ASV Pentagons bez konsultācijām ar sabiedrotajiem atceļ 4,000 karavīru izvietošanu Polijā

8. maijā Pentagons Polijas Ģenerālštābam nosūtīja klasificētu paziņojumu: gandrīz 4 000 ASV karavīru nosūtīšana uz Poliju tiek atcelta. E-pasts divas dienas palika neatvērts. Saskaņā ar Polijas armijas noteikumiem šādai ziņai personiski varēja piekļūt tikai štāba priekšnieks ģenerālis Vieslavs Kukula, bet viņš tobrīd bija ceļā (Onet, Rzeczpospolita). Kad paziņojums beidzot tika atvērts, Polijas mediji par lēmumu jau bija uzzinājuši no Army Times.

Šis nav tikai stāsts par noklīdušu e-pastu. Vašingtona mainīja būtisku militārās klātbūtnes elementu Eiropas austrumu robežā, un sabiedroto informēšanas mehānisms izrādījās parasts klasificēts e-pasts ārvalsts virsniekam. Nebija ne telefona zvana, ne diplomātiskas notas, ne NATO kanāla. Eiropas drošības arhitektūrā nav instrumenta, kas piespiestu ASV iepriekš konsultēties, kad tās pārvieto savus spēkus.

Informēšanas robs

NATO dibināšanas līgums neuzliek ASV saistošu pienākumu iepriekš informēt sabiedrotos par spēku pārvietošanu. 4. pants jebkurai dalībvalstij dod tiesības pieprasīt konsultācijas, ja tā jūtas apdraudēta, bet Vašingtonai nav pienākuma pirms lēmuma pieņemšanas brīdināt pārējos.

Atceltā vienība bija 1. kavalērijas divīzijas 2. bruņotās brigādes kaujas grupa; tās tanki jau bija nosūtīti uz Eiropu. Vienība tika klasificēta kā „rotācijas” spēki (Stars and Stripes). Kāda augsta ranga NATO militārā amatpersona paziņoja, ka „rotācijas spēki netiek iekļauti NATO atturēšanas un aizsardzības plānos” (CNA/Reuters). Taču sabiedroto plānotāji četrus gadus mācībās strādājuši tieši ar šīm rotācijas vienībām. Tehniskais nošķīrums slikti turas pretī operacionālajai realitātei.

Arī ASV tiesību normas šeit nenostrādāja kā ierobežojums. Nacionālās aizsardzības pilnvarojuma likums liedz Pentagonam samazināt karavīru skaitu Eiropā zem 76 000. Lai to darītu, armijai jāpierāda, ka notikušas konsultācijas ar NATO, un jāiesniedz neatkarīgs drošības novērtējums. Šie nosacījumi netika izpildīti. Pentagona juridiskā izeja bija šāda: ienākošas rotācijas atcelšana skaitās „nepalielināšana”, nevis „samazināšana” (Euronews). Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētājs Maiks Rodžerss to pateica tieši: „Nav bijušas nekādas likumā paredzētās konsultācijas ar mums. Mēs nezinām, kas te notiek” (Defense One).

Lēmums nāca no aizsardzības ministra Pīta Hegseta biroja, nevis no militārās komandķēdes. NATO Sabiedroto spēku augstākais virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Kristofers Kavoli aprīlī Kongresam sacīja: „Mans ieteikums ir saglabāt pašreizējo spēku izvietojumu” (Hudson Institute). Kā tiekot ziņots, arī pats Pentagons bijis pārsteigts par atcelšanas laiku (Inkl/FT). Ja alianses militārā vadība nespēj prognozēt Vašingtonas rīcību, sabiedrotajiem zūd atskaites punkts, pēc kura plānot pašu aizsardzības izdevumus.

Austrumu flanga sadrumstalotība

Bukarestes devītnieks jeb B9 — deviņas NATO austrumu flanga valstis no Igaunijas līdz Bulgārijai — 13. maijā tikās un kopīgā deklarācijā Krieviju nosauca par „nozīmīgāko un tiešāko ilgtermiņa apdraudējumu” (Agerpres, NATO.int). Ungārija atturējās, atsaucoties uz valdības maiņu. Salīdzinājumā ar Viktora Orbāna laika atklātiem noraidījumiem tas ir solis pretī iesaistei, tomēr vienprātība austrumu flangā par Krieviju atkal netika panākta.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute samitā jauno situāciju pieņēma, nevis mēģināja to apstrīdēt: sabiedrotajiem jāuzņemas „lielāka atbildība par savu konvencionālo aizsardzību, balstoties uz Amerikas spēku”. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda to formulēja visatklātāk: „jaunā mozaīka, iespējams, vēl nav salikta” (lrytas.lt). Igaunijas aizsardzības ministrs atzina, ka nav skaidrs, vai lēmums par Poliju ietekmēs Baltijas vienības (ERR). Rumānija un Polija abas piedāvāja uzņemt pārvietotos karavīrus, vienlaikus saskaņojot publisko vēstījumu un sacenšoties par ģeogrāfisko izvietojumu (Antena 3).

Koordinēta austrumu flanga atbilde neveidojās. Katra valsts ar Vašingtonu runā atsevišķi, un tieši šāda dinamika palielina ASV ietekmi un samazina sabiedroto kopējo sarunu spēku.

2020. gada precedents darbojas abos virzienos. Donalda Trampa pirmā termiņa mēģinājumu izvest 9 500 karavīru no Vācijas apturēja Senāta balsojums ar 81 balsi pret 12. Šoreiz Kongress draud ar uzraudzības instrumentiem, bet vēl nav rīkojies, un Irānas kampaņa republikāņu stingrās līnijas pārstāvjiem dod politisku aizsegu, lai neiebilstu administrācijai (Reuters). Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Dens Keins 20. maijā apmeklēs Varšavu.

ASV, šķiet, pārskata spēku izvietojumu ar pakāpeniski pabeigtu faktu metodi. Eiropas sabiedrotie var protestēt, uzņemt pārvietotos spēkus vai pielāgoties. Viņi nevar piespiest Vašingtonu rīkoties caurskatāmi.