Nodokļu samazinājumi apēd 72% enerģijas atbalsta

Eiropas valdības 2026. gadā enerģijas cenu atbalstam paredzējušas 11 mljrd. €. Vairāk nekā 72 % šīs naudas aiziet nemērķētiem pasākumiem (Bruegel). Vispārēji PVN un degvielas nodokļu samazinājumi pazemina cenas visiem neatkarīgi no ienākumiem. Eirozonas finanšu ministri, 23. maijā tiekoties Nikosijā, aicināja atbalstu veidot „mērķētu un pagaidu” (Cyprus Mail). Līdzšinējie tēriņi rāda pretējo.

Vienāds nodokļa samazinājums vairāk palīdz turīgajiem

Hormuza šauruma slēgšana kopš februāra beigām no pasaules naftas tirgus izņēmusi aptuveni 10,5 milj. barelu dienā. Brent jēlnaftas cena aprīlī sasniedza 138 ASV dolārus par barelu un tagad turas ap 110 ASV dolāriem (EIA, Fortune). Eiropas gāzes cenas dažu nedēļu laikā pieauga par 56 % (ECCO).

Valdības izvēlējās ātrāko sviru. Spānija samazināja degvielas PVN no 21 % līdz 10 %. Vācija degvielai piemērojamo enerģijas nodokli samazināja par 14 centiem litrā, federālajam budžetam divos mēnešos radot 1,6 mljrd. € izmaksas (Bundesregierung). Vācijas ifo institūts un Monopolu komisija, valsts konkurences uzraugs, secināja, ka samazinājums tiešām nonāca līdz patērētājiem: cenas degvielas uzpildes stacijās kritās pilnā apmērā. Itālija samazināja degvielas akcīzes nodokļus.

Problēma ir sadales mehānikā. Vienāds nodokļa samazinājums vairāk ietaupa mājsaimniecībām, kas patērē vairāk enerģijas: lielākas mājas, garāki ikdienas braucieni, vairāk automašīnu. SVF secinājis, ka vispārējas cenu subsīdijas ir regresīvas, proti, tās lielāku ieguvumu dod turīgākām mājsaimniecībām, nevis nabadzīgākām (IMF). ETUI analīze rāda, ka dāsnu atbalstu saņēma arī daudzas mājsaimniecības, kurām tas nebija vajadzīgs, bet ģimenes ar zemiem ienākumiem tik un tā nespēja nosegt papildu izmaksas (ETUI).

Mērķētākas alternatīvas ir zināmas, taču tās joprojām ir retas. Grieķijas Fuel Pass programma mājsaimniecībām ar ienākumiem zem 35 000 € mēnesī piešķir 25–60 € (Ethnos). Francija dubultoja darba devēja degvielas piemaksas griestus līdz 600 € gadā; tas ir ar nodokļiem neapliekams maksājums, ko uzņēmumi var piedāvāt darbiniekiem, lai gan dalība ir brīvprātīga (Le Figaro). Visā ES tikai četras valstis ieviesušas pasākumus, kas īpaši sasniedz mazaizsargātas mājsaimniecības (Bruegel).

Dārgas subsīdijas, tukši budžeti

Plašie nodokļu samazinājumi saduras ar jau saspringtām valstu finansēm. Vācijas deficīts sasniedzis 3,7–4,25 % no IKP (INSM). Francijā tas ir 5,1 % (IMF). Paredzams, ka eirozonas valstu skaits pārmērīga deficīta procedūrā, ES formālajā procesā deficīta samazināšanai virs 3 % no IKP, šogad pieaugs no 10 līdz 13 (Cyprus Mail).

Itālijas premjerministre Džordža Meloni rosināja enerģijas izdevumus neiekļaut deficīta aprēķinos, līdzīgi kā jau izdalīti aizsardzības izdevumi. Neviena cita dalībvalsts viņu publiski neatbalstīja (Euronews). Priekšlikums netika tālāk, taču tas precīzi parādīja politisko spriedzi: valdības labprātāk mainītu uzskaiti, nevis pašu politiku.

Deviņas dienas jūnijā

Spānijas elektrības un gāzes PVN samazinājumi beidzas 1. jūnijā, un gaidāms cenu kāpums attiecīgi par 9,9 % un 11,7 % (Spain in English). Itālijas degvielas nodokļa samazinājums beidzas 6. jūnijā. 11. jūnijā ECB, Eiropas Centrālā banka, kas nosaka procentlikmes 20 valstu eirozonā, lems par procentlikmēm, un investori gaida kāpumu (CNBC). Vācijas samazinājums ir spēkā līdz 30. jūnijam.

ECB ar procentlikmju paaugstināšanu nevar saražot vairāk naftas, taču eirozonas inflācija 3 % līmenī pret 2 % mērķi apgrūtina bezdarbību (ECB). Ja subsīdijas beidzas un aizņemšanās izmaksas vienlaikus pieaug, mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem vairāk būs jāmaksā gan par enerģiju mājās, gan par hipotekāro kredītu bankā. Eirogrupa Nikosijā vienojās par principiem, bet neizveidoja mehānismu atbalsta izbeigšanas koordinēšanai. Katra valsts pati lemj, kad pārtraukt subsīdijas. Pirmais termiņš ir pēc deviņām dienām.