Varšava un Berlīne vienojas par militāro koridoru

Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs un Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss 17. jūnijā Varšavā parakstīja divpusēju aizsardzības sadarbības vienošanos. Tā aizstāj 2011. gada ietvaru un koncentrējas uz karavīru, degvielas un tehnikas pārvietošanu NATO austrumu flanga virzienā (Bundesregierung, AP). Vienošanās nerada jaunu savstarpējās aizsardzības garantiju. Tā sakārto to, kam jānotiek pēc politiska lēmuma rīkoties: kopīgas mācības, loģistikas koridorus, kibersadarbību, operācijas Baltijas jūrā un militāro mobilitāti (Notes from Poland, Tagesschau).

Parakstīšana sakrita ar 1991. gada Polijas un Vācijas Labu kaimiņattiecību līguma 35. gadadienu (Deutschlandfunk). Taču saturs ir praktisks, ne simbolisks. Vācijas mediji izcēla novembrī plānotās mācības Grand Eagle, kurās aptuveni 1 200 karavīru pārvietosies no Vācijas caur Poliju uz Lietuvu, kā arī darbu pie NATO cauruļvadu sistēmām un Nīderlandes, Vācijas un Polijas sauszemes koridora (Handelsblatt). Polija kļūst par fizisku tiltu. Vācija dod masu, loģistikas jaudu un darbības spēju Baltijas jūrā.

NATO vajadzīgais starpposms

Vienošanās atrodas zem NATO 5. panta un ES līguma 42. panta 7. punkta līmeņa. NATO 5. pants paredz, ka sabiedrotie palīdz dalībvalstij bruņota uzbrukuma gadījumā; ES norma paredz palīdzību un atbalstu, ja uzbrukta kāda dalībvalsts. Gan Berlīne, gan Varšava uzsver, ka jaunā vienošanās iekļaujas šajos ietvaros, nevis tos aizstāj (Bundesregierung, DW). Polijas valsts ziņu aģentūra PAP apstiprināja, ka dokumentā nav savstarpējas drošības garantiju, kādas ir Polijas nesenajos līgumos ar Franciju vai Apvienoto Karalisti, un nav arī noteikumu par pastāvīgu Vācijas karavīru klātbūtni (PAP).

NATO austrumu flanga aizsardzības plāni ir atkarīgi no izpildes ātruma: atļaujām šķērsot robežas, savienotiem degvielas cauruļvadiem, dzelzceļiem, kas spēj nest militāras kravas. Šādas divpusējas vienošanās aizpilda plaisu starp alianses solījumiem un ģeogrāfiju. Lietuvas avoti šo vienošanos vērtēja kā iespējamu paātrinātāju spēku pārvietošanai uz Baltiju (LRT).

Zem līguma sliekšņa, un Varšava zina, kāpēc

Parakstīšanas forma ir tikpat svarīga kā saturs. Varšava izvēlējās valdības līmeņa vienošanos, ko apstiprina Ministru kabinets, nevis līgumu, kam saskaņā ar Polijas konstitūcijas 89. pantu būtu vajadzīga parlamenta piekrišana un prezidenta ratifikācija. Šis pants attiecas uz līgumiem par aliansēm un militārām saistībām (Euronews, Polsat News). Vācijā reālai bruņoto spēku izvietošanai joprojām būtu vajadzīgs atsevišķs Bundestāga apstiprinājums (Bundesregierung).

Zemākais juridiskais rangs izraisīja asu reakciju Polijas Nacionālās drošības birojā, kas konsultē prezidentu drošības jautājumos. Biroja vadītājs Bartošs Grodeckis vienošanos nosauca par „drīzāk asimetrisku” un sacīja, ka viņa birojs tekstu saņēmis tikai pēcpusdienā pirms parakstīšanas (RMF24). Viņa bažas saistītas ar vienošanās 7. pantu, kas, pēc Grodecka teiktā, attiecas uz kopīgām operācijām un varētu skart prezidenta konstitucionālo lomu kā bruņoto spēku augstākajam virspavēlniekam (Do Rzeczy). Pilns teksts nav publicēts, tāpēc apgalvojumu par asimetriju nav iespējams pārbaudīt. Iespējamais strīda punkts ir praktisks: Polijas saistības tranzīta, infrastruktūras un atbalsta jomā var būt smagākas, jo tieši Polijas ģeogrāfija padara to par koridoru.

Divi partneri, divas funkcijas

Salīdzinājums ar Franciju rāda Varšavas pieeju. Francijas avoti Vācijas vienošanos raksturo kā šaurāku nekā Polijas un Francijas līgumu, kas tika parakstīts Nansī un ietvēra savstarpējās palīdzības klauzulu, kā arī neierastu sarunu par Francijas kodolatturēšanu (Forum Militaire). Varšava katram partnerim piešķir citu funkciju: Francijai stratēģisko signālu un kodollietussarga valodu, Vācijai spēku pārvietošanas austrumu virzienā praktisko mehāniku.

Dziļāks līgums ar Vāciju riskētu izraisīt ratifikācijas cīņu, labējās opozīcijas pretestību un vēsturiskas neuzticības atgriešanos, ko loģistikas sadarbība viena pati nevar izšķīdināt. Taču NATO austrumu virziena praktisko slogu Polija nes jebkurā gadījumā: tās teritorija ir koridors neatkarīgi no tā, vai Varšavai patīk vienošanās nosacījumi.