Ukrainai trūkst €23.5bn aizsardzībai

Ukraina jau ir iztērējusi 2026. gada aizsardzības budžetu. Prezidents Volodimirs Zelenskis iztrūkumu lēš 27 mljrd. ASV dolāru jeb aptuveni 23,5 mljrd. € apmērā (Ukrainas prezidents, DW Ukraine). ES Ukrainai ir apstiprinājusi 90 mljrd. € aizdevuma paketi, kuru Padome pabeidza aprīlī (EĀDD/Padome). Taču apstiprināta nauda un nauda, ko iespējams uzreiz izmantot, nav viens un tas pats. Tieši šī starpība tagad kļuvusi par kara centrālo finansēšanas problēmu.

Apstiprināti miljardi, kavēta nauda

24. augustā Eiropas Komisija apstiprināja 6,1 mljrd. € jaunām Ukrainas aizsardzības iepirkumu vajadzībām, tostarp pretgaisa aizsardzībai, munīcijai un radariem (Eiropas Komisija). Kopējais apstiprināto iepirkumu plānu apjoms tagad pārsniedz 22 mljrd. €. Tomēr līdz jūlija beigām Ukrainu faktiski bija sasnieguši tikai 8,35 mljrd. € (Eiropas Komisija, Brussels Signal).

Šaurā vieta ir līgumu procedūra. Ukraina nevar vienkārši izņemt apstiprinātos līdzekļus. Vispirms tai jānoslēdz līgumi ar ieroču ražotājiem, pēc tam šie līgumi jānosūta Eiropas Komisijai pārbaudei. Nauda tiek izmaksāta tikai pēc šīs pārbaudes (Brussels Signal). Fiskālai kontrolei šāda kārtība ir saprotama. Kara apstākļos tā nozīmē arī to, ka apstiprināti miljardi gaida rindā brīdī, kad armijai ieroči vajadzīgi uzreiz.

90 mljrd. € aizdevums sadalīts divās daļās: 60 mljrd. € ieroču iepirkumiem un 30 mljrd. € budžeta atbalstam 2026.–2027. gadā (EĀDD/Padome). Budžeta atbalsts nozīmē naudu valsts pamatizdevumiem, nevis konkrētam ieroču pasūtījumam. Šai daļai ir nosacījumi: pirms katra maksājuma Ukrainai jāsasniedz reformu mērķi tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomā, un ES valdības jūlijā šos nosacījumus pastiprināja (European Pravda, Brussels Times).

Tas ir būtiski, jo Zelenska nosauktais iztrūkums nav tikai ieroču problēma. Aptuveni 20 mljrd. ASV dolāru vajadzīgi militārpersonu algām un maksājumiem kritušo karavīru ģimenēm. Vēl 8–10 mljrd. ASV dolāru vajadzīgi, lai priekšfinansētu ieroču pasūtījumus, kas sniedzas līdz 2027. gada sākumam (DW Ukraine, UA News). Pat ļoti lieli iepirkumu apstiprinājumi neapmaksā karavīru algas.

2027. gada naudu pārcelt uz 2026. gadu — un kāpēc ar to nepietiek

Zelenska piedāvātais risinājums ir vienkāršs: daļu no 2027. gadam paredzētā aizdevuma pārcelt uz šo gadu (Ukrainas prezidents). Tomēr līdz 25. augustam Ukraina Eiropas Komisijai šādu formālu lūgumu nebija iesniegusi. Komisijas pārstāvis sacīja, ka Brisele esot gatava palīdzēt „cik vien iespējams”, taču oficiāls pieprasījums neesot saņemts (Kyiv Independent).

Pat ja priekšlaicīga izmaksāšana notiks, tā mainīs tikai naudas plūsmas laiku esošo 90 mljrd. € robežās. Vācijas Finanšu ministrijas Zinātniskā konsultatīvā padome lēsusi, ka 2026.–2027. gadā Ukrainai pēc visas ES solītās paketes ieskaitīšanas joprojām varētu pietrūkt aptuveni 45 mljrd. € (BMF Zinātniskā konsultatīvā padome). Savukārt FAZ aprakstītie Berlīnes aprēķini liecina, ka Ukrainai aizsardzībai varētu būt vajadzīgi līdz 70 mljrd. € gadā, kamēr pašreizējā ES konstrukcija iepirkumiem nodrošina aptuveni 30 mljrd. € gadā (FAZ).

Kas maksā, kas iegūst

Aizdevumam ir noteikumi par to, kur drīkst ražot ieročus: ne vairāk kā 35 % no vērtības drīkst nākt no valstīm ārpus ES, plašākas Eiropas Ekonomikas zonas un Ukrainas, ja vien Brisele nepiešķir izņēmumu (Delfi). Deviņi ES aizsardzības ministri aicināja Briseli šo ierobežojumu atcelt, lai Ukraina bez kavēšanās varētu pirkt ASV pretgaisa aizsardzības sistēmas Patriot (Euromaidan Press). Francija prasa pretējo: stingrākus ierobežojumus, argumentējot, ka aizdevumam jāstiprina arī Eiropas aizsardzības industrija (Euronews). No šāda noteikuma iegūst Eiropas ieroču ražotāji; Ukrainas armija maksā ar ātrumu.

Iesaldētie Krievijas aktīvi dod daļēju izeju. ES ir pārskaitījusi 8 mljrd. € no peļņas, kas gūta no aptuveni 210 mljrd. € immobilizēto Krievijas centrālās bankas aktīvu, no kuriem lielākā daļa glabājas Briseles klīringa centrā Euroclear (Eiropas Komisija, Council on Foreign Relations). Taču peļņa ir tikai neliela daļa no vajadzīgās summas. Paša kapitāla konfiskācija, par kuras apspriešanas atjaunošanu iestājas Zviedrijas ārlietu ministrs (Euractiv), atduras pret Beļģijas nevēlēšanos vienai uzņemties iespējamu 200 mljrd. € atmaksas risku, ja tiesa vēlāk lemtu pret šādu soli (Kyiv Independent).

90 mljrd. € aizdevums darbojas: līdz jūlija beigām izmaksāti 11,6 mljrd. €. Taču Ukrainas kara laika izdevumi aug ātrāk nekā ES maksājumu grafiks, un atlikušais iztrūkums ir pārāk liels, lai to aizvērtu ar iepirkumu apstiprinājumiem vai peļņu no iesaldētajiem aktīviem. Dalībvalstīm tagad jāizvēlas, vai likt galdā jaunu naudu, vai arī uzskatīt 90 mljrd. € par Eiropas atbalsta griestiem.