Melnajā jūrā uzbrukti divi kuģi, eskortu nav

Glābēji Bulgārijas piekrastē otrdienas vakarā joprojām meklēja 11 jūrniekus no kravas kuģa HS Dignity, ko agrā rītā nogremdēja drona trieciens. Bulgārijas jaunākie dati liecina, ka apkalpē bijuši 16 cilvēki un izglābti pieci (BTA). Nedēļas laikā droni pie Bulgārijas krastiem nogremdējuši jau otro kuģi. Piekrastes valstis runā par kuģošanas aizsardzību, taču nav paziņojušas par patrulēšanu vai kuģu eskortu.

Divi kuģi, viena nakts

Pirmais avārijas izsaukums pienāca no kuģa Chelsea 3 ar Maltas karogu, kam trāpīja aptuveni 16 jūras jūdžu attālumā no Bjala pilsētas. Bulgārijas robežpolicijas kuģis uzņēma visus 15 apkalpes locekļus (Bulgārijas Iekšlietu ministrija, BTA). Maltas ārlietu ministrs Kriss Fērns paziņoja, ka četri cilvēki guvuši vieglus ievainojumus, un aicināja nodrošināt drošu kuģošanu (Kriss Fērns).

Kuģis HS Dignity ar Gvinejas-Bisavas karogu nogrima. Divi garāmbraucoši tirdzniecības kuģi uzņēma izdzīvojušos (NOVA). Bulgārijas aizsardzības ministrs iepriekš bija nosaucis citus skaitļus: seši izglābti un desmit pazuduši. Oficiāls skaidrojums par šo datu atšķirību nav sniegts (BNR).

6. oktobrī droni nogremdēja kuģi Alfa Watan pie Bulgārijas krastiem, un Sofija vēlāk pārtrauca tā apkalpes meklēšanu (BNT). Pēc šā uzbrukuma Bulgārija pirmoreiz rosināja sarunas ar kaimiņvalstīm (To Brief).

Sarunas notiek, eskortu nav

Pēc otrdienas kuģa nogrimšanas Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs un viņa Rumānijas kolēģis Ilije Boložans principā vienojās ciešāk sadarboties drošas kuģošanas labā (Radio România). Viņi vēlas šajā sadarbībā iesaistīt arī Turciju. Publiskajos paziņojumos Turcija pagaidām nav uzņēmusies nekādas saistības.

Bulgārijas aizsardzības ministrs sazvanījās ar kolēģiem Rumānijā un Turcijā un, kā teikts ministrijas paziņojumā, aicināja kopā ar NATO veikt novērošanu un apmainīties ar izlūkdatiem (BTA). Nevienā no paziņojumiem nav minēts patrulēšanas kuģis, eskorta maršruts vai operācijas sākuma datums.

Triju valstu flotes jau īsteno vienu kopīgu misiju: jūras spēku grupa, kuras uzdevums ir meklēt un neitralizēt jūras mīnas, plāno doties misijā no 6. līdz 20. oktobrim (Rumānijas Jūras spēki). Jūlijā grupas uzdevumiem pievienoja jūras gultnes infrastruktūras aizsardzību, bet ne tirdzniecības kuģu pavadīšanu vai dronu apturēšanu (Rumānijas Aizsardzības ministrija). Šī misija nepasargā kravas kuģu apkalpes no draudiem, kas tagad nogremdē kuģus.

Piekrastes valstu nozīmi nosaka arī ģeogrāfija. Turcija kontrolē šaurumus, pa kuriem var iekļūt Melnajā jūrā. Montrue konvencija, kas nosaka šo šaurumu režīmu, ļauj valstīm bez Melnās jūras piekrastes tur uzturēt kara kuģus ne ilgāk kā 21 dienu (Turcijas Ārlietu ministrija). Attālākas sabiedrotās valstis varētu kuģus mainīt, taču nevar Melnajā jūrā pastāvīgi uzturēt floti.

NATO un ES rīkojas pa atšķirīgiem kanāliem, un neviena no tām nav nosūtījusi kuģus. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite teica, ka alianse turpinās situāciju uzraudzīt un vajadzības gadījumā pielāgos savu rīcību, taču par spēku izvietošanu nepaziņoja (BNT). Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta iekļāva uzbrukumus ES līderu sanāksmes darba kārtībā; tā paredzēta 15. un 16. oktobrī (Eiropadome). Samits var izdarīt spiedienu uz valdībām, bet tā rīcībā nav kara kuģu. Tos pārvalda valstu valdības: tās var kuģus nosūtīt katra atsevišķi vai vienoties par kopīgu rīcību NATO ietvaros.

Eiropas intereses šajā jautājumā ir konkrētas. Chelsea 3 kuģo zem ES dalībvalsts karoga, bet izsekošanas dati rāda, ka HS Dignity bija ceļā uz Brailu — Rumānijas ostu pie Donavas, pa kuru preces nonāk kontinenta iekšzemē (Reuters).

Kas sūtīja dronus

Radevs teica, ka Bulgārijai nav pārliecinošu pierādījumu, lai kādu apsūdzētu, bet uzsvēra, ka notikušais nāk par labu Krievijai. Viņš izsauca Krievijas vēstnieci Eleonoru Mitrofanovu (Bulgārijas valdība). Mitrofanova teica, ka nav saņēmusi informāciju no Krievijas Aizsardzības ministrijas, un bez pierādījumiem pieļāva, ka krīzi varētu provocēt kāda trešā puse.

Izmeklētājiem ir maz pierādījumu, ko analizēt. Pēc iepriekšējiem triecieniem dronu atliekas netika atrastas, un 12. oktobrī Bulgārija lūdza ES un NATO tehnisko palīdzību, lai noskaidrotu dronu izcelsmi (Bulgārijas valdība).

Pēc publiskajiem paziņojumiem spriežot, Sofija, Bukareste un Ankara ir apspriedušas kuģošanas aizsardzību, taču nav paziņojušas par kuģu eskortu; vienīgā kopīgā jūras misija šajā reģionā paredzēta mīnu meklēšanai. Kamēr kāda no trim valstīm nepaziņos par papildu pasākumiem, kuģi, kas dodas uz Donavu, šķērsos šos ūdeņus bez aizsardzības. Turpat vēl tiek meklēti pazudušie HS Dignity jūrnieki.