Varšava nostiprina armiju pie robežas

Gar Polijas robežu ar Baltkrieviju stiepjas betona barjeras un dzeloņstieples. Tur patrulē tūkstošiem karavīru, kuri atbalsta civilo Robežsardzi pret organizētu cilvēku kontrabandu un dronu ielidojumiem. Jūlijā Varšava šo armijas klātbūtni padarīja pastāvīgu: izveidots Robežas aizsardzības komponents jeb KOP, kura kodols ir pārdēvētā 20. Pšemislas brigāde (InfoPodkarpacie). KOP ir saistīts ar programmu Tarcza Wschód jeb „Austrumu vairogs” — Polijas plānu nocietināt austrumu robežu ar grāvjiem, novērošanas torņiem un fiziskiem šķēršļiem.

Paziņojums robežas drošību ierāmē kā militāru uzdevumu. Taču pagaidām nav skaidrs, vai Polija patiešām veido jaunu spēju, vai tikai dod jaunu nosaukumu jau esošai armijas iesaistei.

Nosaukums bez noteikumiem

Polijas Iekšlietu ministrija joprojām norāda, ka par robežu juridiski atbild Robežsardze, kurā ir 17 200 amatpersonu (MSWiA). Karavīri to pastiprina patrulēšanā un novērošanā, bet neaizstāj. Publiski pieejamajos dokumentos nav redzams ne atsevišķs KOP budžets, ne personāla griesti ārpus vienas brigādes, ne noteikumi par komandķēdi brīžos, kad karavīri sastop migrantus, dronus vai kontrabandistus.

Šis komandķēdes robs nav teorētisks. Ja karavīrs pie žoga sastop cilvēku, kurš lūdz patvērumu, kuras pavēles ir noteicošās — militārās komandķēdes vai civilās robežiestādes? Polijas ietekmīgais aizsardzības medijs Defence24 norāda arī uz otru risku: ja karavīri galvenokārt tiek izmantoti statiskai sardzes dienesta funkcijai pie žoga, viņi zaudē laiku kaujas apmācībai un gatavībai plaša mēroga karam (Defence24).

Ko Latvija un Somija iemācījās agrāk

Latvija Polijas modeli pārbaudījusi ilgāk. Nacionālie bruņotie spēki jau piecus gadus atbalsta Valsts robežsardzi apstākļos, kad uz robežas saglabājas ar Baltkrieviju saistīts migrācijas spiediens (Sargs.lv). Militārais atbalsts palīdzēja noturēt robežas līniju, bet spiedienu neizbeidza. Valsts robežsardzes priekšnieks norāda, ka cilvēku kontrabandisti kļūst agresīvāki (LSM). Amatpersonas runā arī par joprojām nepietiekamu sensoru un kameru pārklājumu; pretdronu sistēmas plānots ieviest līdz vasaras beigām. Pēc pieciem gadiem šaurā vieta vairs nav patrulējošo cilvēku skaits, bet tehnoloģijas un izmeklēšanas kapacitāte.

Somija izvēlējās citādu modeli. Tās Robežsardze miera laikā atrodas Iekšlietu ministrijas pakļautībā, taču formāli ir daļa no valsts aizsardzības sistēmas. Helsinki pieņēma skaidrus juridiskus nosacījumus, kad valdība var slēgt robežu un ierobežot patvēruma pieteikumu pieņemšanu, ja migrāciju kā instrumentu izmanto ārvalsts. Tas prasa konkrētus valdības lēmumus, nevis beztermiņa armijas izvietojumu (Somijas Iekšlietu ministrija). Polija nav publicējusi līdzvērtīgus noteikumus, kas parādītu, kurš komandē karavīrus pie robežas, ko viņi drīkst darīt un kas pārbauda iespējamu pārkāpumu gadījumus.

Ar patrulēšanu vien flangu neaizstāv

Sabiedrotie jau rīkojas, balstoties uz skarbāku secinājumu: aizsargātai Polijas robežai ir ierobežota nozīme, ja papildspēki līdz tai nevar ātri nokļūt. Saskaņā ar Vācijas militāro plānošanu NATO krīzes gadījumā sešu mēnešu laikā caur Vāciju varētu pārvietoties līdz 800 000 sabiedroto karavīru un 200 000 transportlīdzekļu (SR, Bundesregierung). Lietuva pie Suvalku koridora — šaurās sauszemes joslas starp Poliju un Baltijas valstīm — būvē Rūdninku militāro bāzi aptuveni 4 000 karavīru izvietošanai. Projektu finansē Eiropas Investīciju banka, un smagās tehnikas pārvadāšanai plānots izbūvēt dzelzceļa atzaru (EIB, JP.lt). Šīs valstis nedebatē par Polijas jaunā saīsinājuma nozīmi. To ieguldījumi rāda kopīgu diagnozi: austrumu flanga vājā vieta ir papildspēku pārvietošanas ātrums.

Viens robs paliek neatrisināts. ES tiesības neļauj robežā izvietotiem karavīriem apiet patvēruma pienākumus. ES Pamattiesību harta — bloka saistošais pamattiesību dokuments — aizliedz izraidīšanu vai atgriešanu uz vietu, kur cilvēkam draud vajāšana. Jaunie ES migrācijas noteikumi prasa arī procesuālās garantijas un neatkarīgu uzraudzību (ES Pamattiesību harta, Eiropas Komisija). KOP nav publicējis uzraudzības ietvaru gadījumiem, kad karavīri pie žoga sastop cilvēkus.

Polijas hibrīddrošības problēma ir reāla. Taču KOP kļūs par spēju tikai tad, ja Varšava parādīs juridisku mandātu, konkrēti piesaistītas vienības ārpus vienas brigādes, pastāvīgu finansējumu, sensoru un pretdronu sistēmu iepirkumus, kā arī atbildības mehānismus par saskarsmi ar cilvēkiem uz robežas. Latvija piecu gadu laikā ir pierādījusi, ka ar karavīriem vien šo problēmu atrisināt nevar. Polijai jārāda pierādījumi, ka tā šo mācību ir sapratusi.