ASV apsver kodolieroču izvietošanu Polijā

Veselu paaudzi amerikāņu kodolieroču karte Eiropā gandrīz nemainījās. Tagad tā sāk kustēties. Defense News 2. jūnijā ziņoja, ka Vašingtonā notiek konfidenciālas sarunas par kodolieroču nestspējīgu lidmašīnu izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs. Tas paplašinātu līdzšinējo NATO kodoldalīšanas mehānismu ārpus sešām valstīm, kurās pašlaik atrodas ASV kodolieroči. Polijas aizsardzības ministrs sarunas apstiprināja. Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauņs atzina Lietuvas iesaisti, bet detaļas neatklāja, atsaucoties uz informācijas slepenību.

Vienlaikus Vašingtona samazina parasto spēku klātbūtni Eiropā. Donalds Tramps maijā paziņoja par 5 000 karavīru izvešanu no Vācijas, kamēr ASV piedāvā paplašināt kodolklātbūtni. Kodollietussargs tiek virzīts kā daļējs aizstājējs amerikāņu karavīriem uz vietas.

Divi lietussargi, viena karte

Francija tajā pašā ģeogrāfijā veido paralēlu kodolatturēšanas sistēmu. Emanuela Makrona „dissuasion avancée” jeb priekšējā atturēšana tagad aptver deviņus Eiropas partnerus, tostarp Poliju, Vāciju un trīs Ziemeļvalstis. Francija varētu uz laiku izvietot partneru bāzēs iznīcinātājus „Rafale”, kas spēj nest kodolieročus.

Abas sistēmas darbojas pa atšķirīgiem kanāliem. ASV kodoldalīšana notiek NATO Kodolplānošanas grupā, kur kodolpolitiku saskaņo visas alianses dalībvalstis, izņemot Franciju. Parīze šo grupu boikotē kopš 1966. gada, lai saglabātu stratēģisko neatkarību, un strādā ar divpusējiem līgumiem ārpus NATO ietvara. Par ASV paplašināšanas plāniem Francija publiski klusē: kritizējot Vašingtonu, Parīze riskētu atsvešināt Varšavu, kas tai ir svarīgākais priekšējās atturēšanas partneris.

Oficiāli abas puses apgalvo, ka sistēmas viena otru papildina. Taču mehānika ir būtiski atšķirīga. ASV modelī uzņēmējvalsts piloti nogādā amerikāņu ieročus līdz mērķim, bet valdības piedalās plānošanā. Francijas modelī lēmums par palaišanu paliek tikai Francijas prezidenta rokās. Partneri saņem mācības un konsultācijas. Ieroči un pilnvara tos lietot paliek Francijai.

Konstitucionālās sienas, klusējoši parlamenti

Paplašināšana saduras ar juridiskiem šķēršļiem, kuriem līdz šim pievērsta minimāla uzmanība. Lietuvas konstitūcija tieši aizliedz masu iznīcināšanas ieroču atrašanos valsts teritorijā. Kad parlaments mēģināja ļaut Klaipēdas ostā ienākt kuģiem ar kodolieročiem, prezidents Gitans Nausēda šo lēmumu apturēja ar veto, un Seims, Lietuvas parlaments, veto atbalstīja ar 95 balsīm pret 4. Konstitūcijas grozījumiem vajadzīgs divu trešdaļu vairākums, ko pašreizējā koalīcija nevar nodrošināt.

Polijā problēma ir cita: divi izpildvaras centri. Prezidents Karols Navrockis uztur tiešu saziņas kanālu ar Trampu ārpus aizsardzības ministrijas. Viņš nesen bloķēja Donalda Tuska valdības sarunāto Lielbritānijas aizsardzības līguma ratifikāciju, sakot, ka ar viņu neesot konsultējušies. Vašingtona faktiski runā ar diviem Polijas varas centriem vienlaikus.

Igaunijā Rīgikogu, Igaunijas parlaments, ir apspriedis kodolenerģijas drošību, bet kodolieroču politika nav skarta. Nav arī aptauju par sabiedrības attieksmi pret kodolieroču izvietošanu. Vācijā, kur ASV bumbas jau atrodas Bīheles aviobāzē, Bundestāgs par šo kārtību nekad nav balsojis. Visā Eiropā Somija ir vienīgā valsts, kas prasa parlamentāru procedūru kodolpolitikas maiņai.

Vispirms signāls, tehnika vēlāk

Paziņojumiem ir politisks svars, bet operacionālā realitāte virzās lēnāk. Specializēto glabātavu izbūve, sertifikācija un integrēšana ar lidmašīnām uzņēmējvalsts bāzēs prasa gadus. Polija maijā saņēma pirmos trīs F-35 iznīcinātājus, taču pilotu sertifikācija kodolmisijām ir atsevišķs, vairāku gadu process.

Pirms jebkādas tehnikas pārvietošanas NATO jāizlemj, ko alianse grib pateikt publiski. Samits Ankarā 7. un 8. jūlijā noteiks, vai alianses līmenī tiks atvērtas durvis kodolklātbūtnes paplašināšanai austrumu virzienā vai arī iespēja paliks politiska signāla līmenī.

Paplašināšana notiktu bruņojuma kontroles vakuumā. Jaunais START, pēdējais ASV un Krievijas kodolieroču ierobežošanas līgums, beidza darboties 5. februārī. Pirmo reizi kopš 1972. gada neviena vienošanās neierobežo abu pušu arsenālus, un nav inspekciju, kas pārbaudītu saistību izpildi. Krievija pati ir paplašinājusi kodoldoktrīnu, attiecinot to uz Baltkrieviju, un tur būvē glabātavu — pirmo Krievijas kodolieroču izvietojumu ārpus tās robežām kopš PSRS sabrukuma.

Eiropas nozīmīgākā drošības pārmaiņa paaudzes laikā virzās pa slepeniem kanāliem un izpildvaru vienošanos ceļu. Jautājums, ko galvaspilsētas negrib uzdot, ir vienkāršs: kurš nolēma, ka cilvēkiem, kuri dzīvos šo nākotnes ieroču tuvumā, nav jādod balss?