Vučičs atkāpjas un izsludina vēlēšanas

Aleksandrs Vučičs 27. jūnijā paziņoja atbalstītājiem, ka tuvāko nedēļu laikā atkāpsies no Serbijas prezidenta amata un izsludinās pirmstermiņa vēlēšanas. Viņš nenosauca ne atkāpšanās, ne vēlēšanu datumu. Tajā pašā runā Vučičs solīja palīdzēt savai Serbijas Progresīvajai partijai uzvarēt vēl pārliecinošāk nekā iepriekš (Euronews, Al Jazeera). Tieši šī kombinācija — aiziešana no amata, vienlaikus saglabājot partijas vēlēšanu mašīnu — izskaidro, kāpēc Eiropas mediji paziņojumu uztvēra skeptiski.

Protesti neapstājas

Protesti, kas Vučiču noveduši līdz šim solim, ir lielākie Serbijā kopš Slobodana Miloševiča krišanas 2000. gadā. Tie sākās pēc tam, kad 2024. gada novembrī Novisadas dzelzceļa stacijā iebruka nojume un gāja bojā 16 cilvēki. Sākotnējās prasības pēc atbildības pakāpeniski pārauga noturīgā prasībā pēc Vučiča atkāpšanās un brīvām vēlēšanām (RFE/RL, Internazionale/Reuters). Nākamajā dienā pēc paziņojuma protestētāji atkal pulcējās ielās, jo šo soli uztvēra kā manevru, nevis piekāpšanos (Al Jazeera).

Mainās amats, ne varas sistēma

Scenārijs, ko apraksta lielākā daļa analītiķu un reģiona mediju, ir vienkāršs. Vučičs atstāj prezidenta amatu, tā vietā ieceļ lojālu figūru un pats atgriežas kā premjerministrs vai partijas vadītājs. Amata nosaukums mainās, bet cilvēki un institūcijas, kas balsta viņa kontroli, paliek. Pie šāda secinājuma neatkarīgi nonākuši Horvātijas, Ungārijas un Rumānijas mediji (tportal, 444, Adevarul). Vācijas Zeit šo soli tieši nosaucis par taktisku (Zeit).

Vai šāda maiņa nostrādās, atkarīgs no tā, vai pirmstermiņa vēlēšanas būs patiesi konkurētspējīgas. Līdzšinējā bilance nav pārliecinoša. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, kas vērtē demokrātijas standartus Eiropā, Serbijā ir norādījusi uz apdraudējumu tiesu neatkarībai, vārda brīvības ierobežojumiem, uzbrukumiem žurnālistiem un pārmērīgu spēka lietošanu pret demonstrantiem (EU Alive). EDSO vēlēšanu novērošanas struktūrai ODIHR 2026. gada jūnijā joprojām bija spēkā neizpildīti ieteikumi par Serbijas vēlēšanu likumiem (ODIHR). Bez funkcionējoša mediju regulatora un sakārtotiem vēlētāju sarakstiem priekšvēlēšanu kampaņas atspoguļojums lielā mērā paliek bez uzraudzības, bet vēlēšanu apstākļi dod priekšrocības pie varas esošajiem. Pirmstermiņa balsojums šādos apstākļos pats par sevi vēl nav godīgas vēlēšanas.

Ko Brisele prasa un ko tā nevar piespiest

Serbija ir ES kandidātvalsts kopš 2012. gada, taču kopš 2021. gada nav atvērusi nevienu jaunu sarunu sadaļu. Iesaldējums ir politisks vērtējums, nevis tehniska kavēšanās dokumentos. Eiropas Parlaments jūnijā paziņoja, ka pievienošanās procesam jāvirzās uz priekšu tikai tad, ja Serbija uzrāda izmērāmu progresu tiesiskuma, brīvu vēlēšanu, tiesu neatkarības un mediju brīvības jomā (European Parliament). Dalībai ES Serbijai arī jāsaskaņo ārpolitika ar ES, tostarp sankcijas pret Krieviju, un jānormalizē attiecības ar Kosovu. Trīs gadus pēc Ohridas vienošanās, ko ES starpniecībā bija paredzēts izmantot Belgradas un Prištinas attiecību sakārtošanai, nevienu tās pantu abas puses nav pilnībā īstenojušas, norāda Carnegie Europe (Carnegie Europe).

ES dilemma ir reāla, bet šaura. Ja Brisele pieņems kosmētisku amatu maiņu, tā vājinās pati savu solījumu kandidātvalstis vērtēt pēc faktiskām reformām. Ja tā spiedīs pārāk stipri, nepiedāvājot Serbijai ticamu ceļu uz dalību, tā atstās vairāk vietas konkurentiem, kuri jau aktīvi strādā Belgradā. Pēc Vučiča 2026. gada maija vizītes Pekinā tika paziņots par vairāk nekā 20 jauniem divpusējiem līgumiem (Eurasia Review). Papildu sarežģījumu rada Ungārija: Budapešta Serbiju uzskata par stratēģisku partneri, vienlaikus izmantojot argumentus par „taisnīgumu” Balkānos, lai bremzētu citu kandidātvalstu virzību (Euronews).

Viss, kas Vučiča paziņojumu padarītu politiski nozīmīgu, joprojām nav skaidrs: atkāpšanās datums, vēlēšanu datums, mediju regulatora atjaunošana, attieksme pret protestētājiem kampaņas laikā un tas, vai starptautiskajiem novērotājiem būs pilna piekļuve. Vučičs ir piekāpies spiedienam. Vai viņš ir atteicies no varas, tagad mēģinās noskaidrot gan Serbijas studenti, gan Eiropas institūcijas, gan Belgradas ģeopolitiskie partneri.