Usmanova dēļ ES iegūst septiņas dienas

Sankcijām pakļauto Krievijas pilsoņu ES saraksta termiņš beigtos 15. septembra pusnaktī. ES valstu vēstniekiem rīta sanāksmē vienoties neizdevās, bet pēcpusdienā viņi panāca politisku kompromisu: visas sarakstā iekļautās personas tajā paliks vēl septiņas dienas — līdz 22. septembrim (Interfax-Ukraine, European Pravda). Pagarinājums novērš tūlītēju sankciju pārtraukumu, taču neatrisina domstarpības. Diplomāti apgalvo, ka Francija un Slovākija standarta pagarinājumam piekritīšot tikai tad, ja Padome, kurā dalībvalstu valdības pieņem juridiski saistošus ES lēmumus, no saraksta svītros Krievijas miljardieri Ališeru Usmanovu (Politico).

Vēstnieki var politiski saskaņot lēmuma tekstu, tomēr Padomei tas vēl formāli jāpieņem. Padomes rotējošā sešu mēnešu prezidentvalsts Īrija panāca kompromisu, taču tai nav pilnvaru apiet nevienas valdības iebildumus (ES Padome).

Kāpēc divas valdības var bloķēt pagarinājumu visai ES

Sankciju režīma pagarināšanai vajadzīga visu dalībvalstu piekrišana, tādēļ lēmumu var apturēt pat viena valdība. Slovākijai šādas juridiskas iespējas bija arī bez Francijas atbalsta. Francijas iesaistīšanās balsojuma aritmētiku nemainīja, taču Slovākiju tagad ir grūtāk politiski izolēt: vienas valsts iebildums kļuvis par strīdu, kurā to atbalsta liela dalībvalsts.

Francija piekrita pagaidu pagarinājumam, taču, pēc diplomātu teiktā, ilgāku termiņu joprojām saistot ar Usmanova svītrošanu no saraksta. Francijas delegācija pārējiem vēstniekiem paziņoja: „Mēs saskaramies ar konkrētu nacionālās drošības jautājumu un vēlamies atsaukties starptautisko partneru lūgumiem saistībā ar Usmanova kungu.” Plašāks skaidrojums netika sniegts. Neviena vārdā nosaukta Francijas amatpersona publiski nav uzņēmusies atbildību par prasību, bet Ārlietu ministrija komentārus nesniedza (Euronews).

Slovākija vēlas no saraksta svītrot gan Usmanovu, gan otru oligarhu Mihailu Fridmanu. Tā iebilst arī pret priekšlikumu sankcijas turpmāk pārskatīt ik pēc 12, nevis sešiem mēnešiem (Euronews). Līdzīgu prasību Slovākija izvirzīja martā, bet pēdējā brīdī no tās atkāpās (LRT).

Azerbaidžānas pavediens

Konkrētākā versija Francijas nostāju saista ar Azerbaidžānu. EUobserver ziņoja, ka Azerbaidžāna esot lobējusi Usmanova interesēs. Azerbaidžānā par spiegošanu apsūdzēts un aizturēts Francijas pilsonis Martins Raiens, kura atgriešanos vēlas panākt Parīze. Diplomāti pieļāvuši, ka Usmanova izslēgšana no sankciju saraksta varētu būt saistīta ar aizturētā atbrīvošanu. Tā pagaidām ir tikai pārbaudāma versija: neviens Francijas, Azerbaidžānas vai ES dokuments šādu vienošanos neapstiprina.

ES Vispārējā tiesa 2024. gada februārī noraidīja Usmanova prasību un atstāja spēkā viņa iekļaušanu sankciju sarakstā kā ietekmīgam uzņēmējam nozarēs, kas Krievijas valstij nodrošina ievērojamus ieņēmumus (Vispārējā tiesa). Spriedums Francijai nerada juridisku pienākumu prasīt Usmanova svītrošanu. Parīzes prasība ir politiska izvēle, nevis tiesas nolēmuma izpilde.

Kas notiks 22. septembrī

Ja līdz termiņa beigām vienošanās nebūs, sankciju veidi juridiski nodalīsies. Ieceļošanas aizliegums, kas noteikts ārpolitikas lēmumā ar konkrētu beigu datumu (Lēmums 2014/145/KĀDP), zaudēs spēku. Aktīvu iesaldēšanu nosaka atsevišķa regula (Regula 269/2014), kurai līdzvērtīga termiņa nav un kura ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Tātad ieceļošanas aizliegums beigtos, bet aktīvu iesaldēšana paliktu spēkā, līdz Padome regulu atceltu vai iejauktos tiesa.

Grieķija tādu pašu taktiku izmantoja jūlijā, bloķējot piekrišanu ES sankciju paketei, līdz pārējās valdības pieņēma kuģniecības izņēmumu ar Grieķiju saistītiem operatoriem, kuri pārvadā Krievijas sašķidrināto dabasgāzi (Al Jazeera). Mehānisms ir tas pats: vienprātības prasība ļauj koncentrētas nacionālās intereses pārvērst par sviru sarunās ar visu ES. Tagad šī iespēja izmantota ne tikai, lai panāktu izņēmumus atsevišķās nozarēs, bet arī ikdienas procedūrā, pagarinot sankcijas konkrētām personām.

Septiņu dienu pagarinājums apliecina, ka visas dalībvalstis sankciju nepārtrauktību uzskatīja par labāku nekā tūlītēju pārrāvumu. Tas vēl nenozīmē, ka režīms ir stabils. Pēc diplomātu teiktā, Francija saraksta pagarināšanu saistot ar Usmanova svītrošanu, bet publiski neatklājot, kādas nacionālās drošības intereses ir apdraudētas. 22. septembrī tām pašām valdībām būs jāatgriežas pie tā paša strīda, tikai ar vēl mazāk laika kompromisam.