Ukrainas droni trāpa 25 degvielas kuģiem

Degoša degviela Azovas jūrā. Jūlija sākumā četru dienu laikā Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki trāpīja vismaz 25 kuģiem, kas veda degvielu uz Krimu: tankkuģiem, prāmim un sauskravas kuģiem (Naval News, BBC). Mērķi bija tā dēvētās ēnu flotes tankkuģi — vecāki kuģi ar neskaidru īpašumtiesību struktūru un apdrošināšanu ārpus Rietumu sistēmas, kas ļauj Krievijai turpināt degvielas pārvadājumus par spīti 17 ES sankciju paketēm (ES Padome). Sankcijas rada kavēšanos dokumentos un ostās. Droni rada uguni.

Ko ostas un apdrošinātāji nespēj aizsniegt

ES var padarīt ēnu flotes reisus grūtākus un dārgākus. Tā var iekļaut kuģus melnajos sarakstos, liegt tiem ienākšanu ostās, ierobežot jūras pārvadājumu pakalpojumus un izdarīt spiedienu uz apdrošinātājiem. Taču ES nevar apturēt tankkuģi reisa vidū. Saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām karakuģis drīkst pārbaudīt ārvalstu kuģi atklātā jūrā tikai šauri noteiktos gadījumos — piemēram, ja ir aizdomas, ka kuģim nav valstspiederības vai tas kuģo zem viltus karoga. To nosaka ANO Jūras tiesību konvencijas 110. pants, kas regulē, kurš un kādos apstākļos drīkst apturēt kuģus jūrā. Retās pārtveršanas, kas notiek, parasti neizņem kuģus no aprites uz ilgu laiku. Sankcijas sadārdzina biznesu. Tās pašas par sevi neatņem kuģim spēju kuģot.

Ukrainas kampaņa Azovas jūrā dara tieši to. Komandieris Roberts Brovdi bojātos tankkuģus identificēja kā sankcionētus kuģus ar aptuveni 7000 tonnu dedveitu, kas būvēti no 2006. līdz 2012. gadam un veda benzīnu no Krievijas ostas Taganrogā uz Krimu (Maritime Executive, The Insider). Kampaņa sākās 6. jūlijā ar triecienu TES-Terminal-1 degvielas mezglam Kerčā. Nākamajās trīs naktīs sekoja dronu uzbrukumi tankkuģiem (LIGA.net).

Ticams modelis, nepierādīts mērogs

Publiski pieejamie dati apstiprina plašāko secinājumu: Ukraina uzbrukusi degvielas loģistikai ap Krimu. Krievijas okupācijas iestādes pussalā degvielas ārkārtas situāciju izsludināja 26. jūnijā, vēl pirms sākās uzbrukumi jūrā. NASA ugunsgrēku noteikšanas dati rādīja siltuma signālus, kas atbilst ziņotajiem triecieniem. Igaunijas sabiedriskais medijs ERR šo kampaņu sasaistīja ar plašāku Ukrainas mēģinājumu pārraut Krimas apgādes līnijas (ERR).

Kuģu līmeņa pārbaude atpaliek no publiskajiem apgalvojumiem. Videomateriālus nav izdevies neatkarīgi ģeolokalizēt vai datēt. Publiskie saraksti par trāpītajiem tankkuģiem dažādos avotos pilnībā nesakrīt, un vienu kuģi vēl vairākas dienas pēc uzbrukumiem turpināja identificēt (Critical Threats). Apgalvojums, ka visi mērķi jau bijuši sankcionēti, pagaidām ir Ukrainas versija, nevis atklāto avotu apstiprināts fakts.

Grieķija un komerciālā plaisa

Triecieni notiek brīdī, kad Eiropa jau ir sašķelta par savu sankciju izpildi. Grieķijas kuģu īpašnieki trīs gadu laikā nopelnījuši vismaz 3,8 mljrd. ASV dolāru, pārvadājot Krievijas naftu, liecina Financial Times dati, uz kuriem atsaucas Grieķijas mediji (Euro2day, Newsbeast). Atēnas bažījas, ka stingrāka kontrole vairāk kaitē Eiropas ekonomikām nekā Krievijai un izstumj tankkuģus ārpus Eiropas uzraudzības. Spiediens uz karogvalstīm var mudināt operatorus pāriet uz Krievijas reģistriem vai apdrošināšanu ārpus G7, nevis pārtraukt tirdzniecību (S&P Global). Blaknes nav tikai komerciālas. Rumānijas Konstancas ostā eksplodēja Ukrainas jūras drons, pēc kā Bukareste pieprasīja, lai Kijiva ieprogrammē pašiznīcināšanās mehānismus droniem, kas nonāk Rumānijas teritoriālajos ūdeņos (News.ro).

Eiropa izveidoja sankciju režīmu, kura mērķis ir sadārdzināt Krievijas energoresursu pārvadājumus. Grieķija pelna no plaisas starp sarakstos iekļauto un reāli izpildīto. Rumānija uzņem militārās alternatīvas blakusriskus. Ukraina, neredzot pietiekamu ietekmi no formālas sankciju ievērošanas, pārbauda, vai fiziska iznīcināšana spēj panākt to, ko kuģa iekļaušana sarakstā viena pati nespēj.

Pagaidām Kijiva ir parādījusi, ko ES sankcijas vienas pašas nevar izdarīt: pārvērst sarakstā iekļautu tankkuģi par apturētu tankkuģi. Vai tas radīs noturīgu spiedienu, būs atkarīgs no atbildēm, kuru tirgum vēl nav: kuri kuģi patiešām izvesti no ierindas, kādas kravas zaudētas un vai apdrošinātāji turpinās segt Azovas maršrutu. Līdz tam Eiropai nav skaidrs, vai tā vēro stratēģisku maiņu vai tikai iespaidīgus kadrus.