ASV prasa suverēnu teritoriju bāzēm Grenlandē

ASV Eiropā jau desmitgadēm uztur militārās bāzes uz citu valstu zemes. Vācijā, Itālijā un Portugālē formālā suverenitāte paliek uzņemošajām valstīm, kurām vismaz juridiski ir tiesības piekļuvi ierobežot. Prasības Grenlandē šo robežu pārbīdītu: Vašingtona gribētu nevis tikai piekļuvi, bet teritoriju ar suverēnām amerikāņu tiesībām.

18. maijā publiskotā informācija par slepenām trīspusējām sarunām rāda trīs ASV mērķus: „mūžīgu klauzulu”, kas garantētu pastāvīgu karavīru klātbūtni arī pēc Grenlandes neatkarības, faktisku veto pār ārvalstu investīcijām un trīs jaunas bāzes, kas tiktu noteiktas kā „suverēna amerikāņu teritorija” (United24 Media, Times Now). Dažas stundas vēlāk Grenlandes premjerministrs Jenss Frederiks Nīlsens tikās ar Trampa sūtni Džefu Lendriju un atbildēja bez diplomātiskiem aplinkiem: „Grenlandes tauta nav pārdošanā” (Copenhagen Post, ABC Nyheter).

Laješas modeļa juridiska nostiprināšana

Pašreizējais ASV un Dānijas aizsardzības līgums, kas parakstīts 1951. gadā un atjaunināts 2004. gadā, jau dod Vašingtonai plašu piekļuvi. Pitufikas Kosmosa bāze aizņem 625 kvadrātkilometrus. Taču juridiski ASV darbojas uz Dānijas un Grenlandes zemes, nevis uz sev piederošas teritorijas (SOF News).

Prasība pēc suverēnas teritorijas mainītu pašu konstrukciju. Eiropā tuvākais precedents ir Lielbritānijas Akrotiri un Dekelijas bāzu teritorijas Kiprā, kuras Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa savulaik raksturoja kā „britu kolonijas pārpalikumu” (DW). Tikpat neparasta ir investīciju veto prasība: Vašingtona gribētu pārraudzīt stratēģiskus lēmumus Grenlandes ekonomikā brīdī, kad pašas Grenlandes investīciju skrīninga likums atlikts līdz 2026. gada rudenim. ASV prasa kontroli pār regulējumu, kas vēl nav izveidots (Arctic Today).

Esošais bāzu modelis Eiropā jau ir sācis plaisāt. Martā Itālija liedza ASV bumbvedējiem izmantot Sidžonellas bāzi operācijām pret Irānu, atsaucoties uz prasību pēc parlamenta pilnvarojuma (Analisi Difesa). Portugālē ministri atzina, ka ASV varētu izmantot Laješas aviobāzi ar „klusējot dotām atļaujām”, Lisabonu informējot pēc fakta, nevis prasot iepriekšēju piekrišanu (CNN Portugal). Grenlandes gadījumā ASV gribētu šo Portugāles neformālo realitāti pārvērst formālā kārtībā un iet vēl tālāk.

Kopenhāgenas paralīze, Nūkas veto

Dānijai jau astoņas nedēļas nav pilnvērtīgi rīcībspējīgas valdības. Pagaidu administrācija nevar saistīt parlamentu ar jauniem lēmumiem, bet Dānijas konstitucionālās tiesības teritorijas nodošanai prasa piecu sestdaļu vairākumu (POV International). Tiek mēģināts izveidot jaunu centriski labēju mazākuma valdību, taču iznākums vēl nav skaidrs (Politiken).

Šo vakuumu aizpilda pati Grenlande. Saskaņā ar 2009. gada Pašpārvaldes likumu, kas Grenlandei dod kontroli pār saviem resursiem un komercpolitiku neatkarīgi no Kopenhāgenas, tās parlamentam ir iespēja bloķēt investīciju darījumus un resursu koncesijas. Gan centriski labējais Nīlsens, gan kreisi sociālistiskais ārlietu ministrs Mūte B. Egedes ASV prasības noraida. Šī politiskā vienprātība pāri ideoloģiskām robežām ir spēcīgākā kārts, kas pašlaik ir Nūkas rīcībā (ABC Nyheter).

Klusais pirkums

ES nav juridiska mandāta iejaukties Grenlandes sarunās par militārajām bāzēm. Grenlande Eiropas Kopienu pameta 1985. gadā. Eiropas Parlaments ASV rīcību nosaucis par „lielu apdraudējumu ES stratēģiskajām interesēm” (Constitutional Discourse), taču būtiskāka par Briseles paziņojumiem ir stratēģiskā blakne.

Francija rīkojas viena. Tirdzniecības ministrs Nikolā Forisjē 15. maijā apmeklēja Nūku un parakstīja ģeoloģiskās kartēšanas vienošanos ar valsts dienestu BRGM (Capitol.fr). Vācija verbāli atbalsta Dāniju, bet nepiedāvā Arktikas stratēģiju (Spiegel). Polija klusē, jo divpusējās attiecības ar Vašingtonu tai sver vairāk nekā ziemeļvalstu solidaritāte (Defence24).

Ekonomiskā sacensība, iespējams, jau ir izšķirta. ASV kontrolētajai Critical Metals Corp pieder 92,5 % Grenlandes „Tanbreez” atradnes, kas ir lielākais vēl neizstrādātais smago retzemju metālu avots ārpus Ķīnas. Šī daļa iegūta ar EXIM Bank atbalstu: kamēr militārais strīds piesaistīja uzmanību, ASV valsts atbalstīts finansējums nostiprināja kontroli pār resursu (Le Monde, IFRI). ES finansējums Arktikas ieguves projektiem joprojām esot „lielākoties neizmantots”. Sūtnis Lendrijs sacīja, ka Tramps viņam licis „iegūt tik daudz draugu, cik vien varam” (RTE). Ekonomiska pakete nav izziņota. Kamēr sarunas par suverenitāti iestrēgst, ASV nostiprina ekonomisku kontroli, kam nav vajadzīga Nūkas piekrišana.