Ukrainas pretdronu eksperti dodas uz Latviju

Gadiem Eiropas valstis sūtīja ieročus Ukrainai. Tagad Ukraina pretī dod to, ko Eiropa pati vēl tikai mēģina izveidot: kaujas laukā pārbaudītas zināšanas par cīņu pret droniem. Ukrainas speciālisti Latvijā varētu ierasties jau šomēnes. NB8 jeb Ziemeļvalstu un Baltijas astoņnieka samitā Tallinā parakstītā vienošanās aptver dronus, elektronisko karadarbību, agrīnās brīdināšanas sistēmas un kopīgu ražošanu (Reuters/Straits Times, The Baltic Times). Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs to formulēja tieši: ierastais NATO darbības temps vairs netiek līdzi mūsdienu dronu apdraudējumam (LRT).

Divpusējs ātrums, ne Briseles procedūra

Mehānisms apzināti veidots ātrs. Latvija caur savu Aizsardzības ministriju pārņem Ukrainas pieredzi, testē sistēmas, uzņem speciālistus un kopā ražo pretdronu tehnoloģijas. Pirmajam solim nav vajadzīga ne jauna ES regula, ne NATO komandķēdes lēmums. ES iepirkumu un finansēšanas instrumenti kļūst svarīgi tikai tad, ja projekts izplešas pāri valstu robežām (Eiropas Komisija). Eiropas Parlamentā 2026. gada jūnijā panāktā vienošanās par aizsardzības gatavību atvieglotu eksporta atļaujas un ļautu ES finansētos projektos ieskaitīt testēšanas izmaksas Ukrainā, tādējādi vienkāršojot ceļu uz plašāku Eiropas programmu (Eiropas Parlaments).

Latvija nav vienīgā. Lietuva ar Kijivu parakstījusi savu sadarbības vienošanos par tehnoloģiju nodošanu, kopīgu ražošanu un Ukrainas speciālistu darbu Lietuvas teritorijā (Ukrainas prezidenta birojs). Polija Ukrainas pieredzi iestrādā nacionālā programmā, kas apvieno robežas infrastruktūru, pretgaisa aizsardzību un ES finansētus iepirkumus. Somija izvēlējusies citu ceļu: tā uzņem NATO vadītus pretdronu izmēģinājumus, kuros tehnoloģijas tiek pārbaudītas pirms ieviešanas (Defence Industry Europe). Visos trīs gadījumos problēma ir viena: dronu apdraudējums mainās ātrāk nekā valstu iepirkumu cikli.

Rumānija parāda robu cenu

Rumānija rāda asāko kontrastu. Līdz 2026. gada jūnijam Bukareste bija reģistrējusi 28 gaisa telpas pārkāpumus un 47 gadījumus, kad tās teritorijas tuvumā atrastas dronu atlūzas. Starp tiem bija Krievijas „Geran-2” drons, kas maija beigās trāpīja daudzdzīvokļu namam Galacā un ievainoja divus civiliedzīvotājus (Digi24). Dažas dienas vēlāk, pēc Kijivas sniegtās informācijas, Ukrainas jūras drons pašiznīcinājās Konstancas ostā pēc tam, kad Krievijas elektroniskā karadarbība to novirzījusi no kursa.

Rumānijas problēma nav tikai tehnikas trūkums. Tā ir arī jautājums par šaušanas noteikumiem. Prezidents Nikušors Dans atzina, ka uguns atklāšana Ukrainas teritorijas virzienā varētu radīt līdzkarotājas statusa risku, proti, Rumāniju varētu uzskatīt par kara pusi konfliktā ar Krieviju (Adevărul). Ģenerāļi miera laika pielietošanas noteikumus raksturojuši kā operacionāli paralizējošus. Kamēr Latvija importē Ukrainas ātrumu, Rumānija joprojām gaida pagaidu NATO aprīkojumu, ko pieprasījusi jau pirms vairākiem mēnešiem.

Siena bez rasējumiem

Eiropas līderi ir atbalstījuši „dronu sienu” dronu atklāšanai un pārtveršanai gar austrumu robežu (Euronews). Nosaukums skan monolīti, bet realitātē top mozaīka: Baltijas valstis veido divpusējus kanālus ar Ukrainu, Polija liek klāt nacionālās programmas, Somija rīko NATO izmēģinājumus, Rumānija prasa ārkārtas sabiedroto segumu. Kopīgas sistēmas pagaidām nav.

Vājā vieta jau redzama. Kad jūnija sākumā Latvijas gaisa telpā ielidoja drons, to notrieca Francijas iznīcinātājs NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā, un lēmums par iesaisti tika pieņemts NATO komandķēdē (Global Banking & Finance Review/Reuters). Ukrainas piegādātas atklāšanas sistēmas šo ķēdi papildinātu, nevis aizstātu. Vai tās tajā iekļausies bez berzes, vai arī radīs otru paralēlu slāni, ir tehnisks un komandvadības jautājums, uz kuru publiskas atbildes vēl nav.

Parakstītās vienošanās teksts nav publicēts. Ko tieši Latvija saņems un kurš atļaus elektronisko traucēšanu brīdī, kad Ukrainas sensori pamanīs mērķi, paliek klasificētu iepirkumu dokumentos, ārpus parlamentāras pārbaudes.

Ukrainas karš ir izgaismojis zema augstuma aizsardzības robu no Baltijas līdz Melnajai jūrai. Kijivas mācīšanās cikls kaujas laukā ir ātrāks par Eiropas iepirkumu termiņiem, un pierobežas valstīm jāimprovizē. Neatbildēts paliek jautājums, vai ātrums bez integrācijas dos strādājošu vairogu, vai tikai atsevišķu risinājumu kopumu, kas par vienotu sistēmu izskatās kartē.