ASV sankciju plāns vērsts pret ICC

Donalda Trampa administrācija sagatavojusi sankciju projektu, kas vērsts ne tikai pret Starptautiskās krimināltiesas amatpersonām, bet arī pret pašu tiesu kā institūciju, atsaucoties uz anonīmām amatpersonām un dokumentiem, kurus pārbaudījis Wall Street Journal (Il Fatto Quotidiano, AP via The Spokesman-Review). Pakete vēl nav parakstīta vai publicēta. ASV Finanšu ministrijas pašreizējā sankciju datubāzē nav atrodams neviens ieraksts par tiesu kā sankcionētu vienību (OFAC search). Tomēr saskaņā ar to pašu avotu ziņoto plānu lielākā daļa darījumu ar tiesu tiktu aizliegta, bet tai dotu sešus līdz septiņus mēnešus, lai pārtrauktu ar ASV saistītos pakalpojumus. Ja sankcijas stātos spēkā, Eiropas valdībām būtu jāatbild uz jautājumu, no kura tās līdz šim izvairījušās: vai tās spēj nodrošināt SKT banku pakalpojumus, programmatūru un mākoņpakalpojumus arī tad, ja Vašingtona šiem uzņēmumiem liks sadarbību pārtraukt?

Kas jau ir spēkā

Vašingtona jau ir individuāli sankcionējusi SKT amatpersonas. Tiesas prezidente Tomoko Akane un tiesnesis Abdoulaye Seye 2026. gada augustā tika iekļauti sankciju sarakstā. Viņu konti tika iesaldēti, karšu maksājumi noraidīti, bet Apple, Amazon un PayPal ierobežoja piekļuvi saviem pakalpojumiem (Courthouse News Service, OFAC). Sankciju juridiskais pamats ir 2025. gada 6. februārī parakstītais izpildrīkojums Nr. 14203. Tas Finanšu ministrijai ļauj bloķēt jebkuras personas vai vienības īpašumu, ja tā iesaistīta rīkojumā noteiktās SKT darbībās (Federal Register).

Šis rīkojums ir pietiekami plašs, lai to attiecinātu arī uz pašu tiesu. SKT iekļaušana sankciju sarakstā skartu ne tikai jau sankcionētās amatpersonas. Tā varētu traucēt tiesas banku pakalpojumus, programmatūras izmantošanu, pierādījumu sistēmas un darbu uz vietas visās 17 aktīvajās situācijās — no Ukrainas līdz Kongo Demokrātiskajai Republikai (ICC).

Kur slēpjas ievainojamība

Eiropas valdības līdz šim atbildējušas ar politisku solidaritāti. Vācija 19. augustā atkārtoti apstiprināja atbalstu tiesai (German government). ES diplomātiskais dienests paziņoja par „nelokāmu atbalstu” (EEAS). Spānija, Beļģija, Francija un Slovēnija atbalstīja ES Bloķēšanas regulas aktivizēšanu. Šī regula Eiropas uzņēmumiem aizliedz ievērot noteiktas ārvalstu sankcijas (EUobserver). Eiropas Komisija vēl nav apņēmusies to piemērot.

Neviens no šiem paziņojumiem neatrisina praktisko problēmu. SKT izmanto pakalpojumus, kas ir atkarīgi no Amerikas Savienoto Valstu kontrolētiem kritiskajiem posmiem: dolāru norēķinu bankām, karšu tīkliem, mākoņplatformām, programmatūras licencēm un pārapdrošināšanas. Arī maksājumi eiro neizslēdz saikni ar ASV. Eiropas bankas var būt atkarīgas no ASV korespondentbankām, turējumā esošiem ASV aktīviem vai amerikāņu atbilstības pārbaudes programmatūras.

Spiediens jau ir redzams. Kā tiek ziņots, Nīderlandes bankas pirms piekrišanas turpināt ar SKT saistītos pakalpojumus prasījušas būtiskas valsts garantijas (Journal of International Criminal Justice). Nīderlandes mitināšanas uzņēmums ProcoliX pēc iepriekšējiem sankciju pasākumiem atteicies no papildu darba SKT labā (NRC). Tie ir Eiropas uzņēmumi, kas pieņem Eiropas lēmumus, baidoties zaudēt piekļuvi Amerikas tirgum.

Eiropas vēl nepārbaudītā atbilde

Eiropai ir juridiski instrumenti. Bloķēšanas regula aizliegtu ievērot noteiktu ASV sankciju pasākumu, taču vispirms Eiropas Komisijai šis pasākums būtu jāiekļauj regulas pielikumā (EUR-Lex). Pret ekonomisko piespiešanu vērstais instruments — ES regula, kas ļauj piemērot tirdzniecības pretpasākumus ārvalstu ekonomiskā spiediena gadījumā — prasītu izmeklēšanu un dalībvalstu valdību balsojumu Padomē (European Commission). Parastām ES pret­sankcijām vajadzīga vienprātība, tāpēc jebkura valdība varētu tās bloķēt.

Visiem trim ceļiem ir viena kopīga robeža: aizliegums ievērot sankcijas pats par sevi nenodrošina banku, mākoņpakalpojumu sniedzēju vai apdrošinātāju. Uzņēmums, kuram Eiropas tiesību akti liek turpināt apkalpot SKT, tik un tā riskē zaudēt piekļuvi ASV tirgum, dolāru norēķiniem un amerikāņu tehnoloģijām. Maksājumu kanāls, ko Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste 2019. gadā izveidoja tirdzniecībai ar Irānu, tieši šā iemesla dēļ apstrādāja tikai niecīgu darījumu skaitu.

Organizāciju koalīcija PublicSpaces aicinājusi Nīderlandes parlamentu izstrādāt starpministriju plānu banku, mākoņpakalpojumu, mitināšanas un pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai (PublicSpaces). Nīderlandes 2027. gada ārlietu budžetā minēta starptautisko institūciju aizsardzība, taču tajā nav nosaukti konkrēti ar SKT saistīti pakalpojumu sniedzēji, nosacījumi vai garantijas (Tweede Kamer). SKT ierosinātais gada budžets ir aptuveni 194 milj. € (ICC-ASP-24-10). Šīs summas ir pārvaldāmas. Trūkst pārbaudīta risinājuma, kas nodrošinātu pakalpojumu sniedzēju sadarbību ar tiesu arī tad, ja par to tiem draudētu ASV sankcijas.

ASV plāns joprojām ir projekts. Tomēr Eiropa jau ir apsolījusi aizstāvēt SKT, nepaskaidrojot, kā tā nodrošinās tiesai būtiskos piegādātājus. Ziņotais pārejas periods dotu laiku sagatavoties, taču tikai tad, ja valdības pārietu no deklarācijām pie līgumiem, garantijām un pakalpojumu pārcelšanas plāniem.