Siltas upes ierobežo Francijas atomenerģiju

Kad Garonna kļūst pārāk silta, lai uzņemtu kodolreaktora lieko siltumu, reaktors jāaptur. Tas 9. jūlijā notika EDF Golfešas elektrostacijā Francijas dienvidos, kur upes temperatūra pārsniedza vides aizsardzības robežvērtību, kas noteikta ūdens ekosistēmu aizsardzībai (n-tv). Jūlija karstuma viļņa laikā Francijā tika apturēti trīs reaktori, bet vēl astoņi strādāja ar samazinātu jaudu (Carrier Management, EnergyReader). Francijas kodolparks saražo aptuveni 69 % valsts elektroenerģijas (Haya Energy). Tā kā Eiropas elektroenerģijas tirgi ir savienoti pāri robežām, zaudētā Francijas jauda var pacelt vairumcenas no Beļģijas līdz Itālijai.

Elektrostacija darbojas; upe vairs nepalīdz

Kodolreaktors ražo elektrību, radot siltumu, pārvēršot ūdeni tvaikā un lieko siltumu novadot upē vai dzesēšanas sistēmā. Ja upe jau ir silta vai tās caurplūdums ir zems, elektrostacija vairs nevar pietiekami atdzesēties, nepārkarsējot ekosistēmu lejtecē. Tāpēc regulatori nosaka ūdens temperatūras robežas. Kad tās tiek sasniegtas, reaktoram jāsamazina jauda vai jāapstājas.

Šeit parādās plaisa starp kodolenerģijas tirgus lomu un tās fiziskajiem ierobežojumiem. Kodolenerģiju parasti pieskaita bāzes jaudām, proti, lielai, stabilai un pastāvīgi pieejamai ražošanai, kas palīdz noturēt cenas zemākas. Taču šis pieņēmums balstās uz to, ka dzesēšanas ūdens ir pieejams vajadzīgajā temperatūrā. Reuters ziņoja, ka karstuma vilnis samazināja Francijas kodolenerģijas izlaidi par 4,1 GW, aptuveni 7 % no pusdienlaika pieprasījuma, bet Francijas eksports saruka no apmēram 10–12 GW līdz aptuveni 3 GW (Reuters/Yahoo). Francijas vidējā jūnija tūlītējā tirgus cena pieauga līdz 66,1 €/MWh, salīdzinot ar 52,2 €/MWh maijā, bet 24. jūnijā mēneša maksimums sasniedza 433,4 €/MWh (Haya Energy).

Karstuma vilnis Francijas kodolenerģiju nesagrāva. EDF dati rāda, ka 2026. gada jūnijā kodolenerģijas izlaide sasniedza 27,4 TWh, par 1,2 TWh vairāk nekā pirms gada, bet neto eksports pirmajā pusgadā pieauga līdz 51 TWh, salīdzinot ar 37 TWh gadu iepriekš (EDF, Energie & Management). Taču tas noņēma rezervi tieši tajās stundās, kad Francija parasti eksportē lētu elektrību.

Kā Francijas upe sasilda Beļģijas cenas

Eiropas nākamās dienas elektroenerģijas izsoles ir savienotas: ražotāji visā kontinentā iesniedz piedāvājumus sasaistītos tirgos, bet augstsprieguma starpsavienojumi pārvada elektrību pāri robežām. Katrā stundā cenu nosaka pēdējā un dārgākā elektrostacija, kas vēl vajadzīga pieprasījuma segšanai. Kad lēta Francijas kodolenerģija izkrīt no tirgus, cenu biežāk nosaka dārgākas gāzes elektrostacijas. Šī robežcena pēc tam ietekmē visus pieslēgtos tirgus.

Francijas un Vācijas nākamās dienas cenu starpība 30. jūnijā sasniedza 71,50 €/MWh, bet, karstumam mazinoties, saruka līdz aptuveni 18–26 €/MWh, liecina tirgus apskata vietne lowdown.today. Beļģijā, kas ir cieši savienota ar Francijas tirgu, 24. jūnijā plkst. 20:45 reģistrēta ceturtdaļstundas cena 1038,25 €/MWh, vēsta enerģētikas analītikas izdevums energynews.biz. Tas bija svārstību pīķis, nevis noturīgs cenu līmenis. Tomēr tas parāda mehānismu: vakara pieprasījums saglabājas augsts, saules ģenerācija krītas, un vienlaikus samazinās Francijas kodolenerģijas elastība.

Kas maksā par pārkarsušām upēm

Skaidrākie ieguvēji ir gāzes elektrostacijas. Kad tirgum vajag dārgas termālās jaudas, lai aizstātu ierobežotu kodolenerģiju, šīs elektrostacijas saņem augsto tirgus noslēguma cenu. Iegūst arī tirgotāji un bateriju uzkrātuvju operatori, ja cenu starpība starp lētajām un dārgajām stundām kļūst lielāka.

Zaudētāji ir rūpniecības patērētāji un mājsaimniecības ar līgumiem, kas piesaistīti tūlītējā tirgus cenām. Viņu rēķins kustas līdzi vairumcenai, lai gan lielākā daļa elektroenerģijas sistēmā joprojām nāk no lētākiem avotiem. Visvairāk pakļauta ir Itālija, kur robežcenu bieži nosaka gāze un kur vairumcenas jau tagad ir gandrīz divreiz augstākas nekā Francijā un Spānijā (euenergy.live, Quoted Business). Savukārt valstis ar ierobežotu starpsavienojumu jaudu, piemēram, Spānija aiz Pirenejiem, nevar pietiekamā apmērā nosūtīt lētus atjaunīgās enerģijas pārpalikumus uz ziemeļiem brīžos, kad Francijas piedāvājums sašaurinās (REE).

Eiropai nav vajadzīga Francijas kodolenerģijas krīze, lai klimata stress kļūtu dārgs. Pietiek ar to, ka uzticama jauda pazūd pīķa stundās. Šis gadījums bija cenu lēciens, nevis pierādījums ilgstošam deficītam. Taču tirgus, kas būvēts lētas elektroenerģijas koplietošanai pāri robežām, koplieto arī spriedzi, kad upes kļūst pārāk siltas reaktoru dzesēšanai. Vairāk uzkrātuvju, vairāk starpsavienojumu un elastīgāks pieprasījums, kur rūpnīcas un lielie patērētāji pārceļ patēriņu prom no dārgākajām stundām, šādus brīžus amortizētu. Atklāts paliek jautājums, cik daudz no tā tiks uzbūvēts pirms nākamā karstuma viļņa.