uz ko drons bija tēmēts, un Krievija nav sniegusi skaidrojumu par triecienu. Tiešs trieciens labi pazīstamai valsts iestādei dienā, kad Krievijas uzbrukumos cieta arī civilie objekti citviet Kijivā, dod izmeklētājiem pamatu rūpīgi pārbaudīt notikušo. Taču ar to nepietiek, lai secinātu, ka akadēmijas ēka bijusi iecerētais mērķis.

Kāpēc Eiropas valdības pievērsa uzmanību

Uzmanību ārvalstīs piesaistīja ēkas tuvums diplomātiskajām pārstāvniecībām. Vācijas vēstniecība nav cietusi, un tās darbinieki ir drošībā, taču pārstāvniecība pārskata drošības pasākumus (Deutschlandfunk). Vācijas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka Krievija apzināti pieņēmusi risku, ka cilvēki varētu iet bojā līdzās Vācijas pārstāvniecībai (ZDF).

Berlīne Maskavu apsūdz neapdomībā; tā neapgalvo, ka Krievija mērķējusi uz Vācijas vēstniecību. Šī atšķirība nosaka, ko Berlīne var pamatoti pieprasīt. Apsūdzība, ka vēstniecība apzināti izvēlēta par mērķi, prasītu daudz stingrāku reakciju nekā pārmetums par neuzmanīgu rīcību diplomātu tuvumā.

Līdz šim Eiropas reakcija aprobežojusies ar nosodījumu un vēstniecības drošības pārskatīšanu. Publiskajos ziņojumos nav minētas ne sankcijas, ne diplomātiski soļi, ne piedāvājums palīdzēt atjaunot ēku saistībā ar šo triecienu.

Pieejamie pierādījumi ļauj izdarīt šaurāku secinājumu nekā abu pušu publiskie izteikumi. Krievijas drons daļēji nopostīja strādājošu civilu pētniecības iestādes galveno ēku rajonā, kur atrodas vairākas ārvalstu pārstāvniecības; gāja bojā divi cilvēki. Akadēmijas saites ar aizsardzības nozari pašas par sevi nepierāda, ka ēka, kurā tobrīd atradās cilvēki, būtu bijusi militārs mērķis. Trieciena mērķis joprojām nav noskaidrots.