Ukraina uzbrūk Maskavas reģionam ar rekordlielu 556 pašražotu tāldarbības dronu triecienu

Ukraina naktī uz 17. maiju uzbruka Maskavas apgabalam un vēl 13 Krievijas reģioniem ar, pēc Krievijas apgalvotā, 556 pārtvertiem droniem. Tas bija lielākais gaisa uzbrukums Krievijas galvaspilsētas apkārtnei vairāk nekā gada laikā. Mērķu vidū bija „Angstrem” pusvadītāju rūpnīca Zeļenogradā, Maskavas naftas pārstrādes rūpnīca un divas degvielas pārsūknēšanas stacijas. Gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. Visi izmantotie droni bija ražoti Ukrainā, un tieši tas maina politisko rāmi: uz pašražotiem ieročiem neattiecas Rietumu noteiktie triecienu ierobežojumi.

Trīs gadus Ukrainas iespējas sist pa mērķiem Krievijas teritorijā noteica donorvalstu lēmumi. ASV prasa Pentagona apstiprinājumu katram ATACMS triecienam. Apvienotā Karaliste sākotnēji liedza ar savām Storm Shadow raķetēm uzbrukt Krievijas suverēnajai teritorijai. Vācija Taurus spārnotās raķetes Ukrainai vispār nepiegādāja. Šīs galalietojuma vienošanās — divpusēji juridiski nosacījumi, kas donorvalstij dod veto pār mērķu izvēli — līdz šim noteica Ukrainas tālo triecienu robežas. Rietumu monopols uz Ukrainas tāldarbības spēju vairs nepastāv.

Ukraina izveidojusi savu darbības rādiusu

Ukrainas pašmāju dronu flotē ir vismaz desmit dažādas tāldarbības platformas. Apstiprināti triecieni sasnieguši mērķus 1 750 km dziļumā Krievijā, tostarp pie Jekaterinburgas un Čeļabinskas. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome apgalvo, ka darbības rādiuss pārsniedz 2 000 km. Mēneša palaišanas apjoms pieaudzis no 110 droniem 2024. gada janvārī līdz vairāk nekā 7 000 droniem 2026. gada martā. Mērķus tagad nosaka Kijiva.

Atšķirība no Rietumu spārnotajām raķetēm joprojām ir būtiska: droni ir lēnāki, nes mazākas kaujas galviņas un sliktāk iedarbojas pret nocietinātiem objektiem. Tāpēc Ukraina joprojām prasa Rietumu raķetes tieši šādiem mērķiem. Taču politiskā atkarība ir mazinājusies: visam pārējam tai vairs nav jāprasa atļauja.

Eiropa finansē apiešanas ceļu un pati kļūst par mērķi

Eiropas valdības pēdējos mēnešos arvien vairāk pārgājušas no savu ieroču nodošanas uz Ukrainas ieroču ražošanas finansēšanu. Vācijas „Brave Germany” vienošanās, kas parakstīta 11. maijā, paredz 4 mljrd. € finansējumu, tostarp kopīgu dronu izstrādi ar darbības rādiusu līdz 1 500 km; mērķu ierobežojumi tajā nav norādīti. Berlīne atsevišķi finansēja 500 AN-196 Liutyi vienību — tas ir Ukrainas galvenais tāldarbības drons. Apvienotā Karaliste solījusi 120 000 dronu 752 milj. £ līguma ietvaros. ES 2025. gada septembrī apņēmās piešķirt 6 mljrd. € Ukrainas dronu ražošanai.

Ražošanas finansēšana ļauj Eiropas valdībām izvairīties no galalietojuma veto, bet vienlaikus padara to aizsardzības industriju par Krievijas prettriecienu objektu. Krievijas Aizsardzības ministrija aprīlī par „leģitīmiem militāriem mērķiem” nosauca 21 Eiropas dronu ražotāju, tostarp uzņēmumus Minhenē un Hanavā. Vācijas iekšējās izlūkošanas dienests brīdina, ka Krievija sabotāžas operācijām izmantojot organizēto noziedzību un internetā vervētus aģentus; saites Vācijā esot apstiprinātas.

Fiziskais izplešanās risks

Aizsardzības industrijas ievainojamība sakrīt ar tiešāku problēmu: karš fiziski tuvojas NATO robežām. Tajā pašā nedēļā, kad notika trieciens Maskavas virzienā, Krievijas droni trāpīja Užhorodai un Mukačevai Aizkarpatijā, Ukrainas vistālākajā rietumu reģionā pie Ungārijas un Slovākijas robežas. Ungārijas jaunais ārlietu ministrs izsauca Krievijas vēstnieku un uzbrukumus ungāru apdzīvotām teritorijām nosauca par „pilnīgi nepieņemamiem”. Tā bija pirmā šāda diplomātiska sadursme ar Maskavu pēc Orbāna valdības nomaiņas ar Tisas valdību.

Slovākija uz divām stundām slēdza visus robežpunktus ar Ukrainu. Somija slēdza dienvidu gaisa telpu, kad Ukrainas droni pēc Krievijas elektroniskās karadarbības novirzīšanas aizlidoja Helsinku virzienā; tas bija trešais šāds incidents. Rumānijā Krievijas Geran-2 drons ar kaujas lādiņu aprīlī nogāzās dzīvojamā īpašumā Galacā. Kopš janvāra Rumānijas teritorijā reģistrēti 14 Krievijas dronu ielidojumi.

Kas joprojām nav skaidrs

Krievijas faktiskais pārtveršanas līmenis nav pārbaudāms. Maskava apgalvo, ka notriekusi gandrīz visus dronus, tomēr atlūzas Šeremetjevas lidostā un ievainotie pie Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcas rāda, ka daļa triecienu izlauzusies cauri aizsardzībai. Arī jautājums, vai Ukrainas 2 000 km rādiuss ir regulāra kaujas spēja vai konstrukcijas maksimums ar samazinātu kravnesību, aizsardzības analītiķu vidū paliek strīdīgs.

Eiropa līdz galam nav atbildējusi uz politiski grūtāko jautājumu: ja tu līdzfinansē un kopražo ieročus, kas trāpa Maskavai, kurā brīdī Krievija sāk tevi uzskatīt par konflikta dalībnieku? Maskava savu atbildi jau ir devusi — mērķu sarakstā ir Eiropas adreses.