Ukraina palika ārpus Vīnes sarunām

Jūlijā bijušās augsta līmeņa amatpersonas no Lielbritānijas, Francijas un Vācijas Vīnē tikās ar nenosauktu Krievijas pārstāvi, lai apspriestu iespējamos nosacījumus miera sarunām par karu Ukrainā, ziņoja Bloomberg. Neviena valdība šo tikšanos nav uzņēmusies. Krievijas dalībnieka vārds nav publiskots. Tas ir tipisks neformālās diplomātijas pelēkās zonas gadījums: saruna par kara izbeigšanu notiek bez valsts, kura šo karu izcīna.

Bijušās amatpersonas, bez oficiāla mandāta

Bloomberg nosauca trīs Rietumu puses dalībniekus. Tims Barovs ir bijušais Lielbritānijas nacionālās drošības padomnieks. Markuss Ēderers ir bijušais Vācijas valsts sekretārs un bijušais ES vēstnieks Krievijā. Pjērs Vimons ir pieredzējis franču diplomāts un bijušais Eiropas Ārējās darbības dienesta ģenerālsekretārs; šis dienests ir ES ārpolitikas struktūra. Visi trīs iepriekš ieņēmuši amatus, kas Maskavai ļautu viņus uztvert kā atpazīstamus un potenciāli nopietnus sarunu partnerus.

Tikšanos esot organizējis Centre for Humanitarian Dialogue, Šveices nevalstiska konfliktu mediācijas organizācija, vēsta Bloomberg. Ēderers un Vimons darbojas tās valdē, ziņo Gândul. Šī sakritība ir svarīga, jo tā izpludina robežu starp privātu dalību un neformālu diplomātisku funkciju, ko pilda pazīstama mediācijas organizācija.

Krievijas puse paliek nenosaukta. N-tv korespondents Rainers Muncs pieļāva, ka dalībnieks varētu būt bijušais Kremļa administrācijas vadītājs Aleksandrs Vološins, taču to formulēja kā iespēju, nevis apstiprinātu faktu (n-tv). Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs uz Bloomberg lūgumu komentēt neatbildēja.

Valdības norobežojas, bet kanālu neslēdz

Visas iesaistītās galvaspilsētas no tikšanās distancējās. Vācijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka tai par to nav ziņu, vāciski — „keine Kenntnis”, un ka sarunas nav notikušas tās vārdā un nav bijušas ar ministriju saskaņotas (Berliner Zeitung). Francija atteicās komentēt (Challenges). Lielbritānija aprobežojās ar vispārīgu frāzi par atbalstu „taisnīgam un ilgstošam mieram”, nerunājot par bijušo amatpersonu lomu (The Moscow Times).

Valdības šo sarunu neuzņemas, bet arī nepārtrauc. Kā skaidroja Telegrafi, šādas tikšanās valdībām juridiski nav saistošas un ļauj bijušām amatpersonām pārbaudīt iespējamos risinājumus, kurus vēlāk var nodot pašreizējām amatpersonām. Londonai, Parīzei un Berlīnei tas dod iespēju noliegt atbildību. Maskavai tas dod sarunu kanālu.

Austrumos to lasa kā brīdinājumu

Francijas un Vācijas mediji Vīnes tikšanos lielākoties aprakstīja kā izpētes diplomātiju. Polijā tā tika uztverta kā risks.

Bijušais Polijas vēstnieks Ježijs Mareks Novakosvskis tikšanos nosauca par „ne labu signālu”, norādot, ka šāds kanāls ar Maskavu nav Polijas interesēs un Polijas neesamība „mums nekalpo” (Fakt). Onet sasaistīja Vīni ar citu neformālu tikšanos Baku jūlija sākumā, kur piedalījās citas bijušās Vācijas un Krievijas amatpersonas. Divas neformālas tikšanās viena mēneša laikā, abās iesaistītas bijušās Vācijas amatpersonas, abās nav Ukrainas un austrumu flanga valstu. Atkārtošanās to padara par modeli, nevis atsevišķu epizodi.

Vīnes tikšanās notika neilgi pēc tam, kad Lielbritānija un Francija kā Ukrainas militārā atbalsta alianses Coalition of the Willing līdzpriekšsēdētājas atkārtoti uzsvēra, ka jebkuram mieram jānotiek ar Ukrainas „pilnīgu un nepārtrauktu līdzdalību”. Jūlija Kijivas deklarācija šo principu formulēja tieši: par Ukrainu nedrīkst lemt bez Ukrainas.

Vīnē lēmums netika pieņemts. Tomēr nākamo miera sarunu nosacījumu zondēšana bez Ukrainas klātbūtnes un ar nenosauktu Krievijas sarunu partneri pārbauda tieši to principu, kam bija jānovērš šāda situācija. Eiropas trīs lielākās varas nevar vienlaikus atkārtot, ka nekas nenotiek bez Kijivas, un neatbildēt, vai to bijušās augstākās amatpersonas ārpus Kijivas redzesloka pārbauda Maskavas pozīcijas. Ukrainai un austrumu flangam jāsaņem atbilde, ko šie kanāli rada un kas, ja vispār kāds, tos ir pilnvarojis.