Volkswagen apsver 100,000 atlaišanu

Simt tūkstoši darbavietu. Tieši šāds skaitlis, kā tiekot ziņots, apspriests Volkswagen, uzņēmumam vērtējot iespēju būtiski paplašināt jau sāpīgu restrukturizāciju, slēgt līdz četrām rūpnīcām Vācijā un pārcelt elektroauto ražošanu uz Eiropas dienvidiem un austrumiem (Tagesschau, CNBC). Tas vēl nav formāls valdes lēmums. Taču mērogs rāda, ka Volkswagen vairs nerunā tikai par izmaksu apcirpšanu. Uzņēmumam jāizlemj, kuras Eiropas rūpnīcas vēl iederas tā elektroauto stratēģijā.

Volkswagen jau ir vienojies līdz 2030. gadam samazināt aptuveni 35 000 darbavietu pamatā zīmola struktūrā, Vācijas darba aizsardzības mehānismiem līdz tam paredzot izvairīties no piespiedu atlaišanām (NDR). Jaunais elements ir ziņotais lēciens tālu pāri šim apjomam. Koncerna vadītājs Olivers Blūme vēloties samazināt Volkswagen globālo rūpnīcu jaudu no vairāk nekā 12 miljoniem automobiļu gadā līdz aptuveni 9 miljoniem (Finanzen.net).

Tas ir būtiski, jo autoražošana balstās uz lielām fiksētām izmaksām: iekārtām, ēkām, enerģijas līgumiem un pastāvīgu darbaspēku. Ja rūpnīca strādā zem jaudas, šīs izmaksas sadalās uz mazāku auto skaitu, un katrs saražotais automobilis kļūst dārgāks. Volkswagen rūpnīcu tīkls tika būvēts pārdošanas pasaulei, kuras vairs nav. To uzturēšana nozīmē subsidēt pustukšas ražošanas līnijas.

Ķīnas konkurence spiež no abām pusēm

Spiediens ir izmērāms. Ārvalstu zīmolu daļa Ķīnā no 57 % 2020. gadā saruka līdz 32 % 2025. gadā, graujot Volkswagen ienesīgāko tirgu (RTE/Reuters). Vienlaikus Ķīnā ražoti elektroauto līdz 2024. gada vidum sasniedza 27,2 % no ES elektroauto pārdošanas apjoma, salīdzinot ar 3,5 % 2020. gadā (CSIS). Volkswagen zaudē abos virzienos: lētāki Ķīnas konkurenti uzvar Ķīnā un ienāk Eiropā.

Eiropas auto pieprasījums pats par sevi nesabrūk. Akumulatoru elektroauto reģistrācijas 2026. gada maijā ES, Apvienotajā Karalistē un EBTA valstīs pieauga par 39,1 % (Global Banking & Finance/Reuters). Cilvēki pērk elektroauto. Viņi vienkārši nepērk pietiekami daudz Volkswagen, vismaz ne tik daudz, lai aizpildītu rūpnīcu jaudu 12 miljonu automobiļu apmērā. ES tarifi Ķīnas elektroauto var bremzēt šo spiedienu, bet nevar salabot rūpnīcu karti, kas veidota citam tirgum.

Vācija zaudē, Spānija iegūst, drošības nav nevienam

Četras Vācijas rūpnīcas, kuras minētas kā potenciāli apdraudētas, ir Hannovere, Emdene, Cvikava un Audi Nekarzulmas ražotne. Tās nodarbina desmitiem tūkstošu cilvēku tieši un uztur daudz plašākus piegādātāju un pakalpojumu uzņēmumu tīklus (Deutschlandfunk). Cvikava jau rāda modeli vēl pirms jebkāda formāla slēgšanas lēmuma: rūpnīca pārgājusi no trim maiņām uz divām, un tās darbinieku skaits samazinājies par aptuveni 1 200 līdz apmēram 8 000 (Zeit). Vietējie piegādātāji izjūt katru ražošanas ritma samazinājumu.

Ražošana, ko Volkswagen izņem no Vācijas, kaut kur jāpārvieto. Skaidrākais ieguvējs ir Spānija: Volkswagen ir apņēmies ieguldīt 10 mljrd. € elektroauto un akumulatoru projektos Spānijas ražotnēs, ar prognozi līdz 30 000 netiešu darbavietu (Casa Real). Portugāles Palmelas rūpnīca izraudzīta nākotnes sākuma līmeņa elektriskā ID.1 ražošanai (New Energy Brasil). Taču „ieguvējs” šeit ir relatīvs jēdziens. Tā pati Palmelas rūpnīca šogad uz deviņām nedēļām apturēja T-Roc līniju, jo viens Slovēnijas komponentu piegādātājs nespēja piegādāt detaļas, un darbiniekiem nācās strādāt ar samazinātu atalgojumu (New Energy Brasil). Tas, ka rūpnīcai piešķir nākotnes modeli, neatceļ atkarību no viena koncerna nākamā sadales lēmuma.

Centrāleiropas risks vairāk iet caur pasūtījumiem, nevis tiešiem rūpnīcu slēgšanas lēmumiem. Čehijas autobūves nozare veido 20,8 % no valsts eksporta (BNP Paribas Economic Research). Kad Volkswagen piederošā Škoda plāno līdz 2028. gadam par 15 % samazināt netiešo darbinieku skaitu (Aktualne.cz), tas skar arī Slovākijas un Polijas piegādātājus, kuru pasūtījumu portfeļi ir atkarīgi no Vācijas montāžas apjomiem.

Kas šo procesu var palēnināt

Politiskā pretestība būs liela. IG Metall, Vācijas ietekmīgākā rūpniecības arodbiedrība, Volkswagen uzņēmuma padome un Lejassaksijas valdība, kurai pieder daļa Volkswagen akciju, jau noraidījušas rūpnīcu slēgšanu (Tagesschau, Deutschlandfunk). Vācijas līdzlemšanas sistēmā darbiniekiem ir formālas vietas uzņēmumu padomēs, tāpēc viņiem ir juridisks instruments restrukturizāciju kavēt vai pārveidot, ne tikai pret to protestēt.

Šī berze var ietekmēt tempu. Taču svarīgākie skaitļi joprojām nav publiski: nav pilna aprēķina par piegādātāju un pakalpojumu darbavietām ap apdraudētajām Vācijas rūpnīcām, un nav skaidra dalījuma starp darbavietām, kas izzudīs pensionēšanās dēļ, un darbavietām, kas tiks zaudētas atlaišanu rezultātā. Kamēr šo datu nav, Eiropa vēro restrukturizāciju, kuras kopējās sociālās izmaksas vēl nav saskaitītas.