Vučić atkāpjas, lai kandidētu uz premjera amatu

Aleksandrs Vučičs svētdien, 27. septembrī, atkāpās no Serbijas prezidenta amata, lai vadītu savu partiju 25. oktobra ārkārtas parlamenta vēlēšanās un cīnītos par premjera amatu (Reuters, BTA). Viņš atsakās no amata, ko jau ieņem, cerot iegūt tādu, ko var piešķirt tikai jaunais parlamenta vairākums. Pēc mēnešiem ilgiem protestiem Serbija nonākusi līdz vēlēšanu kampaņai, un Vučičs tagad cenšas izmantot vēlēšanas, lai atgrieztos pie varas.

Šis solis bija plānots. Vučičs 9. septembrī atlaida 250 vietu parlamentu un izsludināja oktobra vēlēšanas, izpildot vienu no galvenajām studentu vadītās protesta kustības prasībām (AP). Ouest-France jau mēneša sākumā bija ziņojis gan par vēlēšanu datumu, gan par Vučiča apsvērto atkāpšanos (Ouest-France).

Parlamenta priekšsēdētāja un Vučiča sabiedrotā Ana Brnabiča pirmdien pārņemšot prezidenta pienākumu izpildi, ziņoja BTA (BTA). Precīzs juridiskais brīdis, kad pilnvaras pāriet, vēl nav apstiprināts.

Divas vēlēšanas un vairākuma veidošana

25. oktobrī Serbijas vēlētāji balsos par parlamentu (Reuters). Premjerministrs būs tas, kuru atbalstīs parlaments. Vučičs var atgriezties valdības vadībā tikai tad, ja viņa saraksts un sabiedrotie iegūs pietiekami daudz vietu, lai ap viņu izveidotu vairākumu.

Saskaņā ar BBC Serbian ziņoto prezidenta vēlēšanas jārīko aptuveni 90 dienu laikā (BBC Serbian). Termiņu sāks skaitīt, kad atkāpšanās būs publicēta Oficiālajā Vēstnesī — valsts tiesību aktu oficiālajā izdevumā. Līdz tam precīzs termiņš nav noteikts.

Studenti pārceļ protestu uz vēlēšanu urnām

Vučiča galvenais sāncensis vēlēšanās ir studentu kustības veidotais saraksts, kas radās pēc Novi Sadas dzelzceļa stacijas nojumes sabrukuma, kurā gāja bojā cilvēki (AP). Serbijas vēlēšanu komisija 15. septembrī apstiprināja sarakstu „Studentu saraksts — studenti uzvar”, pārbaudot 69 099 parakstus (N1).

Saraksta programmas centrā ir iecere mazināt valdošās partijas kontroli pār institūcijām, kurām jāuzrauga varas īstenošana (Danas). Viens priekšlikums parāda šīs ieceres mērogu: studenti grib atbrīvot mediju regulatoru un valsts raidorganizāciju no valdošās partijas ietekmes.

Vēlēšanu konkurence nav līdzvērtīga. Deutsche Welle ziņo, ka varu atbalstošie mediji studentu sarakstu dēvējuši par „blokādistu sarakstu” un vērsušies pret tā līderi Iliju Srdanoviču. Tajā pašā ziņojumā citēts Vučiča apgalvojums, ka viņa partijas atbalsts ir 47–48 %. Šo skaitli minējis pats Vučičs — tas nav neatkarīgas aptaujas rezultāts (DW).

Serbija uzaicinājusi EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja (ODIHR) novērotājus. EDSO ir 57 valstu Eiropas drošības organizācija, bet ODIHR — tās vēlēšanu novērošanas birojs. Misija sāka darbu 16. septembrī, un 25. septembrī tā sāka izvietot 30 ilgtermiņa novērotājus (OSCE/ODIHR). Ziņojumā vērtēs, vai vēlēšanas bijušas godīgas. Tas neizlems, kurš vadīs valsti.

Kāpēc kaimiņvalstis seko līdzi

Serbijas vēlēšanām seko līdzi mediji visā Eiropā — tās atspoguļo Francijas reģionālie laikraksti, Vācijas starptautiskā raidorganizācija un Bulgārijas sabiedriskais radio. Bulgārijas mediju uzmanība pievēršas konkrētai Eiropas interesei — enerģētikai.

Serbija ir ES kandidātvalsts, tomēr joprojām pērk gāzi no Krievijas. Bulgārijas sabiedriskais radio ziņo, ka Vučičs 26. septembrī esot ar Vladimiru Putinu apspriedis gāzes piegādes un cerot uz Krievijas gāzes piegādes līguma pielikuma pagarināšanu. Tā termiņš beidzas 30. septembrī (BNR). Līdzīgs termiņš ir arī naftas sektorā. NIS augusta beigu paziņojumā norādīja, ka ASV sankciju atļauja, kas ļauj Krievijas kontrolētajam Serbijas naftas uzņēmumam NIS turpināt darbību, ir spēkā līdz 30. septembrim (NIS). Jaunāks apstiprinājums par atļaujas statusu nav pieejams.

Šie termiņi bija noteikti jau pirms atkāpšanās. Taču tagad lēmumi par Serbijas enerģētikas saitēm ar Krieviju jāpieņem vēlēšanu kampaņas laikā. Nākamās četras nedēļas sarunas par šiem jautājumiem risinās cilvēks, kurš formāli ir kandidāts, nevis valsts galva.

Nav ziņu, kas liecinātu, ka Vučiča atkāpšanās būtu mainījusi Serbijas politisko kursu. Mainījies ir veids, kā viņš var saglabāt varu: tagad tam vajadzīgs parlamenta balsojums un vairākums, kas viņam jāizveido. ODIHR vēl nav izvērtējis kampaņas un vēlēšanu godīgumu.