ASV dīzeļdegvielas plūsma turpinās; G7 solījums neskaidrs

Donalds Tramps 2. oktobrī paziņoja, ka ASV neierobežos dīzeļdegvielas eksportu (The Journal). Tātad Eiropai pagaidām saglabājas svarīgs piegāžu avots. Tajā pašā dienā G7 līderi solīja ārkārtas kārtā laist tirgū naftu un degvielu, taču nenorādīja, cik daudz no tās būs dīzeļdegvielas.

„Eksporta aizliegumu mēs neieviesīsim,” Tramps teica žurnālistiem Baltajā namā (The Journal). 30. septembrī viņš bija sacījis, ka par šādu iespēju „domā” (CNBC). Aizliegums tā arī netika parakstīts, tāpēc Tramps atsauca draudus, nevis jau pieņemtu lēmumu.

Reuters ziņoja, ka ASV amatpersonas esot aicinājušas Franciju un Vāciju atbrīvot dīzeļdegvielas krājumus, pretējā gadījumā ASV ierobežotu eksportu. Eiropa savukārt apsvērusi jaunu krājumu izlaišanu tirgū (SRN News). Kāds avots šo prasību raksturoja kā 120 miljonu barelu Eiropas dīzeļdegvielas izlaišanu sešu mēnešu laikā (MarketScreener). Ņemot vērā šo informāciju, eksporta draudi izskatās pēc spiediena sviras, lai panāktu Eiropas krājumu izmantošanu.

Vašingtona savu nostāju pamatoja ar iekšzemes vajadzībām. Enerģētikas ministrs Kriss Raits sacīja, ka ASV pirms ražas novākšanas un apkures sezonas vajagot vairāk dīzeļdegvielas (MarketScreener).

Ko G7 solīja un ko neprecizēja

G7 vienošanās neparedz dīzeļdegvielas apjomu, ko varētu tieši salīdzināt ar šo prasību. Līderi vienojās koordinēt līdz 100 miljonu barelu naftas un degvielas izlaišanu četru mēnešu laikā (Élysée). Par pašu vienošanos rakstījām tās izziņošanas dienā (To Brief).

Izlaišanu koordinēs Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA), kas pārvalda turīgo valstu ārkārtas naftas krājumus. Līderi solīja, ka pirmajās 20 dienās tirgū nonāks „ievērojams” dīzeļdegvielas apjoms, un vienojās savstarpēji neierobežot eksportu (G7 statement).

Kopējā solījumā ietilpst gan jēlnafta, gan pārstrādāta degviela. Vienošanās nenorāda, cik daudz būs katra veida produktu, cik izlaidīs katra valsts un kurp tie tiks piegādāti. Šī atšķirība ir svarīga: jēlnafta vispirms jāpārstrādā, lai no tās iegūtu dīzeļdegvielu, bet martā IEA brīdināja, ka naftas pārstrādi ne vienmēr var palielināt tikpat ātri kā jēlnaftas piegādes (IEA).

Iespējams, daļa barelu nav jauns piedāvājums. Oktobra paziņojumā nav teikts, vai solītajā apjomā ieskaitīti bareli, kas vēl nav izlaisti tirgū no lielākajiem krājumiem, ko IEA dalībvalstis solīja izmantot martā (RTÉ). Piemēram, Nīderlande 2. oktobrī piedāvāja dīzeļdegvielu un benzīnu no krājumiem, kas paredzēti marta solījuma izpildei (Dutch government). Ātrāka piegāde palīdz, taču kopējo piedāvājumu nepalielina.

Kam draudēja piegāžu trūkums un kā reaģēja tirgus

Eiropa lielu daļu dīzeļdegvielas iepērk jau pārstrādātu. 2026. gada pirmajā pusē imports sedza 46 % Eiropas pieprasījuma, un 40 % no šā importa piegādāja ASV (BNP Paribas). Ja ASV eksports tiktu apturēts, kravu par piegādēm no citām naftas pārstrādes rūpnīcām nāktos sacensties kravas pārvadātājiem, lauksaimniekiem, būvniekiem un autovadītājiem.

Tirgotāji reaģēja ātri. Eiropas dīzeļdegvielas nākotnes līgumu cenas 2. oktobrī sarunu gaitā kritās par aptuveni 83 ASV dolāriem tonnā jeb 5,75 % (The Jakarta Post). Ziņas par rezervēm un Trampa paziņojums, ka eksporta aizlieguma nebūs, izskanēja vienlaikus, tāpēc cenu kritumu nevar sadalīt starp abiem notikumiem. Tas rāda, ka tirgus atviegloti reaģēja uz draudu mazināšanos; kādas būtu sekas, ja aizliegumu tiešām ieviestu, pārbaudīts netika.

Degvielas uzpildes stacijās cenas mainās lēnāk. Starp nākotnes līgumu cenu un cenu par litru ir nodokļi, pārvadāšanas izmaksas, tirgotāju uzcenojums un iepriekš iegādāta degviela. Eiropas Komisija raksturo ES dīzeļdegvielas piegādes kā stabilas, bet cenas — kā augstas saspringta pasaules tirgus apstākļos (European Commission). Tātad dīzeļdegvielas lietotājiem šobrīd galvenā problēma ir tās pieejamība par pieņemamu cenu, nevis fizisks deficīts.

Secinājums ir skaidrs: ASV turpina eksportēt dīzeļdegvielu, un tas ir ieguvums, ko Eiropa var novērtēt jau tagad. Cik daudz papildu dīzeļdegvielas dos G7 solītā rezervju izlaišana, joprojām nav zināms. Kamēr dalībvalstu valdības neatklās, cik barelu būs jauns piedāvājums un cik no tiem būs dīzeļdegviela, autovadītāji un kravu pārvadātāji nevarēs spriest, cik lielā mērā vienošanās mazinās viņu izmaksas.