Skolu likums atver Ukrainai 17 ES sarunu sadaļas

13. oktobrī Ukraina un Moldova katra atvēra sarunām 17 jaunas sadaļas (ES Padome). Dienu iepriekš Ukrainas parlaments pieņēma mazākumtautību skolu likumu, ko bija pieprasījusi Ungārija. Pēc tam Ungārijas ārlietu ministre Anita Orbāna esot paziņojusi, ka Budapešta varētu piekrist (Rada, Telex). Šī notikumu secība rāda, ko viena valdība var panākt, ja katram ES paplašināšanās solim vajadzīga visu dalībvalstu piekrišana.

Kas īsti tika atvērts

Sarunu sadaļu atvēršana nenozīmē iestāšanos ES. Sarunas sadalītas sešās kopās, kurās apvienotas savstarpēji saistītas sadaļas. Šonedēļ atvērtās divas kopas aptver vienotā tirgus noteikumus — kopīgā tirgus preču, pakalpojumu, darba ņēmēju un kapitāla apritei (ES Padome). Abām valstīm tagad sarunām atvērtas četras no sešām kopām.

Kopas atvēršana nozīmē, ka ES valdības ir noteikušas kritērijus, kas kandidātvalstij jāizpilda, pirms var slēgt jebkuru šīs kopas sadaļu. Ukrainai viens no kritērijiem ir efektīva valsts atbalsta kontrole, ko iespējams īstenot praksē. Vienkārši sakot, Ukrainai vajadzīga iestāde, kas var apturēt valsts naudas piešķiršanu izraudzītiem uzņēmumiem, ja tā tiem dod priekšrocības pār konkurentiem kopējā tirgū (sarunu nostāja par otro kopu).

Nevienai valstij netika noteikts iestāšanās datums. Tas būs zināms tikai pēc pievienošanās līguma noslēgšanas; tas jāapstiprina un jāratificē visām dalībvalstīm (Līguma par Eiropas Savienību 49. pants).

Ungārijas piekrišanas cena

Ungārijas iebildumi saistīti ar Ukrainas 2017. gada izmaiņām izglītības likumā. Venēcijas komisija, Eiropas Padomes konstitucionālo tiesību ekspertu komisija, toreiz aicināja Kijivu šīs izmaiņas līdzsvarot (Venēcijas komisija). Budapešta bija atteikusies atbalstīt šīs nedēļas soli, kamēr Ukraina likumā nenostiprinās plašākas garantijas mazākumtautību izglītībai dzimtajā valodā.

Ukrainas parlaments Rada 12. oktobrī pieņēma likumprojektu Nr. 16119 ar 266 balsīm (Rada). Ungārijas ārlietu ministre Anita Orbāna esot teikusi, ka Budapešta varot piekrist, un solījusi kopā ar Aizkarpatu apgabala mazākumtautību grupām uzraudzīt likuma īstenošanu. Šajā Ukrainas rietumu reģionā dzīvo lielākā daļa Ukrainas ungāru (Telex). Tajā pašā dienā dalībvalstis apstiprināja ES rakstiskās sarunu nostājas (nostāja par trešo kopu, To Brief).

Likums attiecas arī uz rumāņu valodā runājošajiem, un Bukaresta uzskata, ka jautājums vēl nav atrisināts. Rumānijas prezidents Nikušors Dans esot atzinīgi novērtējis jauno formulējumu, taču sacījis, ka Rumānija turpinās panākt iespēju bērniem mācīties rumāņu valodā līdz vidusskolas beigām (Aradon).

Moldova virzījās tajā pašā dienā

Moldova nebija iesaistīta strīdā par skolu likumu. Tā iestāšanās sarunās iesniedz savu nostāju, un principā tās progress jāvērtē pēc pašas sasniegtā. Tomēr atsevišķā konferencē Moldova tajā pašā dienā atvēra tās pašas kopas, ko Ukraina (ES Padome).

Publiski pieejamie dokumenti rāda, ka abu valstu sarunas virzās kopsolī. Tajos nav redzams, ka Moldova būtu aizkavēta, gaidot Kijivu. Ja šāda sasaiste turpināsies, veto, kas vērsts pret Ukrainu, tomēr apturēs arī Moldovas virzību.

Eiropas Komisija vēlas liegt vienai valstij bloķēt starpposma lēmumus. 6. oktobrī tā ierosināja tādos jautājumos kā sarunu kopu atvēršana pāriet uz kvalificēta vairākuma balsošanu, bet galīgai uzņemšanai saglabāt vienprātības prasību (Eiropas Komisija). Ja priekšlikumu pieņemtu, Ungārija viena vairs nevarētu bloķēt tādu soli kā šonedēļ. Lēmumam būtu vajadzīgs vismaz 15 no 27 dalībvalstu atbalsts, turklāt šīm valstīm kopā jāpārstāv vismaz 65 % ES iedzīvotāju (ES Līgums).

Komisijas priekšlikums pats par sevi neko nemaina. Dalībvalstu valdībām tas jāpieņem, tātad par atteikšanos no pašreizējām veto tiesībām lemtu arī galvaspilsētas, kuras tās šobrīd var izmantot. Priekšlikums šīs nedēļas lēmumus neietekmēja.

Ungārija nav vienīgā, kas izmanto iespēju ietekmēt sarunu gaitu. Grieķijas ārlietu ministrs Jorgs Gerapetrits esot sasaistījis Albānijas turpmāko virzību ar drošu īpašumtiesību dokumentu nodrošināšanu tur dzīvojošajai grieķu minoritātei (Grieķijas Ārlietu ministrija).

Budapešta izvirzīja prasību par likumu, Kijivas parlaments to izpildīja, un nākamajā dienā sarunas pavirzījās uz priekšu. Viena galvaspilsēta kā nosacījumu procesuālam solim izvirzīja izmaiņas kandidātvalsts likumos un panāca, ka tās pieņem. Ungārijas piekrišana attiecas tikai uz šo soli. Vēl divas kopas, tostarp lauksaimniecība un kohēzijas finansējums, paliek neatvērtas (ES Padome). Ja valdības nepieņems Komisijas ierosinātās izmaiņas balsošanas kārtībā, arī šo kopu atvēršanai atkal būs vajadzīga visu dalībvalstu piekrišana, tostarp Budapeštas.