Usmanova lieta apdraud ES sankciju pagarināšanu

ES sankcijām pakļauto Krievijas pilsoņu saraksta termiņš beidzas otrdien, 15. septembrī. Pēc trim neveiksmīgiem mēģinājumiem dalībvalstu vēstniekiem pirmdien atkal jācenšas vienoties par tā pagarināšanu. Vienošanos kavējot Francija, kas pievienojusies Slovākijas prasībai svītrot no saraksta oligarhu Ališeru Usmanovu (Euronews, European Pravda).

Saraksta pagarināšanai vajadzīga vienprātība ES Padomē, kur dalībvalstu valdības lemj par ārpolitiku. Tādēļ jebkura valsts var apturēt lēmumu, un Francija ar Slovākiju strīdā par vienu personu ieguvušas ietekmi pār visu sarakstu.

Ko vēlas Francija un Slovākija

Slovākija prasa svītrot divus oligarhus — Usmanovu un Mihailu Fridmanu —, kā arī iebilst pret pāreju no sankciju pārskatīšanas ik pēc sešiem mēnešiem uz pārskatīšanu reizi gadā. Euronews, atsaucoties uz četriem diplomātiem, vēsta, ka Francija esot piedāvājusi kompromisu: svītrot Usmanovu, sarakstā atstāt Fridmanu un tā panākt Slovākijas piekrišanu. Francijas iesaistīšanās citās valdībās esot izraisījusi „milzīgu neapmierinātību”. Francijas pārstāvniecības ES amatpersona Euronews norādīja, ka Parīze atbalsta sankciju pagarināšanu, taču sarunu saturu nekomentēja (Euronews). Arī RFE/RL Eiropas redaktors Rikards Jozvjaks atsevišķi ziņoja par prasību svītrot Usmanovu (Čas).

Dalībvalstu vēstniekiem neizdevās vienoties ne 9. septembrī (Censor.NET), ne 11. septembrī (European Pravda). Francijas nostāja nav apstiprināta nevienā publiski pieejamā ES Padomes dokumentā.

Pierādījumu jautājums

Pagarinot sankcijas, ES Padome drīkst no saraksta svītrot atsevišķas personas un iepriekš to ir darījusi (Decision 2025/528, EEAS). Tomēr šādam lēmumam vajadzīgs juridiski aizstāvams pamatojums. ES Vispārējā tiesa, kas izskata sankcijām pakļauto personu prasības, 2024. gada februārī atstāja spēkā Usmanova iekļaušanu sarakstā. Tiesa atzina, ka ir pietiekams pamats viņu uzskatīt par vadošu uzņēmēju nozarēs, kas nodrošina ieņēmumus Krievijas valdībai (EUR-Lex).

Frankfurtes tiesa 2026. gada jūnijā citā lietā secināja, ka Vācijas iestādes nav pierādījušas Usmanova īpašumtiesības vai kontroli pār superjahtu Dilbar (taz, Weser-Kurier). Taču konkrētās jahtas īpašumtiesības nekad nav bijušas Usmanova iekļaušanas kritērijs. ES tiesas apstiprinātais pamatojums par viņa darbību Krievijas ieņēmumus nodrošinošās ekonomikas nozarēs joprojām ir spēkā.

Publiski pieejamā informācija neliecina, ka Francija vai Slovākija būtu pierādījusi izmaiņas Usmanova iekļaušanas juridiskajā pamatojumā. Ja sarunās slēgtā lokā apspriesti citi pierādījumi, tie nav publiskoti.

Kas zaudētu spēku un kas paliktu spēkā

ES individuālās sankcijas balstās uz diviem tiesību aktiem. Vispirms dalībvalstis pieņem ārpolitikas lēmumu par ieceļošanas aizliegumiem un aktīvu iesaldēšanu. Pēc tam ar regulu nosaka bankām, uzņēmumiem un valsts iestādēm saistošu pienākumu šos aktīvus iesaldēt. Lēmumam ir noteikts beigu termiņš, bet regulai tāda nav.

Ja pirmdien vienoties neizdosies, spēku zaudēs lēmums, kas ir ieceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanas ārpolitikas pamats. Regula, ar kuru finanšu sistēmā jāīsteno aktīvu iesaldēšana, formāli paliks spēkā. Tādējādi izveidotos juridiska pretruna: sankciju izpildes instruments turpinātu pastāvēt pēc tā ārpolitiskā pamata izzušanas (Decision 2014/145, Regulation 269/2014). Tiesām un uzņēmumu atbilstības nodaļām ar šādu situāciju līdz šim nav bijis jāsaskaras.

Plašākās sankcijas Krievijas naftas nozarei, finanšu sistēmai un tehnoloģiju piegādēm noteiktas citos tiesību aktos, tādēļ tās nav apdraudētas (Council). Termiņa beigšanās skartu individuālo sankciju sarakstu, nevis visu pret Krieviju vērsto sankciju sistēmu.

Vienprātības prasība ārpolitikā pasargā mazākās dalībvalstis no vairākuma diktāta. Vienlaikus tā ļauj vienai valdībai aizturēt visu sankciju sarakstu, lai panāktu piekāpšanos par vienu personu. Francijai un Slovākijai līdz pirmdienai jāsniedz juridisks pamatojums Usmanova svītrošanai, kas būtu pārliecinošāks par argumentu, ka viņa izslēgšana ir vienošanās cena.