UK maina tankus pret dronu spēkiem

No 2027. gada aprīļa Lielbritānija Igaunijā vairs neuzturēs līdzšinējo bruņoto kaujas grupu ar tankiem, bet izvietos lielāku spēku, kura pamatā būs droni un mobilas prettanku vienības. Pārmaiņa tieši balstās Ukrainas kara pieredzē: izdzīvošana frontē arvien vairāk atkarīga no spēka izkliedēšanas un spējas trāpīt vērtīgiem mērķiem, nekoncentrējot smagu tehniku paredzamās pozīcijās (Lielbritānijas valdība, Meta-Defense).

Šī pārbūve skar jautājumu, kuru NATO pilnībā nav atrisinājusi kopš sabiedroto spēku izvietošanas Baltijas valstīs 2017. gadā: vai šie spēki spēj karot jau pirmajā dienā, vai arī tie galvenokārt kalpo kā „slieksnis” — priekšā izvietoti sabiedroto karavīri, kuru iesaiste uzbrukuma gadījumā automātiski piespiestu atbildēt vairākām valstīm, bet paši nespētu noturēt teritoriju. Lielbritānijas lēmums ir tikai daļa no atbildes. Moderna vienība vienā valstī maz ko nozīmē, ja Baltijas flangā pirmajās krīzes stundās nedarbojas komandvadība, pretgaisa aizsardzība, munīcijas piegāde un degvielas loģistika.

Ko Lielbritānija faktiski maina

Pašreizējā 800 karavīru kaujas grupa rotācijas kārtībā darbojas ar „Challenger 2” tankiem. To aizstās 1 200 karavīru mobilie prettanku spēki, kuru tehnika un munīcija tiks iepriekš izvietota Igaunijā. Vienība apvienos tālās darbības dronus ar mobilām prettanku komandām (ERR, Opex360). Tanki vairs regulāri netiks rotēti. Lielbritānijā augstā gatavībā paliks brigāde, kuru varēs nosūtīt ātrāk, jo daļa krājumu jau atradīsies Igaunijā.

Tieši svarīgākajās vietās publiskās informācijas ir maz. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija nav atklājusi, kādi droni tiks izmantoti, kāds būs to darbības rādiuss, kravnesība un noturība pret elektronisko karadarbību (Army Recognition). Nav zināms arī, cik daudz munīcijas faktiski tiks iepriekš izvietots.

Kas komandē, kas šauj

Kopš 2026. gada jūlija NATO sauszemes spēku taktisko komandvadību Igaunijā un Latvijā nodrošina 1. Vācijas-Nīderlandes korpuss (Latvijas Nacionālie bruņotie spēki). Tas nozīmē, ka britu karavīri nedarbosies tīri nacionālā komandķēdē. Viņi būs daļa no daudznacionālas struktūras, kur pavēlēm, dronu attēliem un mērķēšanas datiem jāšķērso valstu sistēmas, pirms kāds pieņem lēmumu atklāt uguni.

Neatbildēts paliek grūtākais jautājums — pilnvaras. Pelēkās zonas incidentā, piemēram, drona ielidojuma vai sabotāžas gadījumā, kas vēl nesasniedz atklāta kara slieksni, kam jāatļauj tālās darbības trieciens? No tā, vai dronu dati būs savienoti ar Igaunijas un NATO komandvadības tīkliem un cik ātri valdības deleģēs tiesības šaut, būs atkarīgs, vai vienība rīkosies pirmajās minūtēs vai gaidīs saskaņošanu starp galvaspilsētām. Lielbritānija par to publiski nav runājusi.

Kaimiņu neatrisinātās problēmas

Lielbritānijas pārbūve uzlabo vienu Baltijas aizsardzības līnijas posmu. Taču katrā kaimiņvalstī redzams cits vājais punkts.

Latvijā maijā notikušie dronu incidenti Rēzeknē izraisīja armijas pārbaudi, kurā konstatēti trūkumi sakaros, reaģēšanas procedūrās un institūciju savstarpējā koordinācijā (Delfi). Britu droni kaimiņos neatrisina jautājumu, kā Latvijas dienesti savā starpā sazinās pirmajās incidenta minūtēs.

Lietuva 2025.–2028. gadā pretdronu spējām paredzējusi aptuveni 500 milj. € (Jonavos žinios). Taču Vācijas solītajai brigādei Rūdninkos ir cita, asāka problēma: saskaņā ar Bundesvēra iekšējo novērtējumu jūnija vidū tai vēl trūka gandrīz 2 000 karavīru, bet dažās vienībās nokomplektējums nesasniedza pat 30 %, lai gan termiņš ir 2027. gads (Merkur). Ja Vācija nespēj nokomplektēt pati savu brigādi, plašāks solījums par priekšējo aizsardzību kļūst daudz mazāk pārliecinošs.

Polija, no kuras atkarīga gandrīz visa loģistika uz ziemeļiem, problēmu formulē kā degvielas jautājumu. Saskaņā ar wgospodarce.pl NATO degvielas cauruļvadu paplašināšana uz austrumiem varētu izmaksāt 27 mljrd. €, bet viena bruņotā brigāde dienā var patērēt vairāk nekā 300 000 litru degvielas. Bez šāda cauruļvada caur Poliju un Suvalku koridoru — šauro sauszemes savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo NATO — pat labi izveidoti priekšējie spēki nevar ilgstoši karot.

Pierādījums, kas vēl jāsniedz

Lielbritānijas lēmums Igaunijā ir viens no skaidrākajiem NATO austrumu flanga pielāgojumiem Ukrainas kara mācībām. Tas atzīst, ka daļa līdzšinējās doktrīnas vairs neatbilst kaujas lauka realitātei, un liek krājumus tuvāk iespējamai krīzes vietai, nevis paļaujas tikai uz ātru papildspēku ierašanos. Taču vienībai, kurai pirmajās krīzes stundās jāredz, jānosaka mērķi un jāšauj, nepietiek ar viena sabiedrotā modeli. Tai vajag integrētu komandvadību, pretgaisa aizsardzību zonā starp patrulēšanu un kauju, kā arī degvielu, kas plūst pirms sākas apšaude. NATO komandieriem un valstu valdībām līdz 2027. gada aprīlim jāparāda, ka šī ķēde ir izveidota. Pierādīšanas pienākums ir viņu pusē.