Vans Ji atkausē attiecības ar Zviedriju

Ķīnas ārlietu ministrs Zviedrijā ieradies pirmo reizi 22 gadu laikā. Vana Ji vizīte Stokholmā 4. jūlijā bija daļa no plašāka Ziemeļvalstu brauciena: no 2. līdz 8. jūlijam viņš apmeklēja Dāniju, Zviedriju, Somiju un Norvēģiju (GP, Politiken). Pekinai šis brauciens ir politisks tests: vai ar divpusēju diplomātiju un ekonomisku spiedienu iespējams mīkstināt Eiropas skeptiskākās galvaspilsētas.

Laiks nav nejaušs. ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs oktobri nosaucis par brīdi, kad no Pekinas tiek gaidīti „taustāmi rezultāti” tirdzniecības strīdos (Euronews, SCMP). Vana Ziemeļvalstu tūre ir Pekinas pirmais gājiens pirms šā termiņa.

Kāpēc braukt uz Stokholmu, ja tirdzniecības politika top Briselē?

ES dalībvalstis vienas pašas Ķīnai tarifus nenosaka. Tirdzniecības politika ir ES kompetence, tāpēc Zviedrija nevar privāti atcelt nodevas, ko ieviesusi Brisele (LESD 207. pants). ES jau ir noteikusi muitas maksājumus Ķīnas elektroauto, izmantojot juridiski saistošu īstenošanas regulu (Īstenošanas regula 2024/2754).

Ārpolitika un drošības politika darbojas citādi. Sankcijām un kopējai diplomātiskajai pozīcijai Padomē, kur lēmumus pieņem dalībvalstu valdības, parasti vajadzīga vienprātība. Tas katrai galvaspilsētai dod veto. Zviedrija nevar pārrakstīt ES tirdzniecības tiesības Pekinas interesēs. Taču tā var ietekmēt politisko spiedienu Briselē: cik tālu ES iet ar tarifiem, izmeklēšanām un subsidēta importa ierobežošanu. Tāpēc divpusēja diplomātija Pekinai joprojām ir vērtīga.

Ziemeļvalstis publiski noturēja vienu līniju

Uzņemšana bija pieklājīga, bet atturīga. Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens pirms tikšanās ar Vanu publiski nosauca divas bažas: Ķīnas atbalstu Krievijas karam Ukrainā un ES un Ķīnas tirdzniecības nelīdzsvarotību. Viņš sacīja, ka Vangam katrā Ziemeļvalstu pieturā jādzird viens un tas pats vēstījums (Politiken). Somija formulēja līdzīgu dienaskārtību, sarunās priekšplānā liekot ES un Ķīnas attiecības, Krievijas karu un Eiropas drošību (Yle).

Zviedrijas tonis bija asāks. Ārlietu ministre Marija Malmere Stēnergārda runāja par Ukrainu un tirdzniecību, uzsverot ES vienotību. Zviedru komentētāji vizīti nesaudzēja arī Gui Minhai lietas dēļ: Zviedrijas pilsonis un izdevējs joprojām atrodas ieslodzījumā Ķīnā, un lieta nav atrisināta. „Expressen” komentētājs Joje Olsons rakstīja, ka kanālu atjaunošana ar Pekinu rada risku aizturēto pilsoņu likteni pārvērst par blakustēmu (Expressen). Šī lieta pārbauda, vai Zviedrija individuālās tiesības patur dienaskārtībā arī tad, kad saruna pāriet uz samitiem un piekļuvi tirgum.

Ķīnai labākas iespējas ir citur

Ziemeļvalstu fronte izturēja. Pekinas reālā ietekme atrodas tālāk uz dienvidiem un austrumiem.

Izšķirošā valsts ir Vācija. Ķīnas konkurence trāpa tās rūpniecības kodolam: autobūvei, mašīnbūvei un ķīmiskajai rūpniecībai. Vācijas mediji šo spiedienu raksturo kā „Ķīnas šoku” (Handelsblatt). Berlīne arvien biežāk atbalsta ES tarifus, bet vienlaikus prasa dialogu, jo pilns tirdzniecības konflikts kaitētu arī Vācijas rūpniecībai, ne tikai Ķīnas eksportētājiem (ZDFheute). Saskaņā ar Vācijas mediju ziņoto Pekinas vēstījums Berlīnei ir skaidrs: Vācijai jāuzņemas „aktīva loma”, virzot Briseli uz „racionālāku” pozīciju (ZEIT).

Ungārija piedāvā citu iespēju. Budapešta savu industriālo stratēģiju cieši sasaistījusi ar Ķīnas kapitālu: BYD pirmā Eiropas vieglo auto rūpnīca un CATL akumulatoru rūpnīca Debrecenā ir šīs politikas balsti (HIPA). Ungārijas veto ārpolitikas jautājumos dod tai iespēju bloķēt Padomes nostājas pret Ķīnu, lai gan tā nevar mainīt ES tirdzniecības tiesības.

Lietuva rāda brīdinājumu. Pēc tam, kad Viļņa 2021. gadā atļāva Taivānas pārstāvniecības atvēršanu, Pekina pazemināja diplomātisko attiecību līmeni un piemēroja ekonomisku spiedienu. Eiropas Komisija par to iesūdzēja Ķīnu Pasaules Tirdzniecības organizācijā (LRT). Šis precedents mazām ES valstīm atgādina: divpusēja iesaiste, kas izskatās pēc spiediena atalgošanas, var graut kopējās Eiropas pozīcijas ticamību.

Oktobra pārbaude

Kad pienāks oktobris, jautājums būs vienkāršs: vai Pekina piedāvās pietiekami daudz pārmērīgas ražošanas jaudas un tirgus piekļuves jautājumos, lai palēninātu Briseles arvien plašāko tarifu, tērauda kvotu un muitas kontroles izmantošanu (AP, Internazionale/Reuters). Vana Ji Ziemeļvalstu brauciens Eiropas fronti nesalauza. Pekinai to arī nevajag pilnībā salauzt. Tai pietiek sašķelt politisko vienprātību tiktāl, lai stingrākie instrumenti paliktu neizmantoti. Tirdzniecības instrumenti ir Briseles rokās. To lietošanas politisko cenu nosaka Vācija, Ungārija un pārējās dalībvalstis.