ASV prasa Eiropai atbrīvot 120 miljonus barelu dīzeļdegvielas

ASV esot pieprasījušas Francijai un Vācijai laist tirgū avārijas dīzeļdegvielas krājumus, draudot pretējā gadījumā ierobežot ASV dīzeļdegvielas eksportu. Kāds avots prasību visai ES esot aplēsis 120 miljonu barelu apmērā sešu mēnešu laikā (Reuters). Krājumu pārdošana tagad varētu samazināt cenas, taču vēlāk, ja tiktu traucētas piegādes, Eiropai būtu mazākas rezerves. Par krājumu laišanu tirgū vai eksporta aizliegumu vienošanās nav panākta.

Pieprasījums ar draudiem

Vašingtona šo prasību skaidro kā sloga sadali. ASV finanšu ministrs Skots Besents sacīja, ka martā ASV esot paveikušas savu daļu saskaņotā rezervju izlaišanā un ka tagad arī sabiedrotajiem jāpilda savas saistības. Enerģētikas ministrs Kriss Raits pauda, ka papildu dīzeļdegviela palīdzēšot pirms ražas novākšanas un ziemas apkures sezonas (Reuters).

Draudi vēl nav tik skaidri kā prasība. Donalds Tramps ir atbalstījis iespēju uz laiku aizliegt eksportu, taču arī jautājis, vai tas nepaaugstinātu benzīna cenu ASV. Raits savukārt brīdinājis pret vispārēju aizliegumu (Washington Post). Rīkojums par aizliegumu nav izdots.

Eiropai tomēr ir pamats draudus uztvert nopietni. Augustā publicētie dati liecinājuši, ka ASV nodrošināja aptuveni pusi ES dīzeļdegvielas importa (Euronews). Zaudējot tik lielu piegādātāju, Eiropas pircējiem būtu jāsacenšas par degvielas kravām no citiem avotiem.

Iespējamais cenu kāpums ir modelēts scenārijs, nevis prognoze. Oxford Economics aplēsa, ka pilnīga aizlieguma gadījumā Eiropas dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības cenas — tās, ko maksā naftas pārstrādātāji un tirgotāji, pirms degviela nonāk uzpildes stacijās, — būtu par 40–50 % augstākas. Šis smagākais scenārijs palīdz saprast, kāpēc ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs brīdināja, ka ASV ierobežojumi kaitētu Eiropas ekonomikai (Euronews).

Kas glabā degvielu

Eiropas Komisijai nav savu dīzeļdegvielas krājumu. Katra dalībvalsts uztur savas rezerves, ko glabā valsts iestādes vai naftas uzņēmumi, kuriem tas noteikts ar likumu. Par krājumu laišanu tirgū lemj attiecīgās valsts valdība (ES krājumu direktīva). Tāpēc ASV vēršas pie Parīzes un Berlīnes, nevis Eiropas Komisijas.

Pieprasītais apjoms būtu liels. CGTN, atsaucoties uz Eurostat datiem par 2025. gada maiju, ziņoja, ka ES ārkārtas dīzeļdegvielas un gāzeļļas krājumi tolaik sasniedza aptuveni 39 miljonus tonnu. Pēc CGTN aplēsēm, pieprasītie 16 miljoni tonnu būtu aptuveni 41 % no kopējā apjoma (CGTN). Šie dati ir vairāk nekā gadu veci, tāpēc pašreizējā krājumu daļa varētu būt gan lielāka, gan mazāka.

Vācijas valdība ir piesardzīga. Vācijas Ekonomikas ministrija paziņoja, ka nav saņēmusi jaunu Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA), kas koordinē naftu importējošo valstu rezervju izlaišanu tirgū, lūgumu. Ministrija arī pauda bažas, ka šāds solis varētu satricināt tirgu (Bloomberg).

Kāpēc zemāka cena uzpildes stacijās nav garantēta

Eiropas Komisija problēmu saskata degvielas cenu pieejamībā, nevis tās trūkumā. Komisijas pārstāve Anna-Kaisa Itkonena sacīja, ka ES netrūkst dīzeļdegvielas, taču pastāv „cenu pieejamības krīze” (EU Perspectives). Augustā degvielas cenas privātajam transportam ES bija par 23,8 % augstākas nekā gadu iepriekš; šis rādītājs ietver gan benzīnu, gan dīzeļdegvielu (Eurostat). Dīzeļdegvielas izmaksu kāpumu vispirms izjūt kravu pārvadātāji un lauksaimnieki, jo degviela tieši darbina kravas auto un traktorus.

Krājumu laišana tirgū ietekmētu vairumtirdzniecības cenu. Papildu piedāvājums var to samazināt pat tad, ja valdības degvielu pārdod par tirgus cenu. Taču tas, vai kravas auto vadītājs maksās mazāk, atkarīgs no tirgotājiem: tie var nodot pircējiem tikai daļu no cenu krituma, darīt to pakāpeniski vai paturēt starpību kā peļņu.

Polijas degvielas tirgus analītiķe Uršula Cešlaka norādījusi, ka valsts krājumos glabātas degvielas pārdošana par tirgus cenu pati par sevi nenozīmētu zemākas cenas autovadītājiem. Savukārt pārdošana zem tirgus cenas varētu pārcelt ieguvumu pie starpniekiem (Fakt). Mehānisms ir vienkāršs: tirgotājs, kas valsts degvielu nopērk lēti, var to pārdot par tirgus cenu un paturēt starpību. Tādā gadījumā atlaide nonāk vairumtirgotāja, nevis lauksaimnieka kontā.

Arī apdrošināšana pret piegāžu traucējumiem maksā. Katra šodien pārdotā degvielas muca vairs nepasargā no nākamā satricinājuma, un krājumi ar laiku būs jāpapildina, par to maksājot iestādēm vai uzņēmumiem, kas tos uztur.

IEA dalībvalstis šo jautājumu apspriedīs 02.10.2026. (Bloomberg). Izvēle ir skaidra: Eiropu aicina izmantot lielu daļu rezervju, kas veidotas piegāžu traucējumu gadījumam, lai risinātu cenu problēmu, lai gan nav skaidrs, vai tas pazeminās cenas uzpildes stacijās. Mērķis ir nepieļaut ASV eksporta aizliegumu, kas izteikts kā drauds, bet vēl nav noteikts; arī pašas Vašingtonas amatpersonas par to izsakās piesardzīgi. Krājumu dati ir no 2025. gada maija, tāpēc precīza daļa nav zināma. Taču pēc vienīgās pieejamās aplēses tas būtu būtisks Eiropas avārijas rezervju samazinājums.