Starshield nosaka Ukrainas droniem 161 km/h griestus

Naktī no 13. uz 14. oktobri Ukrainas uzbrukuma un pārtveršanas droniem misiju laikā sāka pazust satelītsakari. Ukrainas amatpersonas traucējumus saistīja ar pēkšņi noteiktu ātruma ierobežojumu termināļiem, ko izmanto SpaceX militārajā satelītsakaru pakalpojumā Starshield (AP, Reuters). Sakari daļēji atjaunojās, taču ierobežojums palika spēkā. Nav zināms, kurš to noteica, un Eiropadomes sanāksmei 15.–16. oktobrī nav gatava risinājuma, ko nekavējoties ieviest tā vietā (Eiropadome).

Ukrainas 7. gaisa desanta korpuss ziņoja, ka bezpilota lidaparātu vadības sakari varot pārtrūkt uz 10 līdz 20 sekundēm pat tad, kad droni lido ar 110–120 km/h, un dažas misijas esot atceltas (ArmyInform). Tik ilgā pārtraukumā operators var pazaudēt mērķi, vadot trieciena dronu vai mēģinot pārtvert Krievijas dronu.

Trešdienas vakarā aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs paziņoja, ka sakari ar droniem, kas lido līdz 160 km/h, atjaunojoties un ar to pietiekot, lai atkal lidotu uzbrukuma un pārtveršanas droni. Viņš pieprasīja ierobežojumu atcelt (Ukrainska Pravda). Ministrija ziņoja, ka formālais ātruma ierobežojums — aptuveni 161 km/h — joprojām esot spēkā (Ukrinform). Pagaidām tās ir Ukrainas amatpersonu sniegtās ziņas. Nav publicēti neatkarīgi telemetrijas dati vai ziņas par neveiksmīgo misiju skaitu.

Iestatījuma autors nav zināms

Īlons Masks sacīja, ka Starshield, atšķirībā no komerciālā Starlink, pieder ASV valdībai un ir tās kontrolē. Ātruma un lietošanas ierobežojumus nosaka ASV militārā vadība un galu galā prezidents (Īlons Masks platformā X). Tas raksturo, kam kopumā ir tiesības pārvaldīt sistēmu. Kāda augsta ranga ASV amatpersona Axios sacīja, ka ASV administrācija neesot bijusi saistīta ar šo konkrēto ierobežojumu un vaicāšot SpaceX, kas noticis (Axios).

Abi apgalvojumi var būt patiesi reizē, tomēr neatbild uz galveno jautājumu. Kāds mainīja iestatījumu, kas nosaka, vai Ukrainas droni var lidot, bet ASV militārā vadība nav pateikusi, kas to izdarīja.

Kijivas aizdomām ir nesens pamats. Sarunās Maiami Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners mudināja Ukrainu pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Financial Times ziņoja, ka 9. oktobra tikšanās laikā izskanējis arī brīdinājums par iespējamu izlūkošanas informācijas apmaiņas pārtraukšanu, taču kāda ASV amatpersona noliedza, ka šādi draudi būtu izteikti (Financial Times). Nekas nesaista Maiami sarunas ar ātruma ierobežojumu, taču tās palīdz saprast, kāpēc Kijivā tehniskus traucējumus var uztvert kā spiediena sviru.

Eiropas finansējums nav devis Eiropai kontroli pār sistēmu. Vācija 2023. gadā finansēja Ukrainai paredzētās 10 000 Starlink zemes stacijas (Vācijas Ārlietu ministrija), bet, pēc Maska teiktā, ierobežojumus nosaka Vašingtonā.

Brīdinājumi pienāca novēloti

Volodimirs Zelenskis sacīja, ka 12. oktobrī Kijivu skārušas piecas ballistiskās raķetes, par kurām partneri iepriekš neesot brīdinājuši (Ukrainas prezidenta birojs). Nākamajā naktī Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats sacīja, ka partneri par pirmo triecienu vilni neesot brīdinājuši, bet par trim nākamajiem gan (Ukrinform).

Eiropas Komisijas galvenā preses pārstāve Paula Pinju sacīja, ka Briseles rīcībā neesot ziņu par ASV izlūkošanas informācijas apmaiņas pārtraukšanu (Eiropas Komisija). Tātad konkrēti brīdinājumi neizskanēja, bet to neesamības iemesls joprojām nav zināms. Plašāks trūkums pastāv jau ilgāk: Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts (IISS) 2026. gada janvārī secināja, ka Eiropa vēl nespēj aizstāt ASV infrasarkanos satelītus, kas pēc dzinēja radītā karstuma konstatē raķetes palaišanu (IISS).

Ko Eiropa var piedāvāt

Tuvākais ES risinājums ir Govsatcom — kopīgs satelītsakaru jaudas kopums, ko dalībvalstu valdības papildina ar savu nacionālo sistēmu resursiem. Eiropas Komisijas runasvīrs Tomass Renjē sacīja, ka tiekot apspriesta plašāka Ukrainas piekļuve šim pakalpojumam un pašreizējā jauda varot nodrošināt pamata sakarus, taču atteicās to salīdzināt ar Starshield (Eiropas Komisija). Ar to varētu nodrošināt sakarus komandpunktiem un apgādes centriem, bet ne droniem lidojuma laikā. Turklāt jauda ir to valdību rīcībā, kurām pieder satelīti.

Sarežģītāks ir termināļu trūkums. Reuters noskaidroja, ka sabiedrotajiem nav gatavu termināļu, kas būtu saderīgi ar skartajiem droniem (Reuters). Tuvākais Eiropas risinājums ir OneWeb pārnēsājamais satelītterminālis, ko karavīri nes līdzi vai uzstāda transportlīdzekļos (Intellian). Eiropas satelītu sistēma IRIS² pilnībā sāks darboties ne agrāk kā 2029. gadā (Eiropas Komisija).

Šonedēļ Eiropas valstu valdības vēl var rīkoties lietderīgi. Valstis, kuru rīcībā ir sava satelītsakaru jauda, var to novirzīt Ukrainas komandpunktu vajadzībām, citas var finansēt saderīgus termināļus, bet vēl citas — dalīties ar savu satelītu iegūtajiem attēliem. Taču šādi pasākumi neatjauno abas vajadzīgās spējas. Sakari uzlabojās, bet dronu ātruma ierobežojums palika spēkā; nav zināms, kurš to noteica, un neviens no šonedēļ minētajiem Eiropas risinājumiem neaizstāj ne savienojumu ar kustībā esošiem droniem, ne pirmo brīdinājumu par ballistiskās raķetes palaišanu. Abas spējas joprojām ir atkarīgas no ASV sistēmām.