ASV var apturēt Eiropas ieroču piegādes Ukrainai

Financial Times ziņo, ka ASV amatpersonas 10. un 11. oktobrī zvanījušas Kijivai un Eiropas galvaspilsētām, pieprasot pārtraukt Ukrainas triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām (Financial Times). Laikraksts vēsta, ka amatpersonas brīdinājušas: ASV varot apturēt izlūkošanas informācijas apmaiņu un kavēt sabiedroto Ukrainai nopirkto ieroču piegādes. Eiropieši par šiem ieročiem maksā, taču tie nāk no ASV krājumiem (NATO). Piegāžu apturēšana nav apstiprināta. Tomēr ziņotais brīdinājums parāda, kurš kontrolē ieroču nodošanu.

FT ziņojuma pamatā ir anonīmi Eiropas amatpersonu stāstītāis — daļa no viņām esot pašas saņēmušas zvanus, citas par tiem informētas. Laikraksts nenosauc nevienu amerikāņu zvanītāju un nemin rakstisku norādījumu. Reuters ziņoja, ka nav varējis pārbaudīt šo informāciju, bet Baltais nams uzreiz neatbildēja (Reuters).

Zvanus ievadīja strīdīga tikšanās. 9. oktobrī Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners gandrīz astoņas stundas Maiami mudināja Ukrainas sarunvedējus pārtraukt triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām. Ukrainas amatpersona apgalvoja, ka sūtņi draudējuši pārtraukt izlūkošanas informācijas apmaiņu, savukārt ASV amatpersona noliedza, ka būtu izteikti tieši draudi (Axios). Ukrainas delegācija aizbrauca priekšlaikus (To Brief). FT ziņojumā minēts arī ieroču piegāžu kanāls, un tas attiecina spiedienu uz Eiropas valdībām.

Ko Eiropa apmaksā, un ko kontrolē Vašingtona

Ieroču piegādes kanāls ir Prioritised Ukraine Requirements List jeb PURL — Ukrainas prioritāro vajadzību saraksts. NATO augstākais komandieris Eiropā, balstoties uz Ukrainas vajadzībām un ASV krājumos pieejamo, sagatavo ieroču komplektus (NATO). Sabiedroto valdības lemj, vai par tiem maksāt.

Līdz 8. oktobrim vairāk nekā divas trešdaļas NATO sabiedroto, kā arī Austrālija un Jaunzēlande bija apņēmušās piešķirt vairāk nekā 6 miljardus ASV dolāru (NATO).

Tas, ka sabiedrotie par ieročiem maksā, nenozīmē, ka viņi tos piegādā. Ieročus ņem no ASV krājumiem, tāpēc tie nonāk Ukrainā tikai tad, ja Vašingtona tos atvēl. Tādējādi ASV varētu aizkavēt Eiropas jau apmaksātos ieroču komplektus, pašām netērējot naudu.

Draudi vēl nenozīmē, ka piegādes ir apturētas. NATO paziņojums, ka piegādes ir sākušās, tapis pirms šiem zvaniem, tāpēc tas neapliecina, vai tās turpinājās. Līdz 11. oktobrim neviens publiski nosaukts ASV, Ukrainas vai NATO pārstāvis nebija apstiprinājis rīkojumu apturēt kāda ieroču komplekta piegādi vai pārtraukt izlūkošanas informācijas apmaiņu (Financial Times).

Iepriekšējs gadījums, degvielas tirgus un Kijivas nosacījums

Vašingtona iepriekš ir apturējusi atbalstu Ukrainai, taču citā formā. 05.03.2025. ASV pārtrauca izlūkošanas informācijas apmaiņu (Washington Post). Pēc sarunām Džidā 11.03.2025. tā šo apmaiņu un ASV militāro palīdzību atjaunoja (AP). Toreiz runa bija par pašas ASV palīdzību un izlūkošanas informāciju, nevis par ieročiem, ko bija iegādājušās citas valdības.

ASV amatpersonas nav publiski skaidrojušas, kāpēc tām rūp triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām. Tie ir jūtami ietekmējuši Krievijas degvielas ražošanu. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra konstatēja, ka Krievijas benzīna ražošana ir aptuveni par 20 % zemāka nekā pirms gada, bet dīzeļdegvielas — gandrīz par 30 % zemāka; degvielas tirgū jau tā bija ierobežots piedāvājums (IEA). Tas raksturo tirgus apstākļus, bet publiskotā informācija neliecina, ka degvielas cenas būtu pamudinājušas zvanīt.

Tramps paziņojis par pamieru attiecībā uz enerģētikas objektiem, taču tā nosacījumus nav publiskojis. Ukraina atbildējusi ar konkrētu nosacījumu.

Zelenskis 11. oktobrī paziņoja, ka Ukraina neuzbruktu Krievijas enerģētikas objektiem, ja Krievija rīkotos tāpat (Ukrainas prezidenta kanceleja). Kijivas nostāja balstās uz savstarpīgumu. Ja Ukraina pārtrauktu triecienus viena pati, Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas varētu atgūt ražošanas jaudu, kamēr Krievijas raķetes turpinātu trāpīt Ukrainas elektrotīklam.

Vienīgi Baltais nams un NATO militārā pavēlniecība var apstiprināt, vai apmaksāto ieroču piegādes turpinās; neviena no šīm pusēm ziņojumu publiski nav komentējusi. Ziņotais brīdinājums joprojām nav apstiprināts. Eiropa var finansēt ASV ieročus Ukrainai, bet Vašingtona lemj, vai atļaut to piegādi.