UniCredit pārkāpj Commerzbank 30% slieksni

Andrea Orčels 18 mēnešus pakāpeniski veidoja pozīciju. 2. jūnijā tā sasniedza juridiski izšķirošu robežu: UniCredit līdzdalība Commerzbank pārsniedza 30 %, un saskaņā ar Vācijas pārņemšanas tiesībām bankai tagad jāizsaka obligāts piedāvājums pārējiem akcionāriem (Bloomberg). Ja pieskaita naudas norēķinu atvasinātos instrumentus, proti, līgumus, kas seko Commerzbank akcijas cenai, bet nedod balsstiesības, UniCredit kopējā ekonomiskā ekspozīcija pārsniedz 50 % (MarketScreener). Tas ir lielākais naidīgais pārrobežu bankas pārņemšanas mēģinājums ES vēsturē.

Kā pozīcija tika uzbūvēta

Pārņemšanas konstrukcija veidota trīs slāņos, katrā solī cenšoties pēc iespējas ilgāk palikt zem regulatīvajiem sliekšņiem. Pirmais slānis ir 26,77 % parasto akciju. Otrais: 3,22 % kopējā ienesīguma mijmaiņas darījumos, kas turēti caur Nomura, Citibank un BNP Paribas. Šādi atvasinātie instrumenti pēc pieprasījuma var tikt pārvērsti faktiskās akcijās. Kopā šie divi slāņi pārsniedza 30 % robežu. Trešais slānis, 13,19 % naudas norēķinu atvasinātajos instrumentos, balsstiesības nedod un tāpēc paliek ārpus Vācijas īpašumtiesību sliekšņa (MarketScreener).

UniCredit piedāvātā maiņas attiecība, 0,485 UniCredit akcijas par vienu Commerzbank akciju, katru Commerzbank akciju novērtē aptuveni 34,56 € vērtībā. Tirgū Commerzbank akcija maksā 37,90 € (Ad-hoc-News). Pēc mēneša piedāvājumā bija iesniegti tikai 1,1 % akciju. Investori rēķinās, ka Orčelam cenu nāksies paaugstināt.

Trīs valdības steidzas reaģēt, bet neviena nevar darījumu bloķēt

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs UniCredit pieeju nosauca par „naidīgu un agresīvu”. Valdības pārstāvis to raksturoja kā „pilnīgi nepiemērotu un netaisnīgu”. Taču Vācijas ārvalstu investīciju izvērtēšanas likums nekad nav piemērots bankai. Konkurences uzraugs darījumu bloķēt nevar. BaFin, Vācijas finanšu tirgus uzraugs, var ierobežot Orčela komunikāciju ar akcionāriem, bet ne pašu pārņemšanu.

Steiga nav tikai Berlīnē. Francija aprīlī pieņēma rīkojumu Ordonnance 2026-255, kas banku uzraugam dod iepriekšējas apstiprināšanas tiesības pār iegādēm, kas pārsniedz 15 % bankas pamata rezervju (A&O Shearman). Parīzei ir pamats uzmanīties: veiksmīgs naidīgs uzbrukums eirozonas bankai radītu precedentu, ko vēlāk varētu vērst arī pret Francijas institūcijām. Polija 26. maijā pieņēma līdzīgu regulējumu, paplašinot uzrauga pilnvaras banku īpašnieku maiņas gadījumos (Polish Government). Abas valdības kā juridisko pamatu min CRD VI, ES direktīvu, kas nosaka kopīgus banku uzraudzības noteikumus. Trīs valstis, trīs likumi, viens un tas pats laika logs.

Kas maksā abos scenārijos

Commerzbank vadītāja Betina Orlopa ir sākusi programmu „Momentum 2030”, kuras mērķis līdz desmitgades beigām ir sasniegt 16,8 mljrd. € ieņēmumus un dubultot kapitāla atdevi, proti, peļņu, ko banka rada no akcionāru ieguldītās naudas (Manager Magazin). Plāns paredz 3000 darbvietu samazināšanu, kas izmaksātu 450 milj. €. Loģika ir neērta, bet skaidra: samazināt izmaksas, celt akcijas cenu un padarīt pārņemšanu dārgāku.

Apvienošanās gadījumā zaudējumi darba tirgū būtu lielāki. Darbinieku pārstāvji lēš, ka Commerzbank un tās meitasuzņēmumos apdraudētas būtu 7000 līdz 15 000 darbvietu (n-tv). Arodbiedrība Verdi atbalsta neatkarības saglabāšanu, jo alternatīva tai šķiet vēl sliktāka.

Darījumā ir arī mazāk redzama balva. Commerzbank pieder 69 % mBank, Polijas piektajā lielākajā bankā (Bankier.pl). Iegādājoties Commerzbank, mBank netieši nonāktu Itālijas īpašumā. Orčels publiski nosaucis UniCredit 2017. gada lēmumu pārdot Polijas Bank Pekao par „stratēģisku kļūdu”. Šis darījums to labotu.

Eiropas Centrālā banka, kas uzrauga eirozonas bankas, ir vienīgā lielā institūcija, kas pārņemšanu atbalsta atklāti. ECB viceprezidents Luiss de Gindoss sacīja, ka Vācijas pretestība „grauj vienoto tirgu”. ECB prezidente Kristīne Lagarda pārrobežu apvienošanās nosaukusi par nepieciešamām, lai Eiropas bankas spētu konkurēt globāli. Taču ECB uzrauga bankas. Tā nevada valdības.

Piedāvājuma pieņemšanas termiņš beidzas 3. jūlijā. Pilnīga regulatīvā atļauja netiek gaidīta pirms 2027. gada vidus. Līdz tam kļūs redzams, vai Eiropas Banku savienība ir strādājoša institucionāla sistēma vai noteikumu kopums, ko valdības atliek malā, tiklīdz izmaksas kļūst politiski pārāk lielas.