Divi vārdi bremzē ES sankcijas

3. jūlijā Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs parlamentā paziņoja, ka bloķēs ES 21. sankciju paketi pret Krieviju, ja no melnā saraksta netiks svītroti divi vārdi: Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils un ar „Lukoil” Bulgārijas naftas pārstrādes rūpnīcu saistītais uzņēmējs Vagits Alekperovs. Radevs atsaucās uz enerģētisko drošību un traucējumu risku Burgasas rūpnīcā (BTA, European Pravda). Divi vārdi no simtiem. Taču ES lēmumu pieņemšanas kārtībā ar to pietika, lai aizturētu visu dokumentu.

ES ārpolitikas sankcijām vajadzīga vienprātība, kā to paredz Līgums par Eiropas Savienību. Paketi var pieņemt tikai tad, ja tai piekrīt visas 27 valdības (Eiropadomes sankciju pārskats). Sankcionētās personas un uzņēmumi ir iekļauti juridiskā teksta pielikumos, tāpēc valdībai nav jānoraida visa sankciju konstrukcija. Tai pietiek iebilst pret vienu vārdu, un vienprātības princips šai iebildei piešķir pilna veto svaru.

Kā Sofija aizturēja dokumentu

Līdz 9. jūlijam Sofijas formulējums bija kļuvis maigāks. Aizsardzības ministrs Dimitars Stojanovs Bulgārijas televīzijā skaidroja: „Tas nav veto. Tās ir atrunas, ko mēs piedāvājam, lai šīs personas tiktu izņemtas no sankciju režīma” (Fakti). Prasības būtība nemainījās. Sofija joprojām gribēja, lai no saraksta svītro abus vārdus. Mainījās tikai tas, kā valdība šo prasību pasniedza.

Visticamākais iznākums ir paketes pieņemšana bez Kirila un Alekperova sankciju sarakstā. Kā raksta Pravda, diplomāti sagaidot, ka abi vārdi tiks klusi izņemti. Itālija Bulgāriju atbalstīja jautājumā par Kirilu, kā tiekot ziņots, Vatikāna iebildumu dēļ pret kristīgas konfesijas vadītāja sankcionēšanu (Euromaidan Press).

Paņēmiens, ko pazīst arī citas galvaspilsētas

Slovākijas ārlietu ministrs Jurajs Blanārs sazvanījās ar Bulgārijas kolēģi un publiski atbalstīja Sofijas pieeju, sakot, ka jaunā valdība „aizstāv savas intereses līdzīgi kā Slovākija” (Teraz). Ungārijas mediji notikumu interpretēja caur Budapeštas pieredzi, kur veto draudi gadiem izmantoti, lai panāktu piekāpšanos ES fondu un ārpolitikas jautājumos (hir36).

Nav pierādījumu, ka Sofija, Budapešta un Bratislava būtu rīkojušās saskaņoti. Taču Ungārija ir izveidojusi paraugu: izmantot vienprātības prasību, lai piespiestu Briseli piekāpties, un pēc tam mājās vēlētājiem parādīt rezultātu. Slovākija tagad Bulgārijas rīcību pasniedz kā apliecinājumu, ka šāda taktika ir parasta Padomes sarunu prakse, nevis šķēršļu likšana (ta3).

Kur pakete tika saliekta

Bulgārijas cīņa par diviem vārdiem bija tikai viens sarunu virziens. Kad sankciju pakete nonāca COREPER, proti, dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju komitejā, kur teksti tiek izrunāti pirms ministru formālā lēmuma, tā jau bija pārvērtusies par vairāku darījumu kopumu (Capital.gr, Kyiv Independent).

Grieķija, Kipra un Malta centās saīsināt Krievijas naftas cenu griestu iesaldēšanu no sešiem mēnešiem līdz trim vai četriem. Cenu griesti ļauj Rietumu kuģniecības, apdrošināšanas un finansēšanas pakalpojumiem apkalpot Krievijas jēlnaftu tikai tad, ja tā tiek pārdota zem noteikta sliekšņa. Mērķis ir samazināt Maskavas ieņēmumus, neizraisot traucējumus pasaules naftas piegādēs (in.gr). Īsāks iesaldēšanas periods ir būtisks, jo tas varētu ļaut cenu griestiem pieaugt un līdz ar to palielināt Krievijas naftas ieņēmumus (Pravda). Visām trim valstīm ir lieli jūrniecības sektori, kurus šie noteikumi skar tieši.

Atsevišķā sarunu līnijā Francija un Itālija panāca, ka ES sašaurina piedāvāto ieceļošanas aizliegumu Krievijas militārajiem veterāniem (Euronews). Vēl vienu berzes punktu radīja strīdi par Krievijas zivju importa kvotām.

Katrs izņēmums dalībvalstīm rāda, ka jutīgus vārdus, nozares vai uzņēmējdarbības intereses var pasargāt pēdējā sarunu posmā. 21. sankciju pakete, visticamāk, tiks pieņemta. Tās saturs gan atspoguļos nevis kopīgu vērtējumu par to, kas vislabāk palielina spiedienu uz Maskavu, bet to, kurām valdībām bija spēcīgākais iekšpolitiskais iemesls procesu bremzēt. Sankciju režīms daļu šādu piekāpšanos var izturēt. Tas nevar ilgstoši darboties, ja galīgos nosacījumus katrā kārtā nosaka mazāk gatavās galvaspilsētas. Eiropadome, kurā valstu un valdību vadītāji nosaka ES politisko virzienu, varētu atgriezties pie jautājuma par vienprātības prasību sankciju politikā. Neviens līderis to pagaidām nav ierosinājis.