ASV apsver NATO atbalsta aviācijas samazināšanu

NATO austrumu flanga aizsardzībā ir slānis, kas nav redzams bāzu fotogrāfijās: iznīcinātāji, degvielas uzpildes lidmašīnas, izlūkošanas aviācija un jūras spēju elementi, kurus Vašingtona joprojām var pārvietot citur. Eiropas mediju ziņas liecina, ka daļa šā atbalsta varētu tikt samazināta. Karavīru skaits rāda tikai redzamāko daļu; NATO kara plāni balstās arī uz amerikāņu tehniku, ko Eiropa īsā laikā nespēj aizstāt.

Šīs spējas atrodas politiski sarežģītā vietā. NATO tās var iekļaut plānos, bet par to piešķiršanu lemj ASV. Vašingtonai ir pamats prasīt, lai Eiropa uzņemas lielāku sloga daļu, īpaši laikā, kad ES mēģina paātrināt kopīgus aizsardzības iepirkumus ar SAFE finansēšanas instrumentu, proti, aizdevumu shēmu aizsardzības iepirkumiem. Militārā plaisa gan ir tūlītēja. Eiropai trūkst pietiekama skaita lidmašīnu, kas ļauj iznīcinātājiem palikt gaisā, sensoru, kas komandieriem rāda kustību kaujas telpā, un jūras spēju, kas uzrauga strīdīgus ūdeņus.

Krīzes pakete ir svarīgāka par bāzes fotogrāfiju

Ziņas par iespējamiem samazinājumiem joprojām ir mediju ziņas, nevis publiski ASV vai NATO rīkojumi. Tās ir nozīmīgas tāpēc, ka runa ir par deficītām spējām. Iznīcinātāji ir redzami. Degvielas uzpildes un izlūkošanas lidmašīnas ir mehānika, kas izvietošanu pārvērš ilgstošā operācijā.

ASV karavīru uzņemšana vēl negarantē spēcīgu krīzes paketi. Polija rāda šo spriedzi: redzama bāzēšana dod politisku un atturēšanas efektu, bet pati par sevi nenodrošina degvielas uzpildi gaisā, izlūkošanu, novērošanu un rekognoscēšanu. Šis termins apzīmē sensorus un analīzi, kas komandieriem ļauj saprast notiekošo pirms lēmuma par reakciju.

Baltijas valstis šādu plaisu sajustu ātri. NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanu raksturo kā miera laika rotāciju, jo Igaunijai, Latvijai un Lietuvai nav pastāvīgu iznīcinātāju flotu. Krīzē šai misijai vajadzētu vairāk iznīcinātāju, degvielu gaisā, pretgaisa aizsardzības savienojumus, jūras situācijas pārskatu un uzticamu komandvadību. Ja ASV atbalsts sarūk, pāreja no patrulēšanas uz aizsardzību kļūst grūtāka.

Eiropa būvē, bet lēni

Eiropa ir panākusi reālu progresu. Daudznacionālā degvielas uzpildes lidmašīnu flote 2024. gadā sasniedza desmit lidmašīnas. NATO AWACS lidmašīnas, kurās ir radars un komandvadības komandas, sabiedrotajiem dod kopīgu gaisa telpas ainu. Francijas 2022. gada stratēģiskais pārskats šo atkarību formulēja politiski, prasot lielāku Eiropas rīcības brīvību.

Problēma ir temps. Bruegel Eiropas aizsardzības vajadzību novērtējums rāda, cik lielā mērā kontinents joprojām paļaujas uz amerikāņu augstākā līmeņa atbalstu. Francija spēj izvietot nopietnus spēkus un uztur kodolatturēšanu. Taču tā nevar aizstāt ASV mēroga degvielas uzpildes lidmašīnas, tālas darbības sensorus, jūras patrulēšanas aviāciju, lidmašīnu bāzeskuģus un zemūdenes.

Vācija nes citu vairoga daļu. Tās Operationsplan Deutschland koncentrējas uz ceļiem, dzelzceļu, ostām, degvielu, atļaujām un pulcēšanās rajoniem, kas ļautu sabiedroto spēkiem pārvietoties cauri valstij. Šis darbs ir būtisks, jo Vācija ir galvenais pastiprinājuma koridors uz austrumiem. Taču ātrāks koridors neatrisina problēmu, ja spēkiem, kas pa to ierodas, ir mazāk sensoru un īsāks darbības laiks.

Melnajā jūrā tā pati vājā vieta redzama asāk. Rumānijas mediji pēc dronu incidentiem pievērsušies zema augstuma radariem, gaisa patrulēšanai, pretdronu sensoriem un agrīnajai brīdināšanai; Curs de Guvernare un Digi24 aprakstījuši Bukarestes lūgumus pēc lielāka sabiedroto atbalsta. Vājākas novērošanas tūlītējā cena ir zaudēts brīdinājuma laiks un grūtāka vainas noteikšana. Tas ir svarīgi brīdī, kad robežu šķērsojis drons vienlaikus kļūst par militāru problēmu un politisku strīdu.

Somija šo jautājumu padara vēl skaidrāku, jo sāk no stiprākas pozīcijas. Tai ir nopietni gaisa spēki, tomēr ziemeļu ģeogrāfija joprojām dod priekšrocību degvielas uzpildes lidmašīnām, tālas darbības radariem, jūras patrulēšanai un kopīgām brīdināšanas sistēmām. Ja Somija redz plaisu, Baltijas valstīm tā ir vēl skarbāka.

Laiks kļūst īsāks

Pirmā neskaidrība ir faktoloģiska. Vašingtona un NATO nav publiski apstiprinājušas pilnu iespējamo samazinājumu sarakstu, tāpēc šīs ziņas nav jāuztver kā galīgi rīkojumi. Lietderīgais tests būs kompensējošas saistības: vairāk Eiropas degvielas uzpildes lidmašīnu, vairāk izlūkošanas aviācijas, vairāk jūras patrulēšanas, stiprāki pretgaisa aizsardzības savienojumi un skaidrāki pieņēmumi par to, ko ASV krīzē patiešām piešķirs.

Dziļākā problēma ir laiks. Izdevumu solījumi un ES iepirkumu instrumenti var mainīt Eiropas spēku struktūru gadu gaitā, nevis krīzes pirmajā fāzē. NATO austrumu flangs var kļūt vājāks tieši atbalsta slānī, kas ļauj priekšējai līnijai noturēties. Karavīri bāzēs joprojām būs redzami. Trūkstošās lidmašīnas var izrādīties svarīgākas.