Drīdzī eksplodē nepamanīts drons

23. maija rītā ar sprāgstvielām aprīkots bezpilota lidaparāts no Baltkrievijas ielidoja Latvijas gaisa telpā, aptuveni 20 kilometrus lidoja pāri NATO teritorijai bez neviena militārā sensora trauksmes un iegāzās Drīdža ezerā Latgales austrumos. Trieciena brīdī tas eksplodēja. Cietušo nebija. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aģentūrai LETA norādīja, ka to sensori dronu nebija fiksējuši. Par sprādzienu policijai ziņoja vietējie iedzīvotāji. Automātisks brīdinājums mobilajos tālruņos netika nosūtīts.

Mēnesis ar gaisa telpas pārkāpumiem

Incidents Drīdža ezerā iekļaujas plašākā secībā: pēdējā mēneša laikā bruņoti droni vairākkārt ielidojuši Baltijas valstu gaisa telpā. 7. maijā drons trāpīja naftas bāzei Rēzeknē, izraisot aizsardzības ministra demisiju un vēlāk arī valdības krišanu. Latvijā pašlaik strādā pagaidu valdība, bet skaidras nākamās koalīcijas aprises nav redzamas. 17. maijā drons ielidoja Lietuvas gaisa telpā, un to pamanīja civiliedzīvotāji, nevis militārais radars. Somija 15. maijā uz īsu brīdi slēdza dienvidu gaisa telpu pēc brīdinājumiem par iespējamu bruņota drona tuvošanos.

Viens pārtveršanas gadījums bija sekmīgs. 19. maijā Igaunijas radars fiksēja no austrumiem tuvojošos dronu. NATO pacēla gaisā Rumānijas F-16 iznīcinātājus no bāzes Lietuvā, un viens gaiss-gaiss klases raķetes šāviens to notrieca virs lauka Igaunijā. Trīs valstis saskaņoja rīcību 70 minūšu laikā. Atšķirība bija vienkārša: Igaunijas sensori dronu redzēja. Latvijā un Lietuvā tie to nepamanīja.

Sistēma bumbvedējiem, drauds no droniem

NATO Baltijas valstīs rotācijas kārtībā izvieto iznīcinātājus gaisa patrulēšanas misijai. Miera laikā tās uzdevums ir identificēt un pavadīt lidaparātus, kas tuvojas sabiedroto gaisa telpai vai tajā ielido. Šī sistēma tika veidota situācijām, kur Krievijas bumbvedēji pārbauda Ziemeļeiropas aizsardzību, nevis maziem droniem, kas lido augstumā, kur parastie radari tos bieži nespēj izsekot.

21. maijā trīs Baltijas valstu prezidenti aicināja NATO pāriet uz gaisa aizsardzības misiju, kas dotu pastāvīgas pilnvaras apdraudējumus notriekt bez katra gadījuma atsevišķas politiskas saskaņošanas. Šādai maiņai vajadzīga visu 32 NATO sabiedroto piekrišana, un lēmums nav pieņemts. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite gaidāmo Ankaras samitu jūlijā ir ierāmējis kā dronu aizsardzības izvērtējumu, nevis kā mandāta maiņu.

Nacionālās valdības rīkojas ātrāk. Polijas premjers Donalds Tusks ir brīdinājis, ka provokāciju draudi NATO austrumu flangā „kļūst par faktu”, un Varšava gar robežu veido savu pretdronu aizsardzības vairogu. Lietuva sākusi izvietot Saab Giraffe 1X zema augstuma radarus, lai nosegtu 30 līdz 300 metru augstuma joslu, kurā lido šādi droni, taču integrācija prasīs mēnešus. Kopīgā reakcija atpaliek no nacionālajām.

Miljardi raķetēm, brīdinājumiem — pārpalikums

Plaisa starp militāro un civilo gatavību redzama arī finansējumā. Latvija risina sarunas par vairāku miljardu eiro ES aizsardzības aizdevumu militāram aprīkojumam. Civilajā pusē ES elektronisko sakaru regulējums visām dalībvalstīm prasīja līdz 2022. gada jūnijam ieviest mobilās sabiedrības brīdināšanas sistēmas. 2025. gada vidū septiņas valstis to vēl nebija izdarījušas, tostarp Latvija un Somija. Eiropas Komisija pret tām nav sākusi pārkāpuma procedūru.

Latvija pirmo šūnu apraides testa ziņu nosūtīja tikai 2025. gada jūlijā, izmantojot to laikapstākļu brīdinājumam. Sistēma joprojām ir ieviesta daļēji. Kad drons ietriecās Drīdža ezerā, iedzīvotāji automātisku brīdinājumu nesaņēma. Viņi dzirdēja sprādzienu un paši zvanīja policijai.

Latvijas valdība krita pēc trieciena Rēzeknē. Pēc trim nedēļām pagaidu valdības laikā vēl viens bruņots drons ielidoja valstī nepamanīts.