ASV apcērp NATO smago atbalstu

Bumbvedēju skaits samazināts uz pusi. Zemūdenes svītrotas pilnībā. Iznīcinātāju skaits sarucis par trešdaļu. Slēgtā sanāksmē Briselē maija beigās Pentagons NATO sabiedrotajiem paziņoja, ka būtiski samazinās Eiropas krīzes scenārijiem paredzētos gaisa un jūras spēkus — tieši tās sistēmas, uz kurām balstās alianses aizsardzības plāni. Eiropas sabiedrotajiem priekšlikumi robu aizpildīšanai jāiesniedz spēku komplektēšanas konferencē jūnija sākumā, kur valstis formāli piesaka konkrētas vienības plānu vajadzībām. Politiskais termiņš ir NATO samits Ankarā 7. un 8. jūlijā (Reuters/Der Spiegel, The Deep Dive).

Samazinājumi neskar galvenokārt karavīru skaitu. Tie skar atbalsta spējas — degvielas uzpildes lidmašīnas, elektroniskās karadarbības lidaparātus, izlūkošanas dronus, uzbrukuma zemūdenes. Bez šīm sistēmām Eiropas kaujas vienības reālā karā nevar pilnvērtīgi darboties.

Sistēmas, kas ļauj darboties pārējiem spēkiem

NATO spēku modelis, par kuru vienojās 2022. gada Madrides samitā, paredz 800 000 karavīru trīs gatavības līmeņos un piesaista tos konkrētiem reģionālās aizsardzības plāniem. Šie plāni tika sagatavoti 2023. gada Viļņas samitā un aptver Baltiju, Atlantiju un Vidusjūru. Tie tika rakstīti ar pieņēmumu, ka amerikāņu atbalsta spējas būs pieejamas (NATO).

Eiropas kaujas spēkiem šīs sistēmas ir nevis papildinājums, bet priekšnoteikums. Iznīcinātājiem vajag degvielas uzpildes lidmašīnas, lai droši šķērsotu Baltijas telpu. Lidmašīnām vajag elektroniskās karadarbības atbalstu, lai izdzīvotu pret Krievijas pretgaisa aizsardzību. Jūras spēku grupām vajag uzbrukuma zemūdenes aizsardzībai zem ūdens. Tieši šīs kategorijas tagad tiek atsauktas.

Pentagona ziņojumu NATO politiskajiem direktoriem sniedza aizsardzības ministra Pīta Hegseta vecākais padomnieks. NATO pārstāve atzina „pārmērīgu paļaušanos uz ASV NATO spēku plānošanā” un pieļāva, ka militāros pienākumus varētu „pārkārtot” (TRT World/Reuters).

Nespējas aritmētika

Eiropai ir aptuveni 60 gaisa degvielas uzpildes lidmašīnas. ASV ir 610 — attiecība ir 10 pret 1 (Aerospace Global News). Eiropai nav neviena stratēģiskā bumbvedēja. Tuvākais aizstājējs ir Francijas „Rafale” ar raķetēm, kuru darbības rādiuss ir 500 kilometru; B-52 var dot triecienu no 8000 jūdžu attāluma un atrasties operāciju rajonā divdesmit stundas (ISS Europa).

Īpaši bīstams robs ir pretinieka pretgaisa aizsardzības apspiešanā — spējā iznīcināt Krievijas zenītsistēmas, lai sabiedroto lidmašīnas vispār varētu darboties. Kāds Beļģijas aizsardzības pētnieks žurnālam „Defence News” sacīja, ka Eiropas gaisa spēki šo jomu „gluži vienkārši ir pametuši” un tagad tā jāatjauno no nulles. Trīs no sešpadsmit aptaujātajiem analītiķiem lēsa, ka atjaunošana varētu prasīt vairāk nekā desmitgadi (Defence News).

Ķīles institūta 2026. gada maija pētījumā Eiropas stratēģiskās autonomijas cena lēsta ap 500 mljrd. € desmit gados — aptuveni 50 mljrd. € gadā jeb 0,25 % no Eiropas IKP (Kiel/Defence News). Galvenais ierobežojums nav budžets, bet ražošanas jauda. „Airbus” apsver degvielas uzpildes lidmašīnu ražošanas palielināšanu, nevis to jau apstiprina. NATO jaunajai sistēmai, kam jāaizstāj novecojošā gaisa radaru flote, vēl nav parakstīta līguma. Pirmā Eiropas tālās darbības triecienraķete gaidāma ne agrāk kā 2029. gadā.

Divas uzskaites, viena alianse

NATO augstākais militārais komandieris ģenerālis Aleksuss Grinkevičs 19. maijā sabiedroto bruņoto spēku komandieriem sacīja, ka ASV spēku samazināšana „neietekmē mūsu reģionālo plānu izpildāmību” (NATO). Šis mierinājums attiecās uz agrāk paziņoto karavīru skaita samazinājumu, nevis uz atbalsta spēju samazinājumiem, kas kļuva zināmi pēc dažām dienām. Arī viņa paša atruna bija zīmīga: ASV aprobežošoties ar „tikai tām kritiskajām spējām, kuras sabiedrotie vēl nespēj nodrošināt”. Atsauktās spējas ir tieši šajā kategorijā.

Šis modelis padziļina jau esošu atkarību. Eiropas sabiedrotie rekordlielā apjomā pirka amerikāņu ieroču sistēmas — F-35 iznīcinātājus, „Patriot” baterijas, HIMARS palaišanas iekārtas. ASV ārvalstu militārie pārdošanas darījumi 2022.–2024. gadā veidoja 50,7 % no Eiropas aprīkojuma budžetiem, salīdzinot ar 27,8 % trīs gadus iepriekš (Bruegel). Daļa šo pirkumu bija politiska apdrošināšana: pirkt amerikāņu tehniku, lai noturētu Ameriku iesaistītu. Vašingtona tagad atsauc operacionālās saistības, kurām šie ieroči bija paredzēti kā papildinājums, bet Eiropa no ASV sistēmām ir atkarīgāka nekā iepriekš. Eiropas Ārlietu padome brīdina, ka Krievijas izlūkošanas priekšstats par NATO kā „trauslu un sašķeltu” ir tieši tāds nosacījums, kas visvairāk palielina kļūdaina aprēķina risku (ECFR).

Ko Ankara nevar atrisināt

Samits var apstiprināt tēriņu mērķus un spēju solījumus. Tas nevar saražot degvielas uzpildes lidmašīnas, sagatavot elektroniskās karadarbības apkalpes vai palaist satelītus. ASV formālie spēku piedāvājumi tiks iesniegti jūnija spēku komplektēšanas konferencē; līdz tam precīzi skaitļi paliek slepeni. Neviena sabiedroto amatpersona publiski nav pateikusi, vai Viļņā apstiprinātie aizsardzības plāni pēc pārskatītā spēku modeļa joprojām ir izpildāmi. Preses konferencēs šis jautājums konsekventi apiets. Starp to, ko līderi apsolīs Ankarā, un to, ko rūpnīcas spēs piegādāt, ir vairāki gadi, kas iestiepjas 2030. gados.