ASV sūtnis Džefs Landrijs meklē suverēnas militārās bāzes pēc Dānijas valdības sabrukuma

Džefs Lendrijs, Donalda Trampa īpašais sūtnis Grenlandē, 17. maijā bez iepriekšēja paziņojuma ieradās Nūkā — divas dienas pirms uzņēmējdarbības konferences, kurā viņam it kā bija jāpiedalās. Viņš ieradās brīdī, kad Dānijai nav valdības, Grenlandei nav investīciju pārbaudes likuma, bet Eiropa cenšas nostiprināt piekļuvi derīgajiem izrakteņiem, pirms to izdara Vašingtona.

Lendrija vizīte trāpa institucionālā spraugā. Grenlandes kritiskie resursi, tostarp 25 no 34 ES noteiktajiem kritiski svarīgajiem minerāliem un lielākās retzemju metālu atradnes ārpus Ķīnas, šobrīd ir aizsargāti vājāk nekā parasti.

Vakuums, kurā ienāca Lendrijs

Dānijai jau vairāk nekā septiņas nedēļas nav pilnvērtīgi strādājošas izpildvaras. Pēc tam, kad Metei Frederiksenai neizdevās izveidot koalīciju, Truels Lunds Poulsens 11. maijā tika iecelts par karalisko izmeklētāju ar 14 dienu termiņu. Konferencē Future Greenland nepiedalījās neviens Dānijas ministrs; ieradās tikai Arktikas vēstnieks. Kopenhāgenas politiskā paralīze nozīmē, ka Grenlandes premjeram Jensam Frederikam Nīlsenam sarunās ar Vašingtonu lielā mērā jāstājas vienam.

Nīlsena pozīcija ir skaidra, bet viņa manevra telpa ir ierobežota. „Mēs neesam pārdošanā. Mūs nevar paņemt,” viņš 12. maijā sacīja Kopenhāgenas Demokrātijas samitā. Viņš noraidīja jebkādu teritorijas nodošanu, sakot, ka neatdos „ne pastmarkas lieluma gabalu”, taču apstiprināja, ka plašāka ASV militārā klātbūtne ir „daļa no sarunām”. Tieši starp atteikumu nodot suverenitāti un gatavību runāt par militāru paplašināšanos atrodas galvenā ietekmes svira.

Ko Vašingtona patiesībā grib

ASV priekšlikums ir aizgājis tālāk par Trampa agrīno retoriku par aneksiju. Vašingtona vēlas trīs jaunas militārās bāzes — Narsarsuakā, Kangerlusakā un trešā, neatklātā vietā —, kurām būtu ASV suverēnas teritorijas statuss. Tas nozīmētu amerikāņu anklāvus, kuros nepiemērotu Dānijas un Grenlandes tiesības. Modelis drīzāk līdzinātos Lielbritānijas suverēnajām bāzu teritorijām Kiprā, nevis parastajiem līgumiem par ASV bāzēm Vācijā vai Japānā.

Šādam risinājumam būtu vajadzīgs vai nu Dānijas konstitūcijas grozījums, vai Grenlandes neatkarība, kam sekotu teritorijas nodošana. Juristi abus ceļus pašreizējā tiesiskajā kārtībā uzskata par ārkārtīgi sarežģītiem. Taču pati prasība jau maina sarunu lauku: viss, kas nesniedzas līdz suverēnai teritorijai, sāk izskatīties pēc „saprātīga” kompromisa.

Eiropas paralēlais skrējiens

Kamēr Lendrijs rīkoja to, ko viņš sauca par „tirdzniecības misiju”, Eiropas valdības jau bija sākušas rīkoties. Francijas tirdzniecības ministrs Nikolā Forisjē divas dienas iepriekš ieradās parakstīt sadarbības deklarāciju par ilgtspējīgu ieguvi, savukārt Francijas ģeoloģijas dienests finansē Grenlandes zemes dzīļu satelītkartēšanu.

Vācijas reakcija parādīja piesardzīgu aprēķinu. Kanclers Frīdrihs Mercs 15. maijā privāti runāja ar Trampu, izvairoties no publiskas konfrontācijas, bet vienlaikus uz Arktiku nosūtīja četrus Eurofighter iznīcinātājus kā solidaritātes signālu Dānijai. Redzamajam vēstījumam bija jābūt militārajam žestam, nevis diplomātiskajam kanālam. Somija nosūtīja divus sakaru virsniekus — soli, ko tās Ārlietu ministrija sākumā nosauca par „pārpratumu”, bet vēlāk apstiprināja kā apzinātu lēmumu.

NATO operācija Arctic Sentry, ko februārī sāka ģenerālsekretāra Marka Rites vadībā, dod daudzpusēju ietvaru. Rite bija tiešs: „Pēc manām sarunām ar Amerikas prezidentu viens darba virziens tagad ir Arctic Sentry.” Operācija Arktikas militāro aktivitāti nodod Apvienoto spēku pavēlniecības Norfolkā pārraudzībā. Tā ir ASV pavēlniecība, un tas Vašingtonai dod operacionālu pirmroku caur alianses struktūru, nevis formālām suverenitātes prasībām.

Durvīm trūkst slēdzenes

ES Kritisko izejvielu akts, kas nosaka saistošus ieguves un pārstrādes mērķus līdz 2030. gadam, un RESourceEU plāns 2026. gadam paredz 3 mljrd. €. Taču Grenlandes investīciju pārbaudes likums, kas Nūkai ļautu bloķēt iegādes stratēģiskās nozarēs, tika izņemts no pavasara parlamenta sesijas un atlikts līdz rudenim. Līdz tam, kā atzinis pats Nīlsens, nav juridiska mehānisma, ar kuru identificēt vai apturēt pircējus, kas rīkojas Vašingtonas vārdā.

Kanādas un Norvēģijas konsorcijs jau ieguvis derīgo izrakteņu tiesības Grenlandes Kvanefīldas koridorā bez šādas pārbaudes. Eiropas Revīzijas palāta februārī brīdināja, ka ES, visticamāk, nesasniegs savus 2030. gada ieguves mērķus. Strīds par Grenlandes minerāliem pārbauda, cik ātri institūcijas spēj reaģēt uz politisko realitāti. Vašingtona rīkojas dienās. Eiropa plāno gados.