ASV Senātā virza Austrumvidusjūras enerģētikas likumu

Hjūstonā, kur ASV enerģētikas politika satiekas ar komerciālo realitāti, Grieķija, Kipra, Izraēla un ASV pagājušonedēļ izveidoja jaunu institūciju Austrumvidusjūras enerģētikas stratēģijas koordinēšanai. Dažas dienas vēlāk ASV Senāta komiteja virzīja likumprojektu, kas šo pašu reģionu nostiprinātu Amerikas tiesībās kā stratēģisku prioritāti. Politiskā konstrukcija top. Jautājums ir, vai tai sekos arī reālas enerģijas plūsmas.

Pastāvīga platforma un likumprojekts ceļā

Austrumvidusjūras Enerģētikas centrs (EMEC) tika atklāts 12. jūnijā Rīsa Universitātes Beikera institūtā pēc ASV enerģētikas ministra Krisa Raita tikšanās ar Grieķijas, Kipras un Izraēlas kolēģiem (Politis, Morningstar). EMEC līdzšinējo 3+1 formātu, kurā Grieķija, Kipra un Izraēla sadarbojas ar Vašingtonu, paceļ no periodiskām sanāksmēm līdz pastāvīgai platformai pētniecībai, investīciju kontaktiem un infrastruktūras aizsardzībai (GreekReporter, CNA).

17. jūnijā Senāta Ārlietu komiteja izskatīja Eastern Mediterranean Gateway Act (S.4443), ko virza senatori Korijs Bukers un Deivs Makkormiks (Senate Foreign Relations Committee). Grieķijas mediji, tostarp ProtoThema un News247, to pasniedza kā Senāta apstiprinājumu, taču komitejas posms ir tikai agrīns solis. ASV likums stājas spēkā tikai tad, kad par to nobalso abas Kongresa palātas un to paraksta prezidents (US Senate).

Ko likumprojekts paredzētu praksē? Tas uzdotu Valsts departamentam Austrumvidusjūru noteikt par prioritāti un atdzīvināt 3+1 formātu. Tas atbalstītu IMEC koridoru — Indijas, Tuvo Austrumu un Eiropas tirdzniecības maršrutu, kas tiek virzīts kā pretspēks Ķīnas infrastruktūras investīcijām. Tas arī prasītu regulāras atskaites Kongresam (FDD Action). Publiski pieejami dati neliecina, ka likumprojekts piešķirtu naudu būvniecībai, finansētu cauruļvadus vai garantētu eksporta jaudas.

Reģiona ierakstīšana ASV stratēģisko prioritāšu sarakstā nozīmē pastāvīgu birokrātisku uzmanību un Kongresa uzraudzību. Enerģētikas sarežģītākā daļa gan atrodas citur.

Ēģipte: tilts, kas vienlaikus ir patērētājs

Kiprai ir apstiprināti gāzes atradumi jūrā, un Kipras avoti kopējos resursus lēš ap 20 triljoniem kubikpēdu (Cyprus Mail). Neviens no šiem laukiem nav tieši savienots ar Eiropu. Maršruts ved caur Ēģipti, kur atrodas reģiona vienīgās sašķidrinātās dabasgāzes iekārtas Idku un Damjetā ar kopējo nominālo jaudu ap 16,7 mljrd. kubikmetru gadā (EnterpriseAM).

Visi lielākie Rietumu ieguves uzņēmumi Kipras ūdeņos ir atkarīgi no Ēģiptes rūpnīcām. Chevron un Shell plāno Afrodītes lauka gāzi pa cauruļvadu nogādāt Portsaīdā. Eni un TotalEnergies to pašu infrastruktūru grib izmantot Kronosa laukam. ExxonMobil un QatarEnergy ar Ēģipti parakstījuši vienošanos par Glauka un Pegaza lauku gāzes apstrādi (JPT/SPE). Šaurā vieta ir viena, un tā ir Ēģipte.

Sarežģījums ir tas, ka Ēģipte pati saskaras ar gāzes deficītu un importē sašķidrināto dabasgāzi, lai segtu iekšējo patēriņu (Ahram Online). Vai Kipras gāze nonāks pie Eiropas pircējiem vai galvenokārt palīdzēs stabilizēt Ēģiptes bilanci, noteiks galīgie investīciju lēmumi un Ēģiptes iekšējā patēriņa prioritātes klauzulas. ASV likumprojekts to nevar atrisināt.

Ko Eiropa iegūst un ko neiegūst

Dienvidaustrumeiropai diplomātiskais ietvars ir reāls, bet nepabeigts. Rumānija savu Melnās jūras gāzi un Grieķijas-Bulgārijas-Rumānijas Vertikālo koridoru pozicionē kā ceļu uz reģionāla mezgla statusu (HotNews). Great Sea Interconnector, plānotais zemūdens elektrības kabelis starp Kipru, Grieķiju un vēlāk Izraēlu, izbeigtu Kipras izolāciju no ES elektrotīkla, taču tas ir atkarīgs no ES finansējuma, nevis Vašingtonas (Cyprus Mail). Itālija nav 3+1 kodolā, bet ir cieši iesaistīta caur ENI darbību Ēģiptē un Kiprā.

Pati ES šajā procesā ir uzkrītoši klusa. Pārbaudē neizdevās atrast Eiropas Komisijas vai Padomes paziņojumu, kas Gateway Act pasniegtu kā ES enerģētiskās drošības instrumentu, lai gan projekta valoda atgādina Briseles Global Gateway retoriku par savienojamību un piegāžu dažādošanu.

Politiķi Austrumvidusjūru pārdod kā Eiropas vārtus, taču faktiskie vārti ir Ēģipte. Eiropas reālā šaurā vieta var izrādīties nevis stratēģiskas deklarācijas Vašingtonā, bet elektrotīklu finansēšana un sašķidrinātās dabasgāzes ekonomika. EMEC budžets un darba plāns vēl nav publiskots, Gateway Act vēl nav likums, un gāzes laukiem joprojām vajadzīgi galīgie investīciju lēmumi. Politiskā arhitektūra virzās ātrāk nekā cauruļvadi, par kuriem tā runā.